Pārmaiņu laiks – menopauze. Kas par to jāzina ikvienai sievietei?
Sievietes dažādos vecuma posmos piedzīvo pārmaiņas, kas skar ne vien reproduktīvo veselību, bet arī emocionālo stāvokli. Kas ir menopauze, kā tā izpaužas un kādi ir lielākie maldi par un ap to, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 ginekoloģe, dzemdību speciāliste Jeļizaveta Murzina un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kas notiek sievietes organismā menopauzes laikā? Sievietēm aptuveni 50 – 70 gadu vecumā, olnīcu rezerves ir iztukšojušās – lai gan galvas smadzenes vēl mēģina sūtīt signālus olnīcām, lai tās saražo hormonus, tas nav iespējams, tāpēc sieviešu hormoni estrogēns un progesterons ļoti strauji krītas. Tieši hormonu krišanās rada sūdzības, kas sievietei parādās šī procesa laikā, ko saucam par menopauzi, skaidro J. Murzina.
Menopauzes simptomi
Visus menopauzes simptomus iedala divās daļās – īstermiņa simptomi un ilgtermiņa komplikācijas. Pie īstermiņa simptomiem pieder:
- karstuma viļņi;
- svīšana naktīs;
- sirds klauves;
- stress;
- emocionālās pārmaiņas;
- garastāvokļa maiņas.
Ilgtermiņā izmaiņas var tikt pamanītas arī sievietes iekšējos ginekoloģiskos orgānos – makstī, kaunuma lūpās, urīnizvadsistēmā. Maksts gļotāda kļūst ļoti sausa, trausla, biežāk var gadīties iekaisumi vai maksts mikrofloras izmaiņas. Sāpes pēc tualetes apmeklējuma, apslaukoties vai sāpes dzimumakta laikā, jo maksts vairs nav tik ļoti elastīga. Tāpat estrogēnam ir loma kaulu regulācijā, tāpēc sievietēm, iestājoties menopauzei, var attīstīties osteoporoze, kas ir kaulu blīvuma samazināšanās, tādēļ pastāv patoloģisks kaulu lūzumu risks.
Ārste atgādina, ka sievietēm ginekologu ieteicams apmeklēt vismaz vienu reizi gadā, savukārt, ja parādās kādas sūdzības vai pirmie menopauzes simptomi, noteikti uzreiz vajadzētu doties pie speciālista.
Visbiežākie maldi par menopauzi
Ir vairāk maldu nevis par pašu menopauzi, bet par menopauzes ārstēšanu, skaidro speciāliste. Vairums sieviešu uzskata, ka menopauzes ārstēšanā, respektīvi, hormonu aizvietošanas terapijas laikā, palielināsies svars, taču tā nav taisnība. Svars visbiežāk palielinās sievietēm menopauzē, nelietojot hormonus, tādēļ, ka tauku šūnas ražo estrogēnu un, ja olnīcas vairs neražo, tad tauku šūnu kļūst tikai vairāk.
Tāpat pastāv uzskats, ka, lietojot hormonus, būs novērojamas garastāvokļa izmaiņas, taču, arī nelietojot hormonus, sievietei ir satraukums par visām sūdzībām, tāpēc garastāvokļa izmaiņas ir neizbēgamas.
Taču būtisks ir jautājums, kad sieviete nemaz nedrīkst lietot hormonu aizvietojošus preparātus, jo pastāv augsts komplikāciju risks. Galvenā komplikācija ir tromboze vai trombembolija, gadījumos, kad sievietei ir citi riska faktori un blakusslimības, piemēram, varikozas vēnas, dziļo vēnu tromboze vai iepriekš bijuši infarkti vai insulti. Tādēļ pirms hormonu aizvietošanas terapijas uzsākšanas ikvienai sievietei nepieciešams veikt vairākas veselības pārbaudes – krūts sonogrāfiju vai mamogrāfiju, sirds slimību risku izvērtēšanu pie ģimenes ārsta vai terapeita, kāju vēnu pārbaudi.
Kas jāzina ikvienai sievietei?
Lai menopauze noritētu mierīgāk, ar mazāk simptomiem un sieviete varētu turpināt baudīt dzīvi, ginekoloģe J. Murzina iesaka:
- Ievērojiet veselīgu dzīvesveidu – dzeriet pietiekami daudz ūdens, pievērsiet uzmanību sabalansētam uzturam un veltiet laiku fiziskajām aktivitātēm.
- Iekļaujiet uzturā vitamīnus, uztura bagātinātājus, piemēram, antioksidantus – E vitamīnu, koenzīmu Q10 skaistumam un sirds veselībai.
- Parūpējieties par savu ādu un gļotādu un, pats galvenais, ja paradās sūdzības – sausums, urīna nesaturēšana, karstuma viļņi vai libido samazināšanās, vērsieties pie ginekologa, jo par to nav jākautrējas runāt, bet ir jāatrod ginekologs, kas varēs palīdzēt.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece atgādina, ka veselīgs dzīvesveids ir neatņemama sastāvdaļa visos vecuma un organisma pārmaiņu posmos. Lai palīdzētu ķermenim veiksmīgāk tikt galā ar menopauzi, organismam var noderēt dažādi vitamīni, minerālvielas un antioksidanti, kas piemēroti dažādiem mērķiem. Atcerieties, ka pirms to lietošanas ir jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu!
- D vitamīns palīdzēs atbalstīt imūnsistēmu un kaulu veselību.
- Minerālvielas – kalcijs un magnijs – būs atbalsts kaulu veselībai.
- B grupas vitamīni palīdzēs uzturēt normālu nervu sistēmas darbību.
- B6 vitamīns veicinās hormonu darbības regulāciju, normālas psiholoģiskās funkcijas, noderēs noguruma un nespēka mazināšanai.
- B1, B2, B6 un B12 vitamīni palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.
- B2 vitamīns palīdz samazināt nogurumu un nespēku, kā arī uzturēt gļotādu un ādas veselību.
- Biotīns veicinās matu un ādas veselību, palīdzēs uzturēt gļotādas veselību, arī nodrošinās normālu enerģijas vielmaiņu.
- Antioksidanti – selēns, cinks, C, A un E vitamīns, koenzīms Q10, zaļās tējas ekstrakts un citi – noderēs skaistumam un veselībai.
- Omega taukskābes, kuras var uzņemt ar naktssveces, zivju un linu eļļu, nepieciešamas daudzu organisma funkciju nodrošināšanai. Tās palīdzēs uzturēt normālu smadzeņu darbību un labvēlīgi ietekmēs imūnsistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, redzi, locītavas, ādu.
- Fitoestrogēni – sojas izoflavoni, palīdzēs uzlabot pašsajūtu un mazināt ar menopauzi saistītās sūdzības, aizkavējot kalcija zudumu kaulos.
Menopauzes simptomu mazināšanai noderēs arī ārstniecības augi un bezrecepšu līdzekļi:
- ķekarainās sudrabsveces sakneņu preparāti – klimaktērisko simptomu mazināšanai;
- mitrinošie geli un svecītes ieteicami maksts sausuma un kairinājuma mazināšanai.
- salvijas lapas – svīšanas mazināšanai;
- melisas lapas, piparmētras lapas, baldriāna saknes, kumelītes ziedi, vilkābeļu augļi, pasifloras laksti un raudenes laksti – nomierinošai un relaksējošai darbībai un miega veicināšanai.
- māteres laksti – karstuma viļņu mazināšanai, tie darbojas nomierinoši un pazemina asinsspiedienu;
- apiņa augļkopas – karstuma viļņu mazināšanai, tie darbojas nomierinoši un noder miega traucējumu gadījumā;
Palīdziet sev justies labi arī pārmaiņu laikā un neatlieciet vizīti pie speciālista!
