Speciālistu padomi veselīgam un sabalansētam ikdienas ritmam

Straujais dzīves temps arvien biežāk liek mums saskarties ar nesabalansēta ikdienas ritma problēmu, kas var sekmēt pārguruma, izdegšanas un citu problēmu attīstību, negatīvi ietekmēt miega kvalitāti un vispārējo organisma stāvokli. Kādas pazīmes liecina par to, ka ikdienā nav balansa? Kā padarīt savu ikdienu veselīgāku? Konsultē psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Kādas sajūtas un citas pazīmes var liecināt par to, ka mūsu ikdienā nav sabalansēta slodzes un atpūtas attiecība? Kā skaidro psihoterapeits A. Veselovskis, mūsu emocijas un enerģijas līmenis ir tie, kas pirmie norāda, vai viss ir kārtībā. Ja mūsu ikdiena ir balansā, cilvēkam ir vēlme iet uz darbu, ir enerģija strādāt, kā arī pēc darba ir vēlme iet mājās un tikties ar ģimeni – ir laiks un enerģija, ko veltīt saviem tuvākajiem. Savukārt, ja darbs, kas iepriekš ir paticis, vairs nerada prieku un nav vēlmes to veikt, tas norāda uz problēmu un ir jāmeklē tās iemesls, piemēram, pārslodze, konflikti, mobings. Iemesla identificēšana palīdzēs rasts arī ceļu uz risinājumu.

Ja iemesls ir pārmērīga slodze, jāņem vērā, ka, gan emocionāla, gan fiziska pārslodze veicina izdegšanu, pazemina organisma vispārējo imunitāti un var radīt arvien jaunus riskus un problēmas, piemēram, varam sākt pieņemt nepareizus lēmumus, izraisīt avāriju, saslimt. Tādēļ jāsaprot, ja šādos gadījumos atpūta ir ļoti būtiska un to nevajadzētu atlikt uz vēlāku periodu, uzsver psihoterapeits.

Kā sabalansēt savu ikdienu?

Lai sabalansētu savu ikdienu, ir jāseko līdzi būtiskākajiem faktoriem – pilnvērtīga izgulēšanās, atpūta, fiziskās aktivitātes, kas rada prieku, pilnvērtīgs uzturs, kā arī laicīgi risinātas attiecību problēmas, saka psihoterapeits A. Veselovskis. Katram ir jāseko savām iekšējām sajūtām, jo, piemēram, daļai cilvēku pavasarī un rudenī samazinās darbaspējas. Šādā gadījumā šajos periodos ir sevi vairāk jāpasaudzē. Darbaspējai, fiziskajam spēkam, imunitātei ir savi pacēlumi un kritumi, tādēļ ir būtiski sekot līdzi sava organisma reakcijām un neuzspiest sev slodzi, uzsver psihoterapeits. Ja ir enerģija, darām vairāk, bet, ja resursi samazinās, atpūšamies vairāk. Nevajag salīdzināt sevi ar citiem, jo katram ir sava kapacitāte, ritms un ātrums.

Savukārt BENU Aptiekas farmaceits K. Čerjomuhins norāda, ka būtiska nozīme tam, lai spējam sakārtot savu ikdienas ritmu, ir arī sava darba organizēšanai. Farmaceits uzsver, ka ļoti svarīgi ir pārdomāti plānot savu slodzi – darba dienas laikā ir nepieciešamas regulāras īsas pauzes emocionālai un garīgai atslodzei. Tās var būt, piemēram, piecu minūšu pauzes ik pa laikam, izejot ārā, izvēdinot telpas, veicot kādus vieglus vingrinājumos vai vienkārši skatoties pa logu. Rūpējieties par darba apstākļiem – regulāri vēdinātām telpām, apbilstošu apgaismojumu un pareizu iekārtojumu. Darba vietas sakārtošana un ērtības palielināšana var sniegt gan produktivitātes paaugstināšanu, gan uzlabot kopējo emocionālo pašsajūtu.

Kas palīdz atgūt spēkus?

