Padomi veselīgas zarnu mikrofloras uzturēšanai vasarā
Vasarā mūsu ēdienkarte var ievērojami mainīties – tajā ienāk daudz vairāk svaigu augļu un dārzeņu, ogu un zaļumu, ...
30.09.2019.
30.09.2019.
Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. Tāpēc, uzsākot podkāstu sēriju par aktuāliem ar veselību, labsajūtu un dzīvesveidu saistītiem jautājumiem, BENU Aptiekas pirmais podkāsts ir veltīts tieši krūts veselības tēmai. Tajā par sievietes krūts veselību, krūšu pašpārbaudes nozīmi, kā arī krūts vēža skrīningu un citiem saistītiem jautājumiem sarunājas ārste rezidente Katrīna Puriņa-Liberte un viens no Latvijā vadošajiem krūšu ķirurgiem un onkologiem Dr. Egīls Purmalis.
Pirmais diagnostiskais paņēmiens, kuru sieviete var veikt saviem spēkiem, neapmeklējot ārstu, ir krūšu iztaustīšana jeb pašpārbaude. To ieteicams veikt katru mēnesi, lai identificētu nevēlamas izmaiņas krūtīs un laicīgi apmeklētu speciālistu padziļinātu izmeklējumu veikšanai. E. Purmalis uzsver, ka krūšu pašpārbaudi jāsāk veikt jau no pusaudzes vecuma līdz pat mūža beigām, jo krūts vēzis kļūst aizvien “jaunāks,” proti, arī jaunām meitenēm krūts vēzis vairs nav absolūts retums. Turklāt, jo agrāk sieviete sāk krūšu pašpārbaudi, jo ātrāk viņa saprot, kurā brīdī parādās kādas nevēlamas izmaiņas. Labākais laiks krūšu pašpārbaudes veikšanai ir menstruālā cikla desmitā diena, kad ir beigušās mēnešreizes un ir pārgājusi krūšu uzbrieduma sajūta.
Audzēji iedalās divās lielās grupās – labdabīgie un ļaundabīgie. Visbiežāk, sevišķi jaunām sievietēm, ir raksturīgi labdabīgi veidojumi – cistas un mastopātija, kas mēdz sasniegt diezgan lielu izmēru, ko sieviete var sajust ne tikai ar taustes palīdzību, bet arī fiziski (krūtīs ir palielinājums, kas sāk traucēt). Pie labdabīgiem krūts audzējiem pieder arī fibroadenomas, kuras parasti tiek pamanītas ļoti agri un ir sevišķi izplatītas jaunām meitenēm. Fibroadenomas raksturo zirņveidīga veidojuma parādīšanās krūtīs. E. Purmalis atklāj, ka konkrētas un sataustāmas ārējas izpausmes biežāk ir tieši labdabīgiem audzējiem, kamēr ļaundabīgi audzēji sākotnēji var nebūt fiziski sataustāmi. Par nelabvēlīgiem veidojumiem var liecināt arī ādas izmaiņas. Lai to pārbaudītu, labā apgaismojumā jānostājas pie spoguļa un jāpaceļ rokas aiz galvas. Ja kādā konkrētā vietā āda ievelkas vai novērojamas citas izmaiņas, kas iepriekš nav bijušas, pēc iespējas ātrāk jādodas pie speciālista.
E. Purmalis skaidro, ka sievietes pašas spēj konstatēt izmaiņas savās krūtīs, bet bieži vien diemžēl nesper nākamo svarīgo soli un nedodas pie speciālista, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus. Krūšu ķirurgs to drīzāk saista ar psiholoģiskiem faktoriem, proti, sievietes, sevišķi vecāka gadagājuma, negrib izdzirdēt nelabvēlīgo diagnozi, izvairoties no ārsta apmeklējuma un padziļinātām pārbaudēm. Savukārt K. Puriņa-Liberte uzsver, ka izmaiņu sataustīšana krūtīs uzreiz nenozīmē kaut ko ļaundabīgu un neatgriezenisku, tāpēc nevajag kautrēties no ārsta apmeklējuma, jo vizītes atlikšana samazina veiksmīgas atveseļošanās iespējas, tostarp ļaundabīgu saslimšanu gadījumā.
