Aptauja: 39% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 dēļ jūtas nedroši par ceļošanu uz ārzemēm

39% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 dēļ saglabājas nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm (25% jūtas drīzāk nedroši, 14% – pilnīgi nedroši), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos. 44% aptaujāto par došanos uz ārvalstīm jūtas droši (27% jūtas drīzāk droši, 17% – pilnīgi droši), kamēr 17% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Ievērojami drošāk iedzīvotāji jūtas par publisku pasākumu apmeklēšanu tepat Latvijā – 69% respondentu jūtas droši par došanos uz publiskām vietām un pasākumiem (43% jūtas drīzāk droši, 26% – pilnīgi droši), 23% ir nedroši (20% – drīzāk nedroši, 3% – pilnīgi nedroši), bet 8% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Interesanti, ka gan par došanos uz ārzemēm, gan publisku vietu apmeklēšanu ievērojami drošāk jūtas vīrieši. Par ceļošanu uz ārvalstīm droši jūtas 38% sieviešu (26% jūtas drīzāk droši, 12% – pilnīgi droši) un 51% vīriešu (28% jūtas drīzāk droši, 23% – pilnīgi droši). Savukārt par publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu tepat Latvijā droši jūtas 66% sieviešu (44% – drīzāk droši, 22% – pilnīgi droši) un 71% vīriešu (41% – drīzāk droši, 30% – pilnīgi droši).

Salīdzinot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, latviešu vidū par došanos uz publiskām vietām un pasākumiem droši jūtas 71% aptaujāto (43% – drīzāk droši, 28% – pilnīgi droši), savukārt krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 55% (41% – drīzāk droši, 14% – pilnīgi droši). Arī attiecībā uz ārzemju ceļojumiem kopumā drošāk jūtas latvieši. Krievvalodīgo vidū par došanos uz ārzemēm droši jūtas 40% (29% – drīzāk droši, 11% – pilnīgi droši) šīs grupas respondentu, savukārt latviešiem šis rādītājs ir 45% (27% – drīzāk droši, 18% – pilnīgi droši).

Pēc respondentu vecuma redzams, ka drošāki gan par ceļošanu uz ārzemēm, gan publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu jūtas gados jauni cilvēki. 18 līdz 24 gadu vecumā droši par ceļošanu uz ārzemēm jūtas 72% aptaujāto (32% – drīzāk droši, 40% – pilnīgi droši), vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 48% (30% – drīzāk droši, 18% – pilnīgi droši), vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 41% (28% – drīzāk droši, 13% – pilnīgi droši), vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 44% (25% – drīzāk droši, 19% – pilnīgi droši), bet vecumā no 55 līdz 74 gadiem – 29% (22% – drīzāk droši, 7% – pilnīgi droši).

Jāatzīmē, ka pandēmijas sākumā satraukums par publisku vietu apmeklēšanu bija ievērojami lielāks nekā šobrīd, kad daļa iedzīvotāju ir vakcinēta un informācijas par vīrusu ir daudz vairāk. 2020. gada marta beigās iegūtie dati atklāja, ka nedrošību pirms publisku vietu apmeklēšanas izjuta 78% respondentu (63% – drīzāk nedroši, 15% – pilnīgi nedroši), savukārt 16% sniedza atbildi, ka šajā ziņā jutās droši. Jaunākie dati liecina, ka nedroši par publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu šobrīd jūtas 23% aptaujāto (20% – drīzāk nedroši, 3% – pilnīgi nedroši), bet drīzāk vai pilnībā droši jūtas 69%.