Ja jūtat, ka ikdienas dzīves ritmā zaudējat spēkus, esat noguris un ir samazinājusies vispārējā motivācija, farmaceits K. Čerjomuhins iesaka dažus soļus spēku atgūšanai:

• Veiciet fiziskās aktivitātes svaigā gaisā. Tā var būt gan aktīvāka sportošana, gan vienkārši pastaigas. Reizēm noguruma brīžos liekas, ka sportam un kustībām vairs nav spēka un enerģijas, taču efekts ir pretējs – sportošana un kustības sniedz mums jaunus spēkus un emocionālo labsajūtu. Sportojot izstrādājas hormons endorfīns, kas palīdz tikt galā ar apātiju un depresiju.
• Pilnvērtīgs uzturs. Parūpējieties par veselīgu enerģijas avotu visas dienas garumā – tas ir sabalansēts uzturs, kurā iekļauti augļi un dārzeņi, bet izvairieties no trekniem ēdieniem un neveselīgajām uzkodām.
• Veltiet laiku saviem mājas mīluļiem. Tiem, kam mājās ir dzīvnieki, ir iespēja atgūt spēkus, izejot pastaiga ar suni, pavadot laiku ar kaķi un klausoties tā murrāšanā, vērojot akvārija zivtiņas u. c. Visas šīs darbības nomierina cilvēka nervu sistēmu un palīdz atgūt balansu.
• Izmēģiniet elpošanas vingrinājumus. Tie ir dažādu veidu, tādējādi var piemeklēt sev atbilstošākos. Dažus var veikt, pat atrodoties darbā. Pēc šādiem vingrinājumiem jūs uzreiz jutīsiet spēka pieplūdumu un produktivitātes celšanos.
• Multivitamīni. Tie var būt aktuāli pavasarī, gadījumos, kad rodas nogurums, visu laiku gribas gulēt. Ir pieejami dažādi vitamīnu kompleksi, kuri apgādās organismu ar nepieciešamajām minerālvielām un palīdzēs atjaunot organisma spēkus.

Veselīgs miegs – pamatu pamats

Miegs palīdz mums atbrīvoties no noguruma, dod enerģiju, domu skaidrību, radošumu un paaugstina mūsu produktivitāti, stāsta farmaceits K. Čerjomuhins. Miegs ir ļoti būtisks cilvēka organisma vispārējai veselībai un labsajūtai, ne velti ap 30% no visas dzīves pavadām miegā. Veselīgs miegs palīdz mazināt sirds un asinsvadu slimību attīstību un aptaukošanās risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi ikdienā veltīt laiku pilnvērtīgam miegam vismaz 8 stundu garumā. Tas ir nepieciešams ne vien, lai atjaunotu spēkus, bet arī apātijas, depresijas, hroniska noguruma profilaksei, imunitātes stiprināšanai un daudziem citiem organisma procesiem. Jāņem vērā, ka liela daļa slimību rodas miega trūkuma dēļ. Tādēļ, ja jums ir nesakārtots miega ritms, pirmais solis uz sabalansētu un veselīgāku ikdienu ir miega režīma sakārtošana. Savukārt, ja rodas kādas miega problēmas, ir savlaicīgi jāvēršas pie speciālista, lai tās risinātu.

Kā veselīgi pavadīt brīvo laiku?

K. Čerjomuhins iesaka – atļaujiet sev reizēm neko nedarīt un izbaudīt pilnīgas fiziskas un garīgas relaksācijas sajūtu. Veltiet laiku sev. Mūsdienās bieži vien izjūtam spiedienu arī brīvo laiku pavadīt produktīvi, noteiktās aktivitātēs, tādējādi reizēm vairs nespējam vienkārši atpūsties.

Dariet to, kas sagādās jums prieku un ļaus gūt emocionālu atslodzi – klausieties iemīļotu mūziku, lasiet labas grāmatas, sportojiet, tiecieties ar draugiem, pavadiet laiku pie dabas un pievērsiet vairāk uzmanības sev.

Vairāk padomus tam, kā justies labi ikdienā, meklē BENU Aptiekas Emocionālās labsajūtas kalendārā!