Kalcijs

Kalcijs un tā ietekme uz veselību

Tā kā kauli aug līdz 30 gadu vecumam, tad kalcijs ir īpaši svarīgs bērnu, pusaudžu un arī pieaugušo attīstībai. Šīs minerālvielas trūkums var izraisīt osteoporozi, tāpēc pastāv liela varbūtība dažādu kaulu, skriemeļu lūzumiem. No 30 gadu vecuma sāk parādīties fizioloģiskas novecošanās pazīmes — veidojas arvien mazāk jaunu kaulu audu. Situācija vēl vairāk pasliktinās līdz 50 gadu vecumam sievietēm un līdz 60 gadu vecumam vīriešiem. Šādos gadījumos tad arī parādās osteoporozes saslimšanas risks.  

Kas jāzina par kalciju? 

• Dienas deva kalcija uzņemšanai ir atšķirīga sievietēm, vīriešiem, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un grūtniecēm. Vidēji cilvēkam dienā nepieciešams 1000 mg kalcija.
• Kalcijs ir atrodams pienā un citos fermentētos piena produktos. Tas ir atrodams arī dārzeņos, konservētās sardīnēs ar kauliem, sierā, pienā un dabīgā jogurtā ar zemu tauku saturu.
• Neliels kalcija daudzums tiek izvadīts no organisma, kas ir atkarīgs no nātrija, kā arī no tā, vai cilvēks lieto uzturā kafiju, alkoholu, olbaltumvielas un graudaugu produktus.
• Vairāk kalcija jālieto sievietēm, kurām ir menopauze, kā arī cilvēkiem ar laktozes nepanesību vai alerģiju pret govs pienu, kā arī veģetāriešiem.
• Ja kalciju pietiekamā daudzumā nav iespējams uzņemt ar uzturu, tad palīdzēt var kalcija uztura bagātinātāji. 

Kalcija īpatnības 

Pat, ja kalcijam ir ļoti svarīga loma osteoporozes riska mazināšanā, nedrīkst aizmirst arī par citiem vitamīniem, minerālvielām un profilaktiskiem pasākumiem, kas ir parādījuši savu efektivitāti šīs saslimšanas novēršanā kā, piemēram, D vitamīnu, kas veicina kalcija uzsūkšanos no zarnām, kā arī fiziskās aktivitātes. Labākām kalcija uzsūkšanās spējām organismā ļoti palīdz arī magnijs un olbaltumvielas. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi kalcija uztura bagātinātāji satur, piemēram, D3 vitamīnu, magniju, cinku un citu minerālvielu kombinācijas.