Cik ļoti mūs uztrauc sejas ādas novecošanās?

Sejas āda ir koptēla būtiska sastāvdaļa. Lai sejas āda būtu veselīga un mirdzoša, nevis blāva, nogurusi un vecumam neatbilstoša, būtisks ir gan veselīgs dzīvesveids, gan ikdienas rūpes un atbilstošas kosmētikas izvēle. Latvijā sejas ādas novecošanās kopumā uztrauc 36 % aptaujāto iedzīvotāju (9 % – ļoti uztrauc, 27 % – drīzāk uztrauc), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos. Tikmēr 60 % respondentu šis aspekts neuztrauc (24 % – pilnībā neuztrauc, 36 % – drīzāk neuztrauc), bet vēl 4 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Par to, kādi faktori ietekmē sejas ādu un kā tai palīdzēt, stāsta “Veselības centra 4” filiāles “Valdlauči” dermatoloģe Elīna Ozola.

Kāpēc sejas āda noveco?

Par ādas novecošanos uzskata dažādu fizioloģisko pazīmju kopumu, kura rezultātā zūd ādas elasticitāte un tvirtums, parādās mīmikas un ekspresijas krunciņas, samazinās ādas spēja saglabāt ūdens daudzumu šūnās, kā arī āda kļūst plānāka un sausāka, skaidro E. Ozola. Tāpat ādas novecošanās procesā veidojas pigmentācijas pārmaiņas un izteiktāks asins kapilāru zīmējums. Novecošanās tiek iedalīta divos veidos – hronoloģiskā ādas novecošanās un ārējās vides (arī fotonovecošanās) ietekmēta ādas novecošanās. Hronoloģisko ādas novecošanos ietekmē ģenētika.

Ārējās vides faktori, kas ietekmē ādas novecošanos, ir sekojoši:

1. Saules starojums – šis ir visbūtiskākais faktors. Ultravioleto starojumu iedala UVA, UVB un UVC viļņos. Katram no tiem ir atšķirīgs garums. UVC viļņi tiek absorbēti atmosfērā, un tie nesasniedz mūsu ādu. UVB stari izlaužas cauri atmosfērai un tiek absorbēti ādas epidermā jeb ādas ārējā slānī, tie rada pigmenta veidošanos un arī apdegumu, kā arī atbild par nemelanomas ādas vēžu attīstību. Savukārt UVA stari iekļūst dziļākajos audos jeb dermā, tie vairāk iedarbojas uz kolagēnajām un elastīgajām šķiedrām, atbild par sīku krunciņu rašanos un agrīnu ādas novecošanos. Ultravioleto viļņu (UVA, UVB) ekspozīcijas rezultātā šūnu membrānu lipīdi oksidējas, notiek šūnu DNS izmaiņas un rodas mutācijas, kuras laika gaitā rada pārmaiņas šūnās un rada risku, ka nākotnē šīs pārmaiņas novedīs pie ādas vēža attīstības.
2. Smēķēšana pakļauj ādu vairākiem kaitīgiem faktoriem. Nikotīns sašaurina asinsvadus un palēnina asins plūsmu. Tāpat tas samazina skābekļa un barības vielu daudzumu, kas sasniedz ādas šūnas. Daudzas citas ķīmiskās vielas, kas atrodas tabakas dūmos, noārda kolagēnās un elastīgās šķiedras, kuras ir atbildīgas par ādas tvirtumu, un to sabrukums rada sīkās krunciņas. Cigarešu radītais karstums un arī ar smēķēšanu saistītās sejas muskuļu kustības veicina grumbu veidošanos. Turklāt ķīmiskās vielas, piemēram, darva un nitrozamīni, ir kancerogēni.
3. Uzturs var izteikti ietekmēt ādas novecošanos – gan pozitīvi, gan negatīvi. Augļi, dārzeņi, pākšaugi un dažādi garšaugi satur antioksidantus, kas darbojas kā nelabvēlīgo vielu izvadītāji. Pierādīts, ka, uzņemot pietiekami daudz C vitamīna un linolēnskābes, samazinās ādas grumbu veidošanās, sausums un atrofija. Tikmēr lielāks tauku un ogļhidrātu patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu grumbu un ādas atrofijas risku.
4. Menopauze – izteiktas hronoloģiskās novecošanās pazīmēs parādās aptuveni 50-60 gadu vecumā. Sievietēm šīs pazīmes attīstās agrāk nekā vīriešiem, tas ir saistīts ar hormona estrogēna aizsargājošās iedarbības samazināšanos menopauzes laikā.
5. Citas saslimšanas un stress – ādas novecošanos ietekmē dažādas imūnās saslimšanas, piemēram, vairogdiedzera slimības, metabolās saslimšanas, tai skaitā cukura diabēts. Tāpat ādas novecošanos var ietekmēt dažādu medikamentu lietošana. Arī stress, nepietiekams atpūtas laiks var izteikti paātrināt ādas novecošanās un tās atjaunošanās spējas.

