Ādas aizsardzība – neatņemams solis ik dienu

Ik gadu maijā tiek atzīmēta Pasaules melanomas diena, kas atgādina par melanomas profilakses un pārbaužu būtisko nozīmi un rūpēm par ādas veselību kopumā. Vairāk par melanomas riska faktoriem un profilaksi stāsta digitālās klīnikas Medon dermatoloģe Ingrīda Rītiņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ir melanoma?

Melanoma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas attīstās no melanocītiem – šūnām, kuras ražo pigmentu melanīnu, skaidro dermatoloģe Ingrīda Rītiņa. Tā var rasties gan uz iepriekš esošas dzimumzīmes, bet biežāk gan kā jauns veidojums uz ādas. Melanoma tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajiem ādas vēža veidiem, jo tā spēj strauji attīstīties, kā arī agrīni metastazējas uz limfmezgliem un citiem orgāniem un, novēloti diagnosticēta, var būt dzīvībai bīstama.

Vienlaikus ārste vērš uzmanību, ka bailēs no melanomas draudiem nereti tiek piemirsts atgādināt par citiem biežāk sastopamiem ļaundabīgiem un mazāk agresīviem ādas vēžiem (jaunveidojumiem), tādiem kā:

Bazālo šūnu karcinoma (bazalioma) – tas ir visbiežāk sastopamais ādas vēzis, kas aug lēni un reti metastazējas, bet bieži izčūlo un sagādā problēmas;

Plakanšūnu karcinoma ir agresīvāka nekā bazalioma un var izplatīties ne tikai uz ādas, bet arī citos audos.

Melanoma ir retāka, bet ievērojami agresīvāka, stāsta dermatoloģe. Tāpēc profilaktiskās pārbaudes un vispārējās rūpes par ādas aizsardzību ir ļoti būtiskas, lai pasargātu ādu un laikus pamanītu izmaiņas tajā.

Kā izskatās melanoma?

Ir jābūt vērīgiem pret sevi, un, uz ādas parādoties kādām izmaiņām vai jaunveidojumiem, tos nedrīkst atstāt bez uzmanības. Melanoma izskatās kā asi vai neizteikti norobežots plankums, mezgliņš, papula melnā, brūnā, gaiši brūnā, zilā, gaiši sarkanā vai ādas krāsā, skaidro dermatoloģe Ingrīda Rītiņa.

Kādas izmaiņas dzimumzīmēs vai ādā var liecināt par iespējamu melanomu? Ārste iesaka sekot melanomas ABCDE atpazīšanas principam. Visbiežāk sastopamās melanomas riska pazīmes: 

• A – veidojuma asimetrija – nesimetrisks musturs vai nevienmērīgs krāsu izvietojums;
• B – neregulāras veidojuma malas;
• C – krāsas izmaiņas vai veidojumam ir vairāk par divām krāsām;
• D – diametrs (bet šobrīd tam nav nozīmes, jo ir attīstījušās neinvazīvas izmeklēšanas metodes, tajā skaitā dermoskopija);
• E – evolūcija jeb izmaiņas laikā.

Tāpat ir būtiski pievērst uzmanību tādām papildu brīdinājuma pazīmēm kā nieze, asiņošana, čūlošana, veidojuma strauja augšana, jauna pigmenta vai bezkrāsaina veidojuma parādīšanās uz ādas pieaugušā vecumā.

Arī bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma var izpausties kā nedzīstošas čūlas, zvīņaini plankumi un asiņojoši mezgliņi.

Galvenie melanomas riska faktori

Galvenie riska faktori ir saistīti gan ar iedzimtību, gan dzīvesstila faktoriem, stāsta dermatoloģe. Tie ir:

• melanomas gadījumi ģimenes anamnēzē tiešajiem radiniekiem;
• liels skaits dzimumzīmju vai viena liela dzimumzīme;
• ja starp vienādām līdzīgām dzimumzīmēm ir viena, kas atšķiras krāsā vai formā, vai struktūrā;
• gaiša āda, gaiši mati, zilas vai zaļas acis; āda, kas viegli apdeg saulē;
• intensīva UV starojuma iedarbība;
• saules apdegumi (īpaši bērnībā);
• solārija lietošana;
• novājināta imunitāte.

Augsta riska grupām, proti, personām ar daudzām dzimumzīmēm, vecumā pēc 40 gadiem, kā arī tiem cilvēkiem, kas regulāri uzturas saulē vai cilvēkiem ar personīgu vai ģimenes ādas vēža vēsturi ieteicams reizi mēnesī veikt pašpārbaudi, bet divas reizes gadā apmeklēt dermatologu, lai sekotu līdzi ādas stāvoklim, uzsver dermatoloģe Ingrīda Rītiņa.

