Sievietes veselība

Mūsdienās, kad veselīgs dzīvesveids kļuvis teju par modes lietu, katram ir radies priekšstats par to, kas ir veselīgs uzturs. Tomēr plašsaziņas līdzekļos un draudzeņu ieteikumos diemžēl ne vienmēr varam gūt patiesu priekšstatu par to, kas organismam ir nepieciešams. Kā neapmaldīties diētu tendencēs un organismam nodrošināt kvalitatīvu uzturu, stāsta BENU veselības un skaistuma akadēmijas vieslektore un uztura speciāliste Liene Sondore.

Runājot par uzturu, nereti tiek dzirdēta atsaukšanās uz mūsu senčiem. Tiek pieļauts – “ja mūsu senči tā ēda, mēs arī tā varam”, tomēr tā gluži nav patiesība. Mūsdienas ir ieviesušas savas korekcijas – mēs kustamies daudz mazāk un fiziski vairs nestrādājam tik daudz, cik mūsu senči, tāpēc uz šādu saukli atsaukties vairs nevaram.

Mazkustīgums un kalorijām pārsātināts uzturs ir vienas no mūsdienu dzīvesveida būtiskākajām problēmām. Lai arī tas nav vairs nekāds jaunums, nereti liekas kalorijas tiek uzņemtas gluži neapzināti. Patlaban no restorāniem esam aizguvuši ēšanu no lieliem šķīvjiem. Tie, protams, izskatās eleganti, taču lielos šķīvjos tīri psiholoģiski tiek ielikts vairāk ēdiena, nekā vajadzētu. Citkārt, lai arī ar maltīti uzņemts neliels kaloriju skaits, kopā ar našķiem dienas noteiktā norma tiek stipri pārsniegta. Tam cēlonis visbiežāk ir produktu enerģētiskās vērtības nepārzināšana – piemēram, plaši iecienītajos smūtijos var būt pat 1500 kcal, kas sastāda jau veselu dienas kaloriju normu.

Tomēr apjomīgs kaloriju skaits ne vienmēr nozīmē, ka pietiekamā daudzumā tiek uzņemtas arī visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Ja pienācis pavasara nogurums un nespēks, tas var signalizēt, ka uzturā ir pārāk maz olbaltumvielu. Ieteicamais olbaltumvielu daudzums ir vidēji 1 g uz 1 kg, taču tas ir atkarīgs arī no cilvēka vecuma un fiziskās slodzes. Ņemot vērā dzīvesveidu, ir situācijas, kad olbaltumvielu daudzums ir jāpalielina vai jāsamazina.

Olbaltumvielu avots ir gaļa, olas, piens, pākšaugi un zivis. Taču ar gaļu uztura speciāliste Liene Sondore iesaka neaizrauties – to vēlams ēst 2 līdz 3 reizes nedēļā, zivis 2 reizes nedēļā, tikmēr olas un piena produktus var iekļaut ikdienas maltītēs. Lai arī plaši tiek izdaudzināti piena aizstājēji – rīsu, auzu, riekstu dzērieni, tajos olbaltumvielu daudzums ir minimāls. Šajos dzērienos ir mazāk par 1 gramu olbaltumvielu uz 100 g produkta. Ja kādu apsvērumu dēļ govs piens jāaizstāj ar ko citu, labāka izvēle ir sojas piens, kas olbaltumvielu ziņā ir līdzvērtīgāks govs pienam.

Plānojot ēdienkarti, nereti ar skepsi raugāmies uz ogļhidrātiem, par kuriem esam dzirdējuši dažādus mītus. Taču ogļhidrāti ir mūsu “degviela” jeb enerģija, tāpēc tie ir būtiska maltītes sastāvdaļa. Patlaban aktuāla ir olbaltumvielu diēta, kas no uztura izslēdz ogļhidrātus. Tā varbūt īslaicīgi var mazināt svaru, taču, ja ēdienkartē tiek izslēgti ogļhidrāti, netiek uzņemta ciete, balastvielas un B grupas vitamīni, kas ir svarīgi veselīgas nervu sistēmas un smadzeņu darbības nodrošināšanai. Uzņemot ogļhidrātus, vēlams izvēlēties pilngraudu produktus jeb saliktos ogļhidrātus. Tie ilgāk nodrošinās organismu ar enerģiju un sāta sajūtu, kā arī regulēs glikozes līmeni asinīs. Tikmēr vairāk jāizvairās no konditorejas izstrādājumiem, kuru uzturvērtība ir stipri niecīga, bet kuros ir daudz tauku, rafinētu miltu, cukura.

Kā stāsta BENU veselības un skaistuma akadēmijas lektore, par biedu tiek uzskatīti arī tauki, taču tos no uztura izslēgt nevar. Dienas ieteicamā tauku deva ir 28–30 gramu, ko vēlams uzņemt ar labajiem taukiem. Tie ir – sviests, kvalitatīva eļļa, gaļa, zivis, sēklas, piena produkti un avokado, tikmēr ar pusfabrikātiem, piemēram, cīsiņiem, desām, sardelēm gan aizrauties nav ieteicams.

Uztura speciāliste atgādina, ka mūsdienās pastāv plašas iespējas vienu produktu pagatavot neskaitāmi daudzos veidos. Galvenais nebaidīties, izmantot pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus un būt radošiem to pagatavošanā!