Padomi senioriem veselīgam pavasarim – iesaka klīniskā farmaceite

Pavasaris ar tā spožajiem saules stariem un plaukstošajām lapām spēj iepriecināt cilvēkus visus vecumos. Taču kādi padomi ir aktuāli tieši senioriem, lai baudītu šo laiku veselīgi? Konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Laba pašsajūta pavasarī, tāpat kā citos gadalaikos, balstās uz veselīga dzīvesveida stūrakmeņiem, kas jāpielāgo pavasara specifikai un apstākļiem, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece.

• Veselīgs un sabalansēts uzturs. Te priekšroka dodama Vidusjūras diētai, samazinot sāls un cukura patēriņu. Tas nozīmē, ka ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, augļi un ogas, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, kā arī jādzer pietiekami daudz ūdens. Uzturu lieliski bagātinās pirmie pavasara zaļumi, piemēram, jaunās pieneņu un nātru lapiņas, gārsas, gaiļbiksītes lapas, lociņi, skābenes, kas satur C un B grupas vitamīnus, karotinoīdus, minerālvielas un flavonīdus.
• Atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanas un alkohola lietošana, kā arī pārmērīgi nelietot kafiju.
• Laika pavadīšana un aktivitātes svaigā gaisā. Pastaigas, izbraucieni ar riteni, nūjošana vai citas regulāras fiziskās aktivitātes svaigā gaisā ļaus rūpēties par ķermeņa un emocionālo labsajūtu, vairos spēku un enerģiju un stiprinās jūs. Atcerēties, uzturoties ārā, pasargāt ādu no saules stariem – izvēlieties kvalitatīvus saules aizsargkrēmus un uzklājiet tos ādai 20–30 minūtes pirms iešanas ārā, kā arī atkārtoti ik pēc 2 stundām. Lai pasargātu acis, jānēsā saulesbrilles. Kā arī, sākoties ērču aktivitātes sezonai, dodoties dabā, jāvelk piegulošs apģērbs gaišās krāsās ar garām piedurknēm un garās bikses, kuru gali sabāzti zeķēs vai zābakos, kā arī jānēsā galvassega un ik pa laikam jāapskata, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce. Noderīgi būs aerosoli un aproces, kas atbaida ērces.
• Rūpes par savu emocionālo labsajūtu. Tās ietekmē ne vien mūsu noskaņojumu, bet arī veselību kopumā, tai skaitā asinsspiediena svārstības. Centieties uzturēt kontaktus ar ģimeni un draugiem, neaizmirst par hobijiem, kā arī atrodiet jaunas aizraušanās, kas sagādā prieku.
• Veselīgs un pietiekams miegs – vismaz 7–8 stundas diennaktī. Ja jums ir grūtības ar iemigšanu vai miegu kopumā, pastāstiet par to savam ģimenes ārstam, lai šo problēmu risinātu.

Pavasarī svarīgi kustēties

Klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver – regulāras fiziskās aktivitātes nepieciešamas gan psihiskās, gan fiziskās veselības uzlabošanai un ir daudzu slimību profilaktisks līdzeklis, kas rūpējas par imunitāti, sirds un asinsvadu sistēmu, nervu sistēmu, elpošanas sistēmu, gremošanas traktu, vielmaiņu un palīdz normalizēt ķermeņa svaru. Fiziskās aktivitātes uzlabo kustību koordināciju, stiprina muskulatūru un kaulus, kas ir nozīmīgi osteoporozes profilaksei, un samazina krišanas rezultātā gūto traumu risku. Tāpat sportošana mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, koncentrēšanās spējas un atmiņu, palielina enerģiju un uzlabo garastāvokli.

Lai rūpētos par veselību, katru dienu ieteicamas fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūšu garumā – piemērotas būs pastaigas, soļošana, peldēšana, braukšana ar riteni, nūjošana. Tāpat ir ieteicami vingrinājumi līdzsvara un koordinācijas uzlabošanai, muskulatūras stiprināšanai un nodarbības pie fizioterapeita. Atcerieties, ka fiziskajām aktivitātēm jābūt piemērotām seniora veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai, sportojot slodze un nodarbību ilgums jāpalielina pakāpeniski. Pirms uzsākt fiziskās aktivitātes, vēlams konsultēties ar ārstu. Sākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm var jebkurā vecumā! Turklāt senioriem tā ir arī lieliska iespēja socializēties, apmeklējot kopīgas nodarbības, vai doties pastaigās.

Neaizmirstiet par hronisku slimību terapiju

Vēl viens ļoti būtisks vispārējās labsajūtas un dzīves kvalitātes stūrakmens ir atbildīga attieksme pret veselību un esošajām slimībām, hronisko slimību terapijas ievērošana. Ja ārsts jums ir nozīmējis medikamentus, tie ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā vai pēc noteiktas shēmas. Bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina, jo pat īslaicīga medikamentu lietošanas pārtraukšana var ietekmēt veselību un ārstēšanas rezultātu, uzsver klīniskā farmaceite.

Paaugstināta asinsspiediena gadījumā svarīgi lietot visus ārsta nozīmētos medikamentus regulāri, lai normalizētu asinsspiedienu. Jāņem vērā, ka daudzos gadījumos nepietiek ar vienu medikamentu, lai normalizētu asinsspiedienu. Tādos gadījumos tiek lietotas vairāku medikamentu kombinācijas. Hipertensijas gadījumā bieži tiek nozīmēti medikamenti, kas jau vienā tabletē satur divu vai trīs komponentu fiksēto devu kombinācijas, tādejādi atvieglojot zāļu lietošanu, padarot to ērtāku, uzlabojot pacienta līdzestību un asinsspiediena kontroli. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par pareizu zāļu lietošanu, vai medikamenti lietojami no rīta vai vakarā, arī par blakusparādībām un par iespējamo zāļu mijiedarbību, sākot lietot jaunus medikamentus vai uztura bagātinātājus.

Pavasaris var būt skaists iedvesmas laiks, bet vienlaikus skaistā laika baudīšana var novērst mūsu uzmanību, padarīt izklaidīgākus. Tādēļ atcerieties, ka arī šajā laikā jāseko līdzi tam, lai mājās būtu visi nepieciešamie medikamenti, ko ārsts jums ir nozīmējis patstāvīgai lietošanai, kā arī nepieciešams savlaicīgi vērsties pie ārsta pēc zāļu receptēm.

Miega kvalitāte pavasarī

Ko darīt, ja gaišāki vakari traucē savlaicīgai aizmigšanai? Turklāt miega traucējumiem var būt vēl daudzi citi iemesli – stress, neatbilstošs dienas un miega režīms, sāpes, depresija, sirds un asinsvadu, nieru vai vairogdziedzera, kā arī citas slimības. Farmaceite I. Priedniece uzsver, ka arī pilnvērtīgs un regulārs miegs, tāpat kā fiziskās aktivitātes, katru dienu kalpo kā profilaktisks līdzeklis daudzu slimību gadījumā un sekmē labu veselību.

Lai veicinātu veselīgu miegu, ieteicams ievērot dienas režīmu – doties gulēt un celties vienā un  tajā pašā laikā. Iekārtojiet ērtu, klusu un tumšu guļvietu – tumsa veicina miegu, tādēļ guļamistabas logiem jābūt aprīkotiem ar aizkariem vai žalūzijām, kā arī pirms gulētiešanas nepieciešams izvēdināt telpas, jo veselīgu miegu veicina svaigs gaiss. Tāpat pirms gulētiešanas nevajadzētu ēst, lietot kofeīnu saturošus dzērienus, alkoholu un smēķēt, skatīties TV vai lietot viedierīces. Pirms miega ieteicamas relaksējošas nodarbes, piemēram, grāmatu lasīšana vai mierīgas mūzikas klausīšanās.

Populārs miega līdzeklis ir melatonīns, kas ir hormons ar antioksidanta īpašībām. To izmanto, lai samazinātu iemigšanai nepieciešamo laiku un atvieglotu ar diennakts ritma izjaukšanu saistītās sajūtas – ceļojot, strādājot maiņu darbu. Īslaicīgai lietošanai iemigšanas traucējumu gadījumā var izmantot arī ārstniecības augus saturošus līdzekļus ar nomierinošu iedarbību, bet, ja sūdzības nemazinās vai pastiprinās, noteikti jāvēršas pie ārsta. Kā arī atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.