Aptauja: 16% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņem bezcerība un bezspēcība

Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem, kopumā 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņem bezcerības un bezspēcības sajūtas (2% tās ir nepārtraukti, 14% – bieži), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos. Salīdzinājumā ar šī gada martā veikto aptauju, šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo pavasarī ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnījās katrs ceturtais respondents jeb 25% (5% šīs sajūtas bija nepārtraukti, 20% – bieži). Īpaši satraucoša situācija ir starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, jo pašlaik šajā respondentu grupā 35% norādījuši, ka regulāri izjūt bezcerības un bezspēcības sajūtas.

Tāpat jaunākie dati liecina, ka 29% ar bezcerības un bezspēcības sajūtām saskaras dažreiz, 27% – reti, 24% – nekad, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Martā bezcerības un bezspēcības dažreiz pārņēma 31%, reti – 23%, nekad – 18%, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt vīrieši. Ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 18% vīriešu (3% – nepārtraukti, 15% – bieži) un 15% sieviešu (1% – nepārtraukti, 14% – bieži), kamēr martā biežāk ar bezcerību un bezcerību cīnījās sievietes – viņām šie rādītāji bija 29% (7% – nepārtraukti, 22% – bieži), bet vīriešiem – 21% (4% – nepārtraukti, 21% – bieži).

Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, bezcerību un bezspēcību visbiežāk izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Šobrīd 35% šīs vecuma grupas pārstāvju ar minētajām sajūtām cīnās regulāri (8% – nepārtraukti, 27% – bieži), savukārt visretāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem (2% – nepārtraukti, 9% – bieži). Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 13% līdz 16% respondentu. Savukārt šī gada pavasarī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 41% aptaujāto (15% – nepārtraukti, 26% – bieži), vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs 18% (4% – nepārtraukti, 14% – bieži), bet pārējās vecuma grupās svārstījās no 22% līdz 28%.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas kopumā šobrīd biežāk pārņem latviešus. Krievvalodīgo vidū šobrīd ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 8% aptaujāto (4% – nepārtraukti, 4% – bieži), kamēr starp latviešiem šis rādītājs ir 18% (2% – nepārtraukti, 16% – bieži). Interesanti, ka šī gada aprīlī bija novērojama pretēja aina. Martā ar šīm sajūtām regulāri saskārās 20% krievvalodīgo (6% – nepārtraukti, 14% – bieži), bet šobrīd šis rādītājs ir 8%. Tikmer latviešu vidū minētās sajūtas salīdzinājumā ar pavasaru ir kļuvušas nedaudz retākas. Ja pavasarī ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās 25% aptaujāto jeb katrs ceturtais, tad šobrīd šis rādītājs ir 18%.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1883 respondentus.