Atkal klāt saaukstēšanās! Ko darīt?

Ik gadu rudenīgās vēsmas gribot negribot pārsteidz mūs diezgan nesagatavotus. Kā rezultāts bieži vien ir pirmā rudens saaukstēšanās. Vai no saaukstēšanās, iestājoties vēsākam laikam, vispār ir iespējams izvairīties un ko darīt, ja sajūtat saaukstēšanās pirmos simptomus? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Imūnās sistēmas aizsargspēju efektivitāte ir atkarīga no vispārējā veselības stāvokļa jau pirms saskaršanās ar rudenī izplatītajiem infekcijas ierosinātājiem, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Cikliskās pārmaiņas dabā ļauj mums sagatavoties un, lai rudenī nesaslimtu, ir jāpievērš uzmanība ikdienas paradumiem ilgtermiņā. Veselīgs dzīvesveids ir primārais, kas nodrošina labu imūnsistēmas darbību. Regulārs sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvs miegs katru dienu, kā arī regulāra D vitamīna lietošana ir veselīga dzīvesveida pamats. Tāpat īpaši riska grupu pacientiem svarīga ir vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19, uzsver ārste.

Vai svarīgākais – silti saģērbties?

Bieži vien dzirdam, ka svarīgi ir silti saģērbties. Tomēr vienlaikus arī rūdīšanās tiek ieteikta kā organismu stiprinoša aktivitāte. Kā atrast sev pareizo, atbilstošo vidusceļu? Kā skaidro ģimenes ārste, pētījumos ir pierādīta rūdīšanās pozitīvā ietekme uz imūnās sistēmas darbību un organisma aizsargspēju aktivizāciju. Tās ietekme atspoguļojas uzlabotā metabolismā, enerģijas ražošanā mitohondrijos, kardiovaskulārā noturībā, asinsvadu tonusa uzlabošanā, imūnās sistēmas šūnu aktivizācijā, kas mazina iekaisuma procesus. Taču noteikti jāatceras, ka rūdīšanās ir jāuzsāk pakāpeniski, lai pielāgotu ķermeņa adaptācijas spējas – pakļaujot ķermeni īslaicīgiem, regulāriem un  kontrolētiem stresa apstākļiem, piemēram, sākot ar aukstas dušas kontrastiem no rīta. Pieejai, kā atrast sev piemēroto ceļu, jābūt pārdomātai, izzinot metodes un ietekmējošos faktorus, novērojot savas ķermeņa reakcijas aukstā laikā, atceroties par elpošanas nozīmību, uzsākot, piemēram, pastaigas un fiziskās aktivitātes ārā, aukstākā laikā. Savukārt pārdomāta ģērbšanās, izmantojot vairākas apģērba kārtas atbilstoši laikapstākļiem, nodrošinot termoregulāciju, ir atbalstošāka un saudzējošāka veselībai.

Pirmās saaukstēšanās pazīmes! Ko darīt?

Pirmkārt, jāpaliek mājās un jāatceras par pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu, kā arī jāievēro miera režīms un jāuzņem D un C vitamīns, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Ja saaukstēšanās simptomi ir izteikti, piemēram, izteiktas iesnas, tad var noderēt aptiekā pieejamie pretiesnu līdzekļi. Paaugstinātas temperatūras un  sāpju gadījumā – noderēs paracetamolu vai ibuprofēnu saturošas zāles vecumam atbilstošās devās. Savukārt kakla sāpju gadījumā ir svarīgi nodrošināt gļotādu mitrumu un dezinfekciju, to pārlieku arī nekairinot, tāpēc primāri izvēlieties līdzekļus uz eļļas bāzes, piemēram, smiltsērkšķu vai citu. Pirms lietojat ārstnieciskos preparātus, noteikti konsultējieties ar farmaceitu vai ārstu. Veselības pasliktināšanās gadījuma konsultācija ar ārstu ir obligāta.

Kā norāda klīniskā farmaceite I. Priedniece, atbilstoša šķidruma daudzuma uzņemšanai pie pirmajiem saaukstēšanās simptomiem labi noderēs zāļu tējas – liepziedu, vīgriežu, aveņu, kumelīšu, pelašķu un upeņu, nepieciešamības gadījumā lietojami pretsāpju, temperatūru pazeminošos līdzekļi, taču jāpievērš uzmanība zāļu sastāvam, ko izmanto saaukstēšanās simptomu un drudža mazināšanai, lai netiktu vienlaicīgi lietoti vienāda sastāva medikamenti gan tablešu, gan karsto dzērienu veidā.

Šajā periodā uzturam jābūt vieglam un veselīgam, jāievēro  miera un atpūtas režīms, ļaujot organismam atpūsties un izgulēties, nelietot alkoholu un nesmēķēt. Kā arī regulāri jāvēdina telpas un jāveic telpu mitrā uzkopšana.

Kā izvēlēties piemērotāko līdzekli pret kakla sāpēm?

Līdzekļu klāsts kakla sāpju remdēšanai ir ļoti plašs – pieejami aerosoli, sūkājamās tabletes, gatavi šķīdumi kakla skalošanai, pulveri – kakla skalojamā šķīduma pagatavošanai un pilieni, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Kā neapjukt plašajā klāstā un izvēlēties sev piemērotāko līdzekli? Kakla skalošanai var izmantot ārstniecības augu drogas ar antibakteriālu iedarbību vai vājas koncentrācijas sālsūdeni. Uzlējumu kakla skalošanai var pagatavot no salvijas lapām, mārsila lakstiem, kumelītes un kliņģerītes ziediem. Ir pieejami arī gatavi šķīdumi rīkles skalošanai ar antiseptisku iedarbību, ko lieto neatšķaidītā veidā rīkles un mandeļu iekaisuma gadījumā. Tāpat pieejami arī pulveri kakla skalojamā šķīduma pagatavošanai, kas satur antibakteriālu līdzekli – furagīnu. Atcerieties – kaklu skalo 2–3 reizes dienā, taču ir jāpievērš uzmanība, lai kakla gļotāda netiktu pārlieku kairināta. Mutes dobuma un kakla gļotādas kairinājuma gadījumā izmanto aerosolus uz eļļas bāzes (smiltsērkšķu, kliņģerīšu eļļa) un Islandes ķērpja ekstraktu saturošus līdzekļus, kas mitrina gļotādu, mazina  skrāpēšanās sajūtu un diskomfortu kaklā, pārklājot gļotādu ar aizsargslāni. Kakla līdzekļos no dabas vielām izmanto arī piparmētru, alteju, kumelīti, tējas koku, propolisu, salviju, eikaliptu vai antibakteriālas zāļu vielas.

Kā mazināt iesnas?

Ja saaukstēšanās laikā īpaši traucē iesnas un aizlikts deguns, farmaceite iesaka skalot degunu ar jūras ūdeni. Tāpat deguna aizlikuma mazināšanai var lietot deguna pilienus vai aerosolus. Gan bērniem, gan pieaugušajiem deguna higiēnai plaši izmanto jūras ūdeni, kas šķidrina deguna sekrētu, atvieglo šņaukšanu un mitrina gļotādu.

Atcerieties! Deguna pilieni (dekongestanti) paredzēti tikai īslaicīgai terapijai – tos nevajadzētu lietot ilgāk par piecām dienām! Tie atvieglo elpošanu caur degunu un mazina tūsku, sašaurinot asinsvadus.

Iesnu gadījumā plaši izmanto fitopreparātus gan ārīgi, gan iekšķīgi. Iekšķīgi lieto zāļu tējas vai ārstniecības augu ekstraktus pilienos, sīrupos, tabletēs vai kapsulās, kuru sastāvā izmanto gaiļbiksītes ziedus, timiāna lakstus, priedes mizu, genciānas saknes, plūškoka ziedus, pļavas skābenes lakstus, kumelītes ziedus, ceļteku lapas un verbēnas lakstus. Ārstniecības augu ekstrakti palīdz atvieglot elpošanu, darbojas antibakteriāli, sviedrējoši, nomierinoši, turklāt tiem piemīt pretiekaisuma darbība un tie veicina atkrēpošanu.

Deguna pilienos, aerosolos, ziedēs vai gelos izmanto dižegles, eikalipta, piparmētru, tējas koka, priežu ēteriskās eļļas, kas palīdz atvieglot elpošanu caur degunu. Šo līdzekļu sastāvā izmanto smiltsērkšķu eļļu, dekspantenolu un hialuronskābi, kas mitrina un kopj deguna gļotādu, arī propolisu kā dabīgu antiseptiķi un pretvīrusu līdzekli izmanto deguna pilienu un ziežu sastāvā.

Elpošanas atvieglošanai lieto inhalācijas zīmuļus, kas satur tējas koka, bergamotes, lavandas un eikalipta ēteriskās eļļas. Bērniem elpošanas atvieglošanai caur degunu izmanto plāksterus, ko līmē pie apģērba. To sastāvā ir piparmētras, eikalipta un lavandas ēteriskās eļļas.

Kā atgūt spēkus pēc slimošanas?

Pēc slimošanas jāievēro mērenība, uzsver farmaceite I. Priedniece. Jāņem vērā sava pašsajūta, lai uzreiz nepārslogotu organismu darbā vai sportojot. Ieteicamas pastaigas svaigā gaisā un  piemērotas fiziskās aktivitātes. Tāpat jārūpējas par veselīgu un pietiekami ilgu miegu un atpūtu. Katru dienu jāizvēlas sabalansēts uzturs, samazinot sāls patēriņu un uzņemot pietiekamu šķidruma daudzumu. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi, sezonai atbilstoši dārzeņi, augļi, ogas, zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa un piena produkti, kas nodrošina organismu ar vitamīniem un minerālvielām, no kuriem imūnsistēmas atbalstam nozīmīgākie ir D, C, A un E vitamīni, kā arī dzelzs, selēns un cinks. D vitamīns jāuzņem papildus, lai tas būtu optimālā līmenī (45–55 ng/ml), kā arī ieteicams veikt asins analīzes D vitamīna līmeņa noteikšanai un kontrolei asinīs.

No dabas līdzekļiem imūnsistēmas stiprināšanai var izmantot ehināciju, ugunspuķi, plūškoku, bišu produktus, mežrožu un smiltsērkšķu augļus, greipfrūtu sēklu ekstraktu, ķiploku, ingveru, probiotiķus un beta glikānus saturošus produktus.

Ģimenes ārste Z. Zitmane piebilst, ka imunitātes stiprināšanai var lietot arī  1.3–1.6 beta glikānu saturošus uztura bagātinātājus. Tās ir no sēnēm un rauga iegūtas dabīgas vielas, kuru efektivitāte ir pierādīta pētījumos  Tie ir pazīstami ar savām imunitāti stimulējošajām īpašībām, kas nozīmē, ka tie var palīdzēt atbalstīt imūnsistēmu un uzlabot tās darbību. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu un saņemiet jaunākās veselības uzturēšanas vadlīnijas, lai zinātu, kas tieši jūsu veselības stāvoklim būtu nepieciešams.

Atcerieties – par uztura bagātinātāju izvēli un lietošanu konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu! Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!