Kā mazināt sirds un asinsvadu slimību riskus? Konsultē speciālisti

Latvijā sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no nopietnākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem, un asinsrites sistēmas slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis valstī. Tādēļ, atzīmējot Pasaules sirds dienu, par profilakses nozīmi un sirds veselības būtiskākajiem faktoriem stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs un digitālās klīnikas Medon līdzdibinātājs Mārtiņš Ērglis un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

“Sirds un asinsvadu slimību izplatības problēmu redzu ļoti konkrēti – operāciju zālē. Pie mums nereti nonāk pacienti, kuri pie ārsta vērsušies tikai tad, kad slimība jau būtiski ietekmējusi viņu dzīves kvalitāti vai radījusi nopietnus sirds un asinsvadu bojājumus, un to mēs gribētu mainīt – lai slimības un to riska faktorus atklātu daudz agrāk, vēl pirms situācija kļuvusi nopietna,” stāsta sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis.

Vienlaikus, medicīnai attīstoties, diagnostikas iespējas kļuvušas plašākas, pilnveidojušās gan invazīvās ārstēšanas metodes, gan sirds ķirurģijas tehnoloģijas. Tas ļauj palīdzēt arī pacientiem ar ļoti smagu un sarežģītu slimības gaitu, tostarp kritiskos stāvokļos. Taču, lai cik modernas būtu ārstēšanas iespējas, tās nevar aizstāt profilaksi, uzsver ārsts. Jo agrāk atklājam riska faktorus vai pirmās slimības pazīmes, jo lielākas ir iespējas slimību kontrolēt un mazināt nopietnu komplikāciju – miokarda infarkta un sirds mazspējas – risku, kā arī nepieciešamību pēc sarežģītas invazīvas ārstēšanas nākotnē.

Izplatītākās problēmas un riska faktori

Viena no būtiskākajām problēmām joprojām ir koronārā sirds slimība – sirds vainagartēriju ateroskleroze, kas ir galvenais miokarda infarkta cēlonis. Sabiedrībai novecojot, līdzās koronārajai sirds slimībai arvien biežāk sastopam arī deģeneratīvas sirds vārstuļu slimības, sirds mazspēju un citas sirds un asinsvadu saslimšanas. Īpaši satraucoši ir gadījumi, kad nozīmīgi asinsvadu bojājumi tiek atklāti cilvēkiem vēl salīdzinoši jaunā vecumā. Praksē tiek novēroti arī pacienti 40–50 gadu vecumā, kuriem jau ir izteikta ateroskleroze un nepieciešama nopietna ārstēšana. Šādos gadījumos runa nav tikai par pašu slimību – tā var būtiski ietekmēt cilvēka spēju strādāt, būt kopā ar ģimeni un pilnvērtīgi dzīvot, skaidro sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis.

“Klasiskie riska faktori ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts zema blīvuma lipoproteīnu jeb ZBL holesterīna līmenis, cukura diabēts, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un pārmērīga alkohola lietošana. Nozīme ir arī iedzimtībai un vecumam. Taču, manuprāt, viena no lielākajām problēmām ir tā, ka daudzi no šiem riska faktoriem sākumā vispār nav jūtami. Cilvēkam var būt paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis, bet viņš jūtas labi un domā, ka ar veselību viss ir kārtībā. Tikmēr asinsvados jau var pakāpeniski attīstīties ateroskleroze un veidoties citi bojājumi,” stāsta sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis. “Tieši tāpēc regulāras veselības pārbaudes ir tik svarīgas. Tas, ka cilvēks jūtas labi, vēl nenozīmē, ka visi veselības rādītāji ir normas robežās. Paaugstināts asinsspiediens, holesterīna vai glikozes līmenis asinīs ilgstoši var neradīt nekādas sūdzības, bet vienlaikus palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Svarīgi ir šos riska faktorus laikus atklāt un kontrolēt.”

Sirds veselības rādītāji

Ir svarīgi zināt savu asinsspiedienu, holesterīna un glikozes līmeni asinīs. Īpaši būtisks ir zema blīvuma lipoproteīnu jeb ZBL holesterīns, jo tā paaugstināts līmenis ir viens no galvenajiem aterosklerozes riska faktoriem. Būtu jāseko arī ķermeņa svaram un vidukļa apkārtmēram, kā arī ikdienas paradumiem – fiziskajām aktivitātēm, uzturam. Arī smēķēšana nav savienojama ar veselību un ilgdzīvotību, uzsver sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis. 

Periods, cik bieži šīs pārbaudes nepieciešamas, katram cilvēkam būs atšķirīgs. Ja cilvēks ir vesels un viņam nav būtisku riska faktoru, nav nepieciešams visas analīzes veikt ļoti bieži. Savukārt, ja ir paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis, cukura diabēts, liekais svars, nieru slimība vai jau diagnosticēta sirds un asinsvadu slimība, rādītāji jāuzrauga regulāri un atbilstoši ārsta ieteikumiem.

Atsevišķi jāpiemin lipoproteīns (a) jeb Lp(a) – lielā mērā ģenētiski noteikts sirds un asinsvadu slimību riska faktors. Pašreizējās Eiropas rekomendācijas iesaka apsvērt tā noteikšanu vismaz vienu reizi pieaugušā vecumā. Īpaši svarīgi tas var būt cilvēkiem, kuru ģimenē bijušas agrīnas sirds un asinsvadu slimības, skaidro ārsts.

Taču nevajadzētu koncentrēties tikai uz to, cik analīžu katru gadu jānodod, – daudz svarīgāk ir zināt savus riska faktorus un saprast savu kopējo sirds un asinsvadu slimību risku. Tad arī varam noteikt, kas un cik bieži konkrētajam cilvēkam ir jāuzrauga.

Sirds veselība un dzīvesveida ietekme

Dzīvesveidam ir ļoti liela nozīme. “Mēs nevaram mainīt savu vecumu vai ģenētisko predispozīciju, bet dzīvesveids ir tā joma, kurā cilvēks pats var izdarīt ļoti daudz, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku,” uzsver sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis. “Manā skatījumā svarīgākais ir nevis mēģināt visu mainīt uzreiz, bet sakārtot pašus būtiskākos paradumus. Pirmkārt, nesmēķēt. Otrkārt, būt fiziski aktīvam – regulāri kustēties, nevis tikai reizēm nodarboties ar sportu. Pieaugušajiem ieteicamas vismaz 150 minūtes mērenas intensitātes fizisko aktivitāšu nedēļā, un papildu ieguvumu var dot arī lielāks aktivitāšu apjoms. Treškārt, pievērst uzmanību uzturam – vairāk dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, pākšaugu un zivju, mazāk sāls, piesātināto tauku un ļoti pārstrādātu produktu. Ļoti svarīgi ir arī neskatīties uz šīm lietām kā uz īslaicīgu “veselības projektu”. Sirdij daudz vairāk palīdz tas, ko cilvēks dara ikdienā un ilgtermiņā. Pat salīdzinoši nelielas, bet konsekventas pārmaiņas laika gaitā var dot būtisku ieguvumu.”

Līdzestības neatsveramā nozīme

Sirds un asinsvadu slimības ļoti bieži attīstās nemanāmi. Cilvēks var justies labi, viņam nekas nesāp un ikdienā nav nekādu būtisku sūdzību, bet tajā pašā laikā slimības process var turpināties. Tas īpaši attiecas uz paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Ja šie riska faktori netiek kontrolēti un ārstēti, gadiem ilgi var progresēt asinsvadu bojājums un ateroskleroze, palielinot miokarda infarkta, insulta, sirds mazspējas un citu komplikāciju risku. Tāpēc ārstēšanas rezultātu nevar vērtēt tikai pēc tā, kā cilvēks jūtas šodien. Mērķis ir daudz tālāks – samazināt iespēju, ka pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem cilvēkam attīstīsies nopietna sirds un asinsvadu slimība vai tās komplikācijas. Tieši tāpēc pacienta līdzestība ir tik svarīga, sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis. Regulāra nozīmēto medikamentu lietošana, asinsspiediena un citu rādītāju kontrole, kā arī dzīvesveida maiņa ne vienmēr rada tūlītēju sajūtu, ka kaut kas ir mainījies. Taču ilgtermiņā tas var būtiski ietekmēt cilvēka veselību, dzīves kvalitāti un nopietnu komplikāciju risku.

Sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis stāsta par biežākajiem pacientu līdzestības šķēršļiem un kļūdām:

Patvaļīga medikamentu lietošanas pārtraukšana, tiklīdz analīžu rezultāti vai asinsspiediens ir normalizējušies. Taču, ja ārstēšanas laikā asinsspiediens vai holesterīna līmenis ir sasniedzis mērķa līmeni, tas bieži vien nozīmē tieši to, ka ārstēšana darbojas, nevis to, ka tā vairs nav nepieciešama. Ja terapiju pārtrauc, riska faktors var atkal kļūt nekontrolēts, pat ja cilvēks pats vēl neko nejūt.

Neregulāra medikamentu lietošana – piemēram, doma, ka zāles jālieto tikai tad, kad ir paaugstināts asinsspiediens vai parādās kādas sūdzības. Daudzi medikamenti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā ir jālieto regulāri, lai nodrošinātu stabilu efektu un mazinātu komplikāciju risku.