Dermatoloģe E. Ozola uzsver, ka ādas novecošanās hronoloģiski ir ļoti individuāls process, kuru ietekmē visi iepriekš minētie faktori. Pirmās ādas novecošanās pazīmes var pamanīt jau 25-30 gados, bet izteiktāka hronoloģiskā novecošanās ir 50-60 gados.

Uztraucas arī vīrieši

Aptaujas rezultāti liecina, ka ievērojami biežāk par sejas ādas novecošanos uztraucas sievietes – viņu vidū šis rādītājs ir 53 % (14 % – ļoti uztrauc, 39 % – drīzāk uztrauc), bet vīriešiem – 18 % (3 % – ļoti uztrauc, 15 % – drīzāk uztrauc). Tikmēr  44 % sieviešu (11 % – pilnībā  neuztrauc,   33 % – drīzāk neuztrauc) un 77 % vīriešu (37 % – pilnībā neuztrauc, 40 % – drīzāk neuztrauc) par šo procesu neuztraucas, bet vēl 3 % sieviešu un 4 % vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.  E. Ozola norāda, ka, lai arī kopumā par ādas priekšlaicīgu novecošanos vairāk uztraucas sievietes, tomēr pēdējo gadu laikā šis jautājums ir kļuvis aktuāls arī vīriešiem, jo ikviens vēlas pēc iespējas ilgāk saglabāt jauneklīgu izskatu, ko mūsdienās ir iespējams paveikt, veselīgu dzīvesveidu apvienojot ar atbilstošu ādas kopšanas rutīnu un kopšanas līdzekļiem, kā arī speciālistu ieteikumiem.

Ko varam darīt paši?

Dermatoloģe skaidro, ka pirmās sejas ādas novecošanās pazīmes ir sīkas mīmikas grumbas, āda var kļūt sausāka, plānāka, un tā vairs nav tik tvirta. Vēlāk šīs pazīmes kļūst jau daudz izteiktākas, samazinās zemādas tauku slānis un veidojas ādas pigmentācijas pārmaiņas, kā arī ādas virsmā vairāk redzams asins kapilāru zīmējums. Tiek uzskatīts, ka sievietēm ādas novecošanās pazīmes tiek novērotas agrāk, kas saistīts ar hormonālām pārmaiņām.

Lai palēninātu sejas ādas novecošanos, dermatoloģe E. Ozola aicina ievērot sekojošus ieteikumus:

• Izvēlies savai sejas ādai atbilstošu un drošu saules aizsargkrēmu!
• Laikā no plkst. 10:00 līdz 16:00 neuzturies tiešos saules staros, izvēlies atbilstošu apģērbu un aksesuārus, lai ādu pasargātu no saules!
• Izvairies no solāriju apmeklēšanas!
• Atsakies no smēķēšanas!
• Ik dienu uzņem pietiekami daudz ūdens, kā arī lieto veselīgu uzturu, iekļaujot tajā daudz augļu un dārzeņu!
• Izgulies un meklē iespējas, lai samazinātu stresu!
• Konsultējies ar dermatologu vai kosmetologu par savam vecumam un sejas ādas tipam atbilstošu kopjošo kosmētiku! Ja pirmās novecošanās pazīmes jau ir parādījušas, konsultējies ar speciālistu, lai sastādītu plānu to novēršanai un turpmākajai ādas kopšanai.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.