Kā mazināt stresu saspringtākos dzīves posmos?

Vasaru mēdz uzskatīt par mierīgāku posmu, tomēr daudzi arī šajā periodā saskaras ar paaugstinātu ikdienas stresu un satraukumu. Daļai tieši vasara ir aktīvākais darba laiks, ar augstāku slodzes un stresa līmeni. Kā mazināt stresu saspringtākā dzīves posmā – padomos dalās BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ieteikumi stresa noturības stiprināšanai

Stress ir neizbēgama mūsu ikdienas dzīves daļa, tomēr ir svarīgi, kā mēs ar to tiekam galā, saka farmaceite I. Priedniece. Ilgstošs stress var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo veselību – radīt nogurumu, miega traucējumus, trauksmi, depresiju, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas sistēmas darbības traucējumus, arī veicināt kaitīgu ieradumu veidošanos, piemēram, smēķēšanu, mazkustīgumu, ēšanas traucējumus, pārmērīgu saldumu vai alkohola lietošanu.

Lai uzlabotu pašsajūtu un saglabātu iekšējo līdzsvaru saspringtākā dzīves posmā, klīniskā farmaceite iesaka pievērst uzmanību ieradumiem, kas palīdz stiprināt noturību pret stresu:

• Plānojiet savu laiku – izveidojiet darba plānu un sekojiet tam. Plānojiet veicamos darbus savlaicīgi, neatlieciet uz pēdējo brīdi. Tas palīdzēs justies mierīgāk un dos pārliecību par savām spējām.
• Atvēliet laiku atpūtai – hobiji, kopā būšana ar ģimeni un draugiem vai vienkārši atvēlēts brīdis sev ir ļoti svarīgi emocionālajai labsajūtai.
• Ierobežojiet laiku pie ekrāniem – nelietojiet viedierīces, datoru un neskatieties TV vismaz stundu pirms gulētiešanas.
• Praktizējiet elpošanas vingrinājumus vai meditāciju – tie palīdz nomierināt prātu un uzlabot miega kvalitāti.
• Kustieties katru dienu – pat neliela fiziska aktivitāte, piemēram, pastaiga vai vingrošana, mazina stresu un nogurumu, uzlabo miegu, koncentrēšanās spējas un atmiņu. Turklāt fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot pašsajūtu kopumā.
• Uzturieties svaigā gaisā – dabā pavadīts laiks palīdz atslābināties un uzlabot garastāvokli.
• Izgulieties un rūpējieties par miega kvalitāti – atvēliet miegam vismaz 7–8 stundas naktī, lai smadzenes un ķermenis spētu optimāli atjaunoties. Veselīgs miegs ir viens no pamata soļiem vispārējai veselībai un labsajūtai.
• Ēdiet sabalansēti – ieturiet regulāras, pilnvērtīgas un sabalansētas maltītes ar daudzveidīgu dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, olbaltumvielas un veselīgos taukus saturošu ēdienu klāstu, kas nodrošinās organismu ar uzturvielām, antioksidantiem, vitamīniem un minerālvielām. Samaziniet cukura, sāls un kofeīna patēriņu.
• Dzeriet pietiekami daudz ūdens – vismaz 1,5–2 litri dienā palīdz justies labi un samadzenēm darboties efektīvāk. Dehidratācija var izpausties ar nogurumu, galvassāpēm, miegainību vai garastāvokļa izmaiņām. Pa dienu ūdens jāpadzeras regulāri, pirms sāk izjust slāpes.
• Izvairieties no smēķēšanas un alkohola – kaut arī pastāv mīts, ka smēķēšana nomierina un alkohols palīdz atslābināties, tie patiesībā pastiprina stresu un samazina noturību pret to, kā arī negatīvi ietekmē veselību kopumā.

Ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību

Ir svarīgi izprast stresa cēloņus, lai spētu tos novērst, kā arī ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus, lai mazinātu stresu un veicinātu stresa noturību. Taču ko darīt, ja satraukuma brīdī netiekam galā ar stresu? Šādos gadījumos noderīgi ir ārstniecības augu līdzekļi – gan tēju un sīrupu, gan pilienu vai kapsulu veidā, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Īpaši ieteicami ir augi ar nomierinošu un relaksējošu iedarbību, piemēram, piparmētra, kumelīte, melisa, baldriāns, raudene, asinszāle, pasiflora, mātere, apinis, vilkābele un lavanda. Ja trauksme apgrūtina iemigšanu, šīs ārstniecības augu drogas vēlams lietot vakarā pirms gulētiešanas, norāda farmaceite.

Savukārt dienas sākumā var izvēlēties augu izcelsmes produktus ar adaptogēnu darbību, no kuriem pazīstamākie ir žeņšeņs, eleiterokoks un rožainā rodiola. Šiem augiem ir tonizējoša iedarbība, kas palīdz stiprināt imunitāti, mazināt nogurumu un veicināt darba spējas. Tos lieto no rīta, lai vakarā netraucētu iemigt.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Vitamīnu un minerālvielu nozīme

Saspringtos dzīves posmos lietderīgi palīgi trauksmes mazināšanā un darbaspēju veicināšanā var būt uztura bagātinātāju kompleksi, kuru sastāvā ir vitamīni un minerālvielas vai kuri apvieno organismam būtiskākos vitamīnus un minerālvielas ar nomierinošiem vai tonizējošiem ārstniecības augu ekstraktiem, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Kā svarīgākos te var izcelt B grupas vitamīnus un magniju normālas nervu sistēmas darbībai un enerģijas ieguves vielmaiņai, kas palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Tāpat šobrīd uztura bagātinātājos populārs ir arī miega vitānijas ekstrakts, kas palīdz koncentrēties un mazināt pieaugošu psiholoģisku slodzi, saka farmaceite. Atcerieties, uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! Par jums piemērotāko izvēli konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Saspringtākos dzīves posmos centieties saglabāt mieru un līdzsvaru, aicina farmaceite. Ķermenis un prāts ir cieši saistīti – ja rūpēsimies par vienu, atbalstīsim arī otru. Veselīgs dzīvesveids un rūpes par veselīgu ikdienu palīdzēs ne vien stiprināt ķermeni, bet arī rūpēties par emocionālo labsajūtu.

Ļoti būtiski ir neignorēt stresa simptomus un, ja stress ir spēcīgs, ilgstoši nepāriet, turpinās ilgāk par nedēļu – ir jākonsultējas ar ārstu par piemērotāko risinājumu.