Kas slēpjas Halovīna karalī – ķirbī?

Košie, oranžie ķirbji, kas šobrīd bagātīgi rotā tirgu un veikalu stendus, kā arī daudzas mājas, ir neatņemama rudens sastāvdaļa. Vēl vairāk tos pamanām Halovīnu priekšvakarā – izgrebtus, rotātus, izgaismotus. Taču vai zinām, kas vērtīgs slēpjas šajā lielajā, neparastajā ogā? Par ķirbju veselīgajām īpašībām stāsta sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ķirbi pamatoti dēvē par lielāko un brīnumaināko ogu, saka uztura speciāliste Liene Sondore. Uzturā praktiski ir izmantojams viss ķirbis – no miziņas līdz sēklām. Ķirbis satur vērtīgus vitamīnus un minerālvielas, tai skaitā C vitamīnu, kas ir tik ļoti nepieciešams veselības stiprināšanai vīrusu laikā. C vitamīns ir termiski nestabils, tāpēc vēlams uzturā iekļaut arī svaigu ķirbi – salātos, sulās. Ķirbis satur beta karotīnu – A vitamīna provitamīnu, kas ir vērtīgs mūsu ādai, redzei un imunitātei. Savukārt E vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas pasargā šūnas no brīvajiem radikāļiem. Ķirbī ir arī kālijs un magnijs, kas ir svarīgi muskuļiem un sirds veselībai.

Ķirbja mīkstuma pamatmasā ir pektīnvielas un šķiedrvielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz zarnu traktu, stāsta uztura speciāliste. Pektīnvielas rūpējas, lai no organisma tiktu izvadīti nevēlamie savienojumi, nepaaugstinātos cukura un holesterīna līmenis. Regulāri ēdot šķiedrvielām bagātus produktus, normalizējas vēdera izeja, uzlabojas pašsajūta un kuņģa un zarnu trakta veselība. Ķirbis, kā jau daudzi dārzeņi un augļi, satur nelielu kaloriju daudzumu – 100 gramos ķirbja ir vidēji 90 % ūdens, 1,2 grami olbaltumvielu, 0,1 grams tauku, 4,6 grami ogļhidrātu un 24,6 kcal.

Kas vērtīgs ķirbju sēklās?

Ķirbju sēklas ir populāra un vērtīga piedeva visdažādākajiem ēdieniem. Tās satur dzelzi, cinku (kas stiprina imunitāti un ir labs palīgs matu, nagu un ādas veselībai), magniju (kas rūpējas par mūsu sirdi, nervu sistēmu, muskuļiem), fosforu, mangānu, varu (kas visi ir nozīmīgas minerālvielas šūnu vielmaiņai, asinsradei, imunitātei un kauliem). Tāpat sēklas ir bagātas ar vitamīniem, piemēram, A, E, K vitamīniem, kas nepieciešami labai vielmaiņai un nervu sistēmas atbalstam. Ķirbju sēklas satur nepiesātinātās taukskābes (omega-3 un omega-6), kā arī fitosterīnus, kas labvēlīgi iedarbojas uz hormonālo sistēmu un holesterīna līmeņa normalizēšanu.

Pateicoties vērtīgajam sastāvam, ķirbju sēklas izmanto arī farmācijā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Tā, piemēram, ķirbju sēklu pulveri vai ekstraktu izmanto uztura bagātinātājos, kas paredzēti vīriešu veselībai, kā arī prostatas un urīnpūšļa veselībai kopā ar vitamīniem, minerālvielām un citiem ārstniecības augu ekstraktiem. Tāpat no ķirbju sēklām iegūst eļļu, kas ir bagāta ar polinepiesātinātajām omega-6 taukskