Matu veselība un skaistums

Kaut matu un galvas ādas veselība bieži vien šķiet atkarīga no matu kopšanas līdzekļiem, to artava matu kopējā veselības stāvoklī ir salīdzinoši niecīga. Ja mati ir slimi – tie jāārstē ar pareiziem līdzekļiem. Par to, kādos gadījumos matu atveseļošanai nepieciešama nopietnāka ārstēšana, stāsta viena no pieredzes bagātākajām ārstēm triholoģēm Latvijā, kā arī BENU veselības un skaistuma akadēmijas vieslektore dr. Inga Zemīte.

Trihologs ir ārsts, kura kompetence ietver padziļinātu matu un galvas ādas problēmu ārstēšanu. Kā stāsta dr. Inga Zemīte, dabā mats ir veidots tā, lai tas augtu, savukārt noteiktu problēmu gadījumos augšana tiek traucēta. Nenopietni pret to attiecoties, matus var arī pazaudēt pavisam. Aptuveni 20 % gadījumu pacientu problēmas ir ļoti retas un smagas, taču pārējos 80 % cēloņi ir salīdzinoši viegli atpazīstami un risināmi.

Problēma nr.1 – matu izkrišana

Viena no biežākajām sūdzībām, ar kurām pie trihologa vēršas pacienti, ir matu izkrišana. Visbiežāk sastopama ir difūza tipa matu izkrišana – mati izkrīt vienmērīgi pa visu galvu. Ar šo problēmu vairāk vai mazāk izteikti kādā brīdī sastopas lielākā daļa cilvēku. To visbiežāk izraisa stress, slodze, hroniskas slimības, vairogdziedzera problēmas, arī specifiski medikamenti. Dažādas intoksikācijas, spēcīgu medikamentu lietošana vai ķīmijterapija var izraisīt arī strauju matu izkrišanu. Diemžēl cilvēki itin bieži nesasaista matu izkrišanas cēloni ar sekām. Taču atliek tikai ielūkoties trīs mēnešu pagātnē, un bieži vien kļūst viegli saprotams, kāpēc mati izkrīt.

Ļoti bieži sastopama ir arī androgēna alopēcija, kas visbiežāk izpaužas kā vīriešu plikpaurība. Vīriešiem šāda izpausme liecina par iedzimti paaugstinātu mata saknītes jutību pret vīrišķajiem hormoniem. Arī sievietes bieži cieš no androgēnu ietekmes uz matiem, kā rezultātā mati zaudē apjomu un kļūst izteikti smalki. Vīriešiem šī veida matu izkrišana sāk izpausties ap 30 gadu sliekšņa sasniegšanu, savukārt sievietēm visbiežāk tā sāk izpausties aptuveni trīs gadus pēc klimaksa iestāšanās.Pirmās pazīmes vīriešiem ir matu atkāpšanās, līdz mati paliek tikai pakauša daļā. Savukārt sievietēm paretinās matu līnija – sākot no celiņa, eglītes veidā. Šādos gadījumos trihologs ārstēšanai izmanto antiandrogēnus. Svarīgākais izkrišanu ir apturēt, kam seko matu apjoma atgūšana, bet tālāk jau darbs ar atgūtā noturēšanu visu atlikušo dzīvi.

Keratomikozes, dermatofitijas un kandidozes ir dažas no dr. Ingas Zemītes nosauktajām sēnīšu infekcijām, kas teju katru dienu pie viņas atved vismaz divus jaunus pacientus. Itin bieži cilvēkiem ir liels pārsteigums, šādu diagnozi izdzirdot, jo sēnīšu slimības bieži vien galvā mīt bez manāmiem tūkuma, niezes vai cita veida kairinošiem simptomiem.

Aptuveni 1 no 50 cilvēkiem dzīves laikā saskaras arī ar perēkļveida matu izkrišanu. Tas nozīmē, ka laukumos izkrīt aptuveni 2 % matu. Iemesls – organisms pats sāk ražot antivielas pret matu saknītes šūnām. Tā ir autoimūna slimība, kuru var novērst, izmantojot hormonu preparātus, kas nomāc nepareizu imūnās sistēmas reakciju. Tas tiek papildināts ar dažādiem organismu stimulējošiem vitamīniem un specifiskām ārstēšanas metodēm.

Kad blaugznas kļūst par slimību

Kā skaidro triholoģe Inga Zemīte, to, vai blaugznas ir slimība vai normas stāvoklis, nosaka pacienta pašsajūta, ko rada nepatīkamas blaknes – nieze, apsārtums, u.c. Ja blaugznas ir smagas, tās sauc par seborejas dermatītu. Ļoti bieži vieglas blaugznas var pāriet seborejas dermatītā, bet seborejas dermatīts, lietojot pareizu matu kosmētiku, var mazināties vai izzust.

Nereti pacienti ierodas brīdī, kad galvas ādu jau klāj plēksnes un kreveles, bet arī šie simptomi var būt ārstējami nedēļas vai pat dienas laikā. Ļoti spēcīgas kreveles – divu nedēļu līdz mēneša laikā. Tomēr praksē pierādījies, ka blaugznas ir hroniska slimība ar tendenci atkārtoties. Visbiežāk atkārtošanos izraisa dzīves stila maiņa, ass uzturs, stress, smēķēšana, vides piesārņojums, arī nepiemēroti matu kopšanas līdzekļi. Itin bieži blaugznas un seborejas dermatīts ir cilvēkiem, kas strādā karstumā, piemēram, virtuvēs, kur ir mitrs un taukains gaiss.

Seborejas dermatīts veidojas, ja tauku dziedzeris, kas atrodas pie mata saknes, pastiprināti ražo sebumu vai ja tā sastāvs un kvalitāte ir izmainīti. Normāli tas darbojas kā dabīgais kondicionieris, kas nogludina kutikulas zvīņas, neļauj ādai izžūt, nodrošina normālu vides skābumu, lai uz ādas neiedzīvotos baktērijas un sēnītes. Pastiprinātas hormonālas stimulācijas gadījumā tas sāk ražot vairāk tauku. Vīriešiem mati kļūst pastiprināti taukaini, bet sievietēm, kurām ar gadiem āda kļūst sausāka, izmainītais, nekvalitatīvais sebums, nonākot uz ādas, saķepina nolobījušās raga kārtas šūniņas, veidojot sīkas plēksnītes. Sākotnēji tās parādās kā blaugznas, bet vēlāk palielinās, veidojot krevelītes. Ja attīstās seborejas dermatīts, novēro intensīvu kairinājumu, āda piesarkst, var pat sākt mitrot un sūrstēt.

Šādos gadījumos ļoti svarīgi ir uzsākt pareizu kopjošo līdzekļu lietošanu, kas šo procesu pārtrauc un neļauj tam attīstīties no jauna. Viens no faktoriem, kas seboreju aktivizē, ir sēnīte. Papildus apstākļiem, kad tauki izdalās pastiprināti, nāk klāt arī sēnītes efekts, lobīšanās un iekaisumi ir izteiktāki. Tieši tāpēc tādās situācijās ir svarīgi katram individuāli piemeklēt kopjošos līdzekļus, par kuriem ir droši zināms, ka tie palīdz. Un turpmāk turēt tos mājās un atsākt lietošanu, tiklīdz atkal manāmi pirmie simptomi.