Arī ikvienam, kas nav paaugstināta riska grupā, ir svarīgi atbildīgi sekot līdzi ādas veselībai un reizi gadā apmeklēt dermatologu, kas veic ādas veidojumu diagnostiku – dermoskopiju. Kā arī regulāri jāveic sejas un ķermeņa ādas pašpārbaude, novērojot, vai uz ādas nav parādījies kāds jauns veidojums.

Melanoma un saule

Mūsdienās arvien aktīvāk tiek runāts par ādas aizsardzību no saules un SPF līdzekļu nozīmi, taču joprojām daudzi aizmirst par ādas aizsardzību ikdienā, par to atceroties vien garākās brīvdienās vai tad, kad jau ir gūti saules apdegumi. Tāpat bieži sastopams ir mīts, ka, ja uz ādas nav saules apdeguma, āda netiek bojāta. Taču patiesībā UV bojājumi uzkrājas arī bez redzama apdeguma, uzsver dermatoloģe Ingrīda Rītiņa. Jāņem vērā, ka UV starojums ietekmē mūsu ādu ik dienu, arī nesauļojoties, piemēram, pastaigas laikā, braucot automašīnā, strādājot ārā arī mākoņainā laikā un citās mūsu ikdienas gaitās. Līdz ar to ādas aizsardzība ir būtisks ikdienas solis ādas veselībai. Saules aizsarglīdzekļi ir jālieto katru dienu – līdzekļi ar SPF 30+ aizsardzību, cepures, saulesbrilles, aizsargapģērbs, kā arī jāizvairās no tiešiem saules stariem.

Turklāt šī profilakse ir būtiska ne tikai melanomas, bet arī bazālo un plakanšūnu karcinomu riska mazināšanai, skaidro dermatoloģe.

Ne vien lietot SPF, bet lietot pareizi

Liela nozīme ir arī SPF līdzekļu pareizai lietošanai, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Saules aizsargkrēms ir jāuzklāj ādai pietiekamā daudzumā, bagātīgi noklājot visas saulei atsegtās ķermeņa daļas, neaizmirstot arī par tādām zonām kā ausis, kakls un dekoltē. Līdzeklis ādai jāuzklāj 15–30 minūtes pirms došanās ārā, turklāt nepieciešams to uzklāt atkārtoti ik pēc 2 stundām, kā arī pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. Nepietiekams daudzums krēma nepasargās ādu uz krēma iepakojuma norādītajā apjomā, skaidro farmaceite. Piemēram, ķermeņa ādas noklāšanai vidēji vajadzētu aptuveni 35 ml krēma.

Atcerieties arī par lūpu ādas aizsardzību – tai izmanto lūpu balzamus ar SPF 30 vai 50. Vienlaikus jāatceras, ka saules aizsargkrēms nenodrošina 100 % aizsardzību, tāpēc jāievēro vispārējā piesardzība un vasarā no plkst. 10 līdz 16 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē.

Pērnā gada aizsarglīdzeklis nederēs

Lietojot un izvēloties saules aizsargkrēmus, ir ne tikai jāņem vērā derīguma termiņš, kas norādīts uz iepakojuma, bet arī derīguma termiņš pēc iepakojuma atvēršanas – parasti tie ir 3–12 mēneši. Tāpēc parasti saules aizsarglīdzekļus ir ieteicams izlietot vienas sezonas laikā, lai nodrošinātu šo līdzekļu efektivitāti, stāsta klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Pēc derīguma termiņa beigām aizsarglīdzeklis var vairs nenodrošināt aizsardzību no saules.

Farmaceite iesaka rūpīgi izvēlēties saules aizsargkosmētiku, pievēršot uzmanību, lai tā pasargā gan pret UVA, gan UVB stariem. Saules aizsargkrēmos izmanto gan ķīmiskos, gan fizikālos filtrus, gan to kombinācijas. Ķīmiskie filtri saules starus absorbē un izkliedē, bet fizikālie – atstaro. Katrs var atrast savām vajadzībām un vēlmēm piemērotāko veidu un ērtāko līdzekļa formu. Piemēram, senioriem iesaka saules aizsargkrēmus ar fizikālajiem filtriem (tajos izmanto cinka oksīdu un titāna dioksīdu) vai kombinētos ar ķīmiskajiem filtriem, lai nodrošinātu spēcīgu aizsardzību pret saules starojumu. Savukārt fizikālo filtru krēmi ir balti – tas ļauj labāk redzēt, kur krēms ir vai nav uzklāts.

Atcerieties par ādas ikdienas aizsardzību, regulārām pašpārbaudēm un profilaktiskām pārbaudēm pie ārsta. Aizdomu un jautājumu gadījumā neatlieciet vizīti pie speciālista uz vēlāku laiku!