Var būt situācijas, kad cilvēkam rodas blaknes, ir neskaidrības par ārstēšanu vai rodas sajūta, ka medikaments vairs nav vajadzīgs. Šādā gadījumā terapiju nevajadzētu pārtraukt patvaļīgi. Par to ir jārunā ar ārstu – reizēm pietiek mainīt devu, izvēlēties citu medikamentu vai pārskatīt visu ārstēšanas plānu. Galvenais ir šādu lēmumu nepieņemt vienam pašam, saka sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis.

Kā stiprināt līdzestību?

Uzsākot sirds slimību ārstēšanu, ir ļoti būtiski jau sākotnēji veidot atbildīgus ieradumus un likt labu pamatu turpmākai līdzestībai, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Atbildīga medikamentu lietošana – visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Jāņem vērā, ka medikamentu nozīmējums un to devas katram ir individuālas. Nelietojot ārsta nozīmētos medikamentus, sekas var būt dzīvību un veselību ietekmējošas. Ja, uzsākot ārstēšanu, pacients saprot, ka savlaicīga medikamentu lietošanas atcerēšanās sagādā grūtības, talkā var nāk dažādas mobilās lietotnes, kas atgādina par medikamentu lietošanu, arī kalendāri un zāļu kastītes.

Pareiza un regulāra asinsspiediena mērīšana – uzsākot hipertensijas ārstēšanu, regulāri (2 reizes dienā) jākontrolē asinsspiediens un pulss, un šos mērījumus nepieciešams reģistrēt asinsspiediena dienasgrāmatā vai lietotnē, norādot datumu un laiku. Ir būtiski zināt pareizu mērījumu veikšanas kārtību – mērījumus vēlams veikt uz augšdelma, ērti apsēžoties, atbalstot muguru, sēžot taisni, pēdas novieto uz grīdas, manšeti uzliek pareizi sirds līmenī, roku atbalsta uz galda virsmas ar plaukstu uz augšu, manšetes pozīciju pielāgo artērijas atzīmei virs elkoņa locītavas. Mērīšanas laikā nedrīkst sarunāties, kustēties, krustot kājas, pirms mērīšanas ieteicams apmeklēt labierīcības un izvairīties no stresa. 5–10 minūtes pirms mērījuma veikšanas ieteicams atpūsties. Spiedienu nemēra pēc ēšanas, dzeršanas, fiziskajām aktivitātēm vai smēķēšanas.

Neskaidro jautājumu pārrunāšana ar speciālistu – reizēm līdzestību var kavēt arī neskaidrības ārstniecības procesā, medikamentu lietošanā, ikdienas profilaksē. Visus neskaidros jautājumus izrunājiet ar savu ārstējošo ārstu, kā arī farmaceits var veicināt pacienta līdzestību, piemēram, saprotami izskaidrot pareizu medikamentu lietošanu un ieguvumu veselībai; kad medikamenti lietojami – no rīta vai vakarā; par blakusparādībām un par iespējamo zāļu mijiedarbību, sākot lietot jaunus medikamentus vai uztura bagātinātājus; saņemt informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Farmaceits var palīdzēt izstrādāt dienas režīmu, kur medikamentu lietošana ir regulāra no rīta, pusdienās, vakarā vai pirms gulētiešanas, attiecīgi pirms vai pēc ēšanas atbilstoši nozīmētajiem medikamentiem.

Soļi uz sirds veselību jāsper jau šodien!

Sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis iesaka sākt ar trīs soļiem:

1. Zināt savus svarīgākos rādītājus – asinsspiedienu, holesterīna un glikozes līmeni asinīs. Ja cilvēkam ir liekais svars, viņš smēķē vai ģimenē ir bijušas agrīnas sirds un asinsvadu slimības, būtu vērts ar ģimenes ārstu pārrunāt arī kopējo sirds un asinsvadu slimību risku.
2. Sākt vairāk kustēties. Nav jāgaida pirmdiena vai sporta zāles abonementa iegāde. Var sākt ar 30 minūšu raitu pastaigu un pamazām ieviest fiziskās aktivitātes kā regulāru ikdienas paradumu.
3. Izvēlēties vienu paradumu, ko mainīt jau tagad. Ja cilvēks smēķē – sākt ar smēķēšanas atmešanu. Ja uzturā ir pārāk daudz sāls vai ļoti pārstrādātu produktu – samazināt to daudzumu. Ja ikdienā ir par maz kustību – ieviest vairāk pastaigu un citu fizisko aktivitāšu.

Nav nepieciešams mainīt visu dzīvi vienā dienā. Daudz svarīgāk ir sākt ar kaut ko konkrētu un turpināt to darīt arī pēc nedēļas, mēneša un gada. Par savu sirdi vislabāk ir sākt rūpēties, vēl pirms parādās pirmās nopietnās problēmas.