Latvijā visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība sievietēm ir krūts vēzis – katru gadu ar to no jauna saslimst vairāk nekā 1000 sieviešu. E. Purmalis norāda, ka pacienšu vecums galvenokārt variē no 50 līdz 70 gadiem, kas nozīmē, ka krūts vēzis lielākoties sastopams vecāka gadagājuma sievietēm, tomēr ar tendenci, ka tas kļūst aizvien jaunāks. Ņemot vērā šī vecuma riska grupu, sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados tiek nodrošināts valsts apmaksāts krūts vēža skrīnings (ja ārsts šo pārbaudi nav noteicis veikt biežāk). Krūts vēža diagnostikas svarīgākais izmeklējums ir mamogrāfija, kas vislabāk un visprecīzāk diagnosticē izmaiņas krūtīs, krietni pirms tās iespējams sataustīt. Tas ļauj iegūt daudz labākus ārstniecības rezultātus, un arī operāciju veikšana ir krietni vienkāršāka un daudz mazāk ķermeni kropļojoša, par ko daudzas sievietes bieži baidās, skaidro E. Purmalis.
Praktiskā procedūra ir tāda, ka sieviete reizi divos gados savā deklarētajā dzīvesvietā saņem vēstuli par krūts vēža skrīningu un dodas veikt bezmaksas mamogrāfiju. E. Purmalis aicina sievietes apmeklēt Latvijas Onkoloģijas centra Radioloģijas nodaļu, kur strādā augsta līmeņa speciālisti un mamogrāfiju iespējams veikt bez garām rindām. Mamogrāfijai nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, procedūra nav sāpīga, tāpēc abi speciālisti aicina nekautrēties no šī sievietēm tik svarīgā krūts veselības izmeklējuma. Pēc mamogrāfijas veikšanas desmit dienu laikā tiek iegūta pilnvērtīga atbilde. E. Purmalis, komentējot krūts vēža skrīninga datus Latvijā, norāda, ka bez uzaicinājuma vēstules formā būtu nepieciešams vēl kāds papildu faktors, kas mudinātu sievietes veikt krūts vēža skrīningu, jo Latvijā šo izmeklējumu veic tikai aptuveni 40% sieviešu, kamēr Slovēnijā un Skandināvijas valstīs šie rādītāji ir 70%-90%. Šajās valstīs, ja sieviete nav ieradusies uz krūts vēža skrīningu, viņai tiek zvanīts, skaidrots un atgādināts par šī izmeklējuma nozīmi, kas arī ļauj sasniegt labus rezultātus.
K. Puriņa-Liberte norāda, ka jaunām sievietēm krūšu struktūru vairāk veido dziedzeraudi, savukārt vecāka gadagājuma sievietēm vairāk taukaudi. Tāpēc ieteicamās krūts audu pārbaudes atšķiras. K. Puriņa Liberte un E. Purmalis ir vienisprātis, ka jaunām sievietēm (sākot ar 20 gadiem) tieši sonogrāfija ir labākais veids, lai identificētu pārmaiņas krūtīs. To, vai pēc sonogrāfijas sievietei būtu jāapmeklē arī mamologs, izlemj radiologs. Savukārt vecākām sievietēm (no 40 gadu vecuma) krūšu struktūras dēļ sonogrāfija nebūs piemērotākais izmeklējums un sonogrāfijas attēls nebūs tik precīzs. Tādēļ viņām ieteicams veikt mamogrāfiju.
E. Purmalis uzsver, ka katrā ģimenē citam par citu jārūpējas, tostarp sievietēm jāmudina vienai otra doties pie ārsta, lai veiktu krūts vēža skrīningu un citus nepieciešamos izmeklējumus. Speciālists norāda, ka arī pēc 69 gadiem sievietei jāturpina veikt gan krūšu pašpārbaudi, gan krūts vēža skrīningu, vienīgi tas būs maksas, nevis valsts apmaksāts pakalpojums (30 līdz 40 eiro robežās). Ja iepriekšējās mamogrammās nav bīstamu izmaiņu, tad arī pēc 69 gadiem krūts vēža skrīningu var veikt reizi divos gados. Protams, var izveidoties starpintervālu audzējs (izveidojas starp izmeklējumiem), bet arī tādā gadījumā tas nebūs tik ielaists un novēlots, kā tas būtu, izlaižot ilgāku ciklu bez krūts vēža skrīninga veikšanas.
