Iesnas, niezoša rīkle, klepus – atkal saaukstēšanās vai alerģija?
Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no ...
14.10.2021.
14.10.2021.
Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem un sākoties ārkārtējai situācijai valstī, aktualizējas jautājums par iedzīvotāju fizisko, mentālo un ekonomisko gatavību jaunajam pandēmijas triecienam. BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka jaunajam Covid-19 uzliesmojumam mērķtiecīgi gatavojas 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā veic uzkrājumus, seko līdzi aktuālajai informācijai par Covid-19 situāciju, pastiprināti rūpējas par fizisko un mentālo veselību, mēģina izvairīties no pārmērīga stresa un tml., kamēr 55% atzīst, ka nekā īpaši tam negatavojas (32% – drīzāk nē, 23% – nē), kamēr 6% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Salīdzinot rezultātus pēc respondentu dzimuma, nedaudz biežāk jaunajam Covid-19 izplatības vilnim gatavojas sievietes. Vīriešu vidū tam mērķtiecīgi gatavojas 38%, bet sievietēm šis rādītājs ir 39%, savukārt pandēmijas saasinājumam nekā īpaši negatavojas 57% vīriešu (31% – drīzāk nē, 26% – nē) un 54% sieviešu (33% – drīzāk nē, 21% – nē). Šie rezultāti vismaz daļēji skaidrojami ar to, ka sievietes par Covid-19 izplatību kopumā uztraucas nedaudz vairāk nekā vīrieši. Septembra sākumā ļoti augsts satraukuma līmenis (10 baļļu skalā savu satraukumu vērtēja ar 9 vai 10) bija 13% aptaujāto sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 8%, vidēji augsts satraukuma līmenis (10 baļļu skalā savu satraukumu vērtēja ar 7 vai 8) bija 26% sieviešu un 19% vīriešu, kamēr zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (10 baļļu skalā savu satraukumu vērtēja no 1 līdz 4) bija 33% sieviešu un 48% vīriešu.
Interesanta aina atklājas pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latvieši biežāk snieguši atbildi, ka mērķtiecīgi gatavojas jaunajam Covid-19 izplatības vilnim, tai skaitā veic uzkrājumus, seko līdzi aktuālajai informācijai par Covid-19 situāciju, pastiprināti rūpējas par fizisko un mentālo veselību, mēģina izvairīties no pārmērīga stresa un tml. Latviešu vidū to dara 38%, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 31%. Attiecīgi jaunajam Covid-19 uzliesmojumam nekā īpaši negatavojas 55% latviešu (32% – drīzāk nē, 23% – nē) un 62% krievvalodīgo (43% – drīzāk nē, 19% – nē), bet konkrētu atbildi sniegt nevarēja 6% latviešu un 7% krievvalodīgo. Šajā aspektā novērojama pretēja situācija – latvieši par Covid-19 izplatību kopumā uztraucas mazāk, bet biežāk atbildējuši, ka mērķtiecīgi gatavojas jaunajam pandēmijas uzliesmojumam.
Eksperta komentārs
Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka jebkādi pasākumi, kas palīdz uzkrāt finanšu resursus, enerģiju un pozitīvās emocijas, ir jāveicina, savukārt aktivitātes, kas šos resursus patērē, ir jāsamazina. Šajā saspringtajā periodā ieteicams atmest “perfektumu” – mēģināt nepārstrādāties, labāk neizdarīt ideāli, bet saglabāt enerģiju un optimismu.
Speciālista ieteikumi, sākoties jaunajam Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtējai situācijai:
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, septembrī aptaujājot 1883 respondentus.
Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no ...
Kopumā 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri cieš no urīna nesaturēšanas, norādījuši, ka neko nedara, lai šo problēmu risinātu, secināts TENA zīmola ...
Ik gadu 3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena. Kādi ir galvenie stūrakmeņi, lai saglabātu labu dzirdi, un kas ikvienam būtu ...