Kā rūpēties par vēdera veselību – konsultē speciālisti

Vasaras noslēgums var būt izaicinošs vēdera komfortam – pikniki, dārza svētki, ceļošana, grilēšanas un ražas sezona. Kā šajā laikā rūpēties par vēdera veselību un labsajūtu? Noderīgos padomos dalās digitālās klīnikas Medon gastroenteroloģe Natālija Beinaroviča un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Kā rūpēties par vēdera veselību pikniku sezonā?

Vasaras periodā sūdzības par kuņģa un zarnu traktu var pastiprināties dažādu faktoru ietekmē – piemēram, karstuma, uztura izmaiņu, nepietiekamas šķidruma uzņemšanas un ceļošanas dēļ, stāsta gastroenteroloģe Natālija Beinaroviča. Biežākās sūdzības:

Akūtas zarnu infekcijas (gastroenterīts, enterokolīts) – visbiežāk izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu, caureju un sāpēm vēderā. Lai samazinātu saslimšanas risku, svarīgi sekot līdzi pārtikas produktu derīguma termiņam, nelietot ātri bojājošos produktus, kas ilgstoši atradušies ārpus ledusskapja, ievērot roku higiēnu, kā arī rūpīgi nomazgāt augļus, ogas un dārzeņus pirms to lietošanas uzturā.

Dispeptiskas sūdzības un gastroezofageālā refluksa slimības (GERS) simptomi. Vasarā biežāk uzturā tiek lietoti produkti, kas var veicināt kuņģa skābes sekrēciju vai pastiprināt gastroezofageālā refluksa simptomus. Tie ir, piemēram, šokolāde, alkohols (īpaši alus un vīns), tomāti, piparmētra, sīpoli, ķiploki, pikantas šašlika garšvielas, marinējumi, kā arī daļai cilvēku – skābas ogas un vīnogas. Tomēr nav nepieciešams šos produktus pilnībā izslēgt no uztura. Daudz svarīgāk ir ievērot mērenību un izvairīties no pārēšanās, jo tieši pārmērīgs šo produktu daudzums visbiežāk provocē simptomu pastiprināšanos.

Meteorisms jeb vēdera pūšanās. Daudzi vasarā iecienīti augļi un dārzeņi satur FODMAP – ogļhidrātus, kas tievajā zarnā uzsūcas nepilnīgi un resnajā zarnā fermentējas, izraisot pastiprinātu gāzu veidošanos un vēdera pūšanos. Pie šādiem produktiem pieder, piemēram, arbūzs, ķirši, persiki, nektarīni, aprikozes, āboli, bumbieri, vīnogas, mango, sīpoli, ķiploki, baltie kāposti, zaļie zirnīši, saldējums un daļa augļu sulu. Arī šajā gadījumā būtiska nozīme ir uzņemtajam daudzumam – nelielas porcijas bieži vien nerada nekādas sūdzības, savukārt pārmērīga lietošana var izraisīt vēdera pūšanos un diskomfortu. Ja šie produkti regulāri izraisa sūdzības, ieteicams biežāk izvēlēties produktus ar zemu FODMAP saturu, piemēram, zemenes, mellenes, avenes, citrusaugļus, ananasus, gurķus, tomātus, kabačus, baklažānus un burkānus.

Aizcietējumi. Vasaras karstajā laikā organisms zaudē vairāk šķidruma, tādēļ pieaug dehidratācijas risks, kas var veicināt aizcietējumu attīstību. Lai no tā izvairītos, ieteicams dienā uzņemt vismaz 1,5–2 litrus šķidruma (ja nav medicīnisku ierobežojumu), regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (vismaz 150 minūtes nedēļā) un uzturā lietot pietiekamu daudzumu šķiedrvielu. Vasarā to nodrošināt ir īpaši viegli, jo svaigi augļi, ogas un dārzeņi ir plaši pieejami.

Ko darīt, ja svaigu ogu un augļu ēšana izraisa vēderā diskomfortu?

Daļa vasarā iecienītu augļu, ogu un dārzeņu var provocēt dispeptiskas sūdzības, gastroezofageālā refluksa simptomus vai meteorismu jeb vēdera pūšanos, taču tas nenozīmē, ka no tiem būtu pilnībā jāatsakās, skaidro gastroenteroloģe Natālija Beinaroviča. Kā rīkoties šajā situācijā?

• Pievērst uzmanību apēstajam daudzumam – nelielās porcijās šie produkti bieži vien nerada nekādas sūdzības.
• Vienā ēdienreizē nekombinēt vairākus produktus, kas var izraisīt līdzīgus simptomus, piemēram, vēdera pūšanos vai dedzināšanu aiz krūšu kaula.
• Ja vēdera pūšanos regulāri izraisa produkti ar augstu FODMAP saturu, ieteicams biežāk izvēlēties produktus ar zemu FODMAP saturu. Arī vasaras sezonā šādu produktu izvēle ir ļoti plaša, tāpēc uzturam nav jākļūst vienveidīgam.

Ja, neskatoties uz uztura korekciju, sūdzības saglabājas vai kļūst traucējošas, simptomu mazināšanai var izmantot medikamentozu terapiju. Taču, ja simptomi ir izteikti, atkārtojas regulāri vai tiem pievienojas tādi satraucoši simptomi kā svara zudums, asiņu piejaukums fēcēs, vemšana vai izteiktas sāpes vēderā, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu sūdzību cēloni un nepieciešamības gadījumā uzsāktu mērķtiecīgu ārstēšanu.

Ko darīt pie biežākajām vēdera problēmām?

BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins iesaka rīcības plānu biežākajām vēdera problēmām.

Saskaroties ar dedzināšanu un sāpēm, kas saistītas ar paaugstinātu kuņģa skābumu, “ātrā palīdzība” ir antacīdu preparāti, savukārt protonu sūkņa inhibitoru preparāti tiek lietoti ilgstošai ārstēšanai. Farmaceits uzsver, ka, saskaroties ar simptomiem, ir svarīgi nekavējoties koriģēt uzturu un ierobežot produktus, kas izraisa kairinājumu. Lai izvairītos no skābes atviļņa, pēc ēšanas uzreiz nevajadzētu gulties, kā arī jāizvairās no fiziskām aktivitātēm. Produkti, kas veicina atvilni, katram var būt individuāli, tomēr kopumā atviļņa gadījumā ieteicams izvairīties no skābiem augļiem, ogām un sulas, asām garšvielām, mērcēm, ķiplokiem un sīpoliem; svaigas maizes, konditorejas izstrādājumiem un trekniem ēdieniem, kafijas, stipras tējas, gāzētiem dzērieniem, alkohola un skābām marinādēm.

Caurejas gadījumā galvenie pirmās palīdzības soļi ir hidratācija (dzeriet maziem malkiem ūdeni, nesaldinātu tēju vai īpašus sāļu šķīdumus) un sorbentu preparāti, kas saista toksīnus zarnās. Tāpat būtiska ir saudzējoša diēta, un ieteicams izvairīties no piena, svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī trekniem un asiem ēdieniem, kafijas, alkohola un gāzētiem dzērieniem.

Vēdera pūšanās gadījumā ir pieejami īpaši līdzekļi pret vēdera pūšanos, arī pretputošanas līdzekļi – preparāti, kas sašķeļ gāzes burbulīšus zarnās, pārvēršot tos šķidrumā vai ļaujot tiem uzsūkties zarnu sieniņās. Tāpat noderēt var sorbenti (saista toksīnus) un fermenti (palīdz efektīvāk sagremot pārtiku, ja vēdera uzpūšanos izraisījusi smaga maltīte). Tāpat atvieglot simptomus var palīdzēt viegla pastaiga, silta piparmētru vai fenheļa tēja, kā arī maiga vēdera masāža pulksteņrādītāju kustības virzienā.

Ieteikumi vēdera veselībai bērniem un pieaugušajiem

Kā uzsver gastroenteroloģe Natālija Beinaroviča, lai vasarā un kopumā samazinātu gremošanas traucējumu risku un saglabātu vēdera veselību, ievērojiet dažus vienkāršus, bet ļoti efektīvus principus.

• Ievērojiet roku higiēnu. Regulāra roku mazgāšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sevi no zarnu infekcijām.
• Rūpīgi nomazgājiet ogas, augļus un dārzeņus pirms to lietošanas uzturā.
• Pievērsiet uzmanību pārtikas produktu derīguma termiņam un uzglabāšanas apstākļiem. Ņemiet vērā, ka karstā laikā produkti bojājas daudz ātrāk.
• Ievērojiet mērenību uzturā. Pat veselīgi produkti, lietoti pārmērīgā daudzumā, var izraisīt dažāda veida gremošanas sūdzības.
• Uzņemiet pietiekamu daudzumu šķidruma. Karstā laikā ieteicams dienā izdzert vismaz 1,5–2 litrus ūdens, ja nav medicīnisku ierobežojumu.
• Esiet fiziski aktīvi. Vismaz 150 minūtes mērenas intensitātes aerobo fizisko aktivitāšu nedēļā ne tikai uzlabo vispārējo veselību, bet arī veicina normālu zarnu darbību.
• Ieklausieties savā organismā! Ja kāds produkts regulāri izraisa nepatīkamas sajūtas, nav obligāti no tā pilnībā jāatsakās, taču ir vērts samazināt porcijas lielumu vai izvēlēties piemērotākas alternatīvas. Savukārt, ja gremošanas traucējumi ir izteikti, ilgstoši vai atkārtojas regulāri, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai gastroenterologu.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.