Latvijā pirmais ārsts, pie kura vēršas sieviete, ir ginekologs. Vienlaikus E. Purmalis norāda: ja katrai sievietei ir savs frizieris, šuvējs un manikīra speciālists, tad būtu tikai normāli, ja būtu arī savs krūšu speciālists, un vēlams, lai tas būtu mamologs. Tāpat krūts veselību var pārbaudīt arī onkologs, bet bieži vien šī ārsta nosaukums sievietēm rada nelabvēlīgu psiholoģisko fonu. E. Purmaļa pieredze liecina, ka ar nenākšanu pie ārsta visbiežāk grēko tieši gados vecākās sievietes, kurām tas visvairāk būtu nepieciešams. Viņām rodas iespaids, ka tur varētu būt kaut kas nopietns, un nevēlēšanās dzirdēt šo nopietno diagnozi attur viņas no došanās pie ārsta. Jaunākās sievietes to uztver filozofiskāk un ātri atrod ceļu pie ārsta, lai parādītu veidojumu krūtīs, kas iepriekš nav bijis.
E. Purmalis apstiprina, ka nav viena konkrēta faktora, kas noteiktu, cik liels ir risks saslimt ar krūts vēzi. Tas ir daudzu faktoru kopums, ko veido ģenētika, iedzimtība un izvēlētais dzīvesveids. Saskaņā ar zinātnisko literatūru, ģenētikas ietekme uz krūts vēzi svārstās 5% līdz 10% robežās. Ievērojama loma ir arī iedzimtībai, kas līdz galam vēl nav izpētīta. Tomēr vislielākā ietekme uz sievietes krūts veselību un ikviena cilvēka veselību ir tieši dzīvesveidam. Speciālists uzsver, ka smēķēšana, alkohols, nepilnvērtīgs un nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās ir faktoru kopums, kas ievērojami palielina saslimšanas risku.
Īpaši piesardzīgām jābūt arī sievietēm, kurām ir agras mēnešreizes (pirms 12 gadiem), vēla menopauze (pēc 50) un vēlas pirmās dzemdības (pēc 30). Gan K. Puriņa-Liberte, gan E. Purmalis norāda, ka sievietēm, kuru mammām un/vai vecmammām ir bijis krūts vēzis, ir ieteicams veikt ģenētiskas analīzes un noskaidrot, vai viņas ir šī gēna (BRCA1 un BRCA2) nesējas. E. Purmalis skaidro, ka sievietēm, kurām tiek atklāts BRCA2 gēns, pēc 25 gadu vecuma reizi gadā būtu jāveic magnētiskā rezonanse.
Abi speciālisti norāda, ka viens no faktoriem, kas samazina risku saslimt ar krūts vēzi, ir mazuļa zīdīšana ar krūti. Vienlaikus bērna plānošanas periodā sievietei būtu ļoti ieteicams veikt krūšu izmeklējumus, jo grūtniecības laikā sievietes ķermenī notiek lielas hormonālās pārmaiņas un, ja pirms tam ir bijis audzēja aizmetnis, tad grūtniecības periodā tas var strauji progresēt.
E. Purmalis norāda, ka krūšu implanti papildu risku saslimt ar krūts vēzi nerada un arī diagnostiku tas nekādā veidā neapgrūtina. Turklāt, speciālista pieredze liecina, ka nereti tieši sievietes, kurām ir ievietoti krūšu implanti, regulāri interesējas par krūts veselību, jo viņām interesē gan izskats, gan arī tas, kā implants ietekmē veselību.
Atsaucoties uz zinātnisko literatūru, E. Purmalis atklāj, ka hormonālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu atsevišķos gadījumos krūts vēža iespējamību varētu palielināt par 7%, tomēr pilnīgi viennozīmīgi to apgalvot nevar. Tomēr sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju, krūts veselībai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo jebkuri hormoni, kas uzņemti no “ārpuses”, ķermenī var radīt neprognozējamas sekas.
E. Purmalis un K. Puriņa-Liberte aicina visas sievietes vairāk piedomāt pie izvēlētā dzīvesveida un dzīves uztveres, jo tieši šos faktorus katra sieviete var noteikt pati. Veselīgi paradumi, regulāra krūšu pašpārbaude un speciālistu apmeklējumi, fiziski aktīvs dzīvesveids un pozitīva attieksme pret dzīvi ir būtiskākie priekšnoteikumi veselām krūtīm un skaistai un piepildītai dzīvei. Ja šie faktori tiks ņemti vērā un regulāri ievēroti, arī onkoloģiskās saslimšanas ies mazumā.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, abi speciālisti atgādina, ka labākā dāvana sev un tuviniekiem ir veselība. Tāpēc katrai sievietei ieteicams doties veikt krūts veselības pārbaudi un aicināt līdzi arī mammas un vecmammas.
Pilnu sarunas ierakstu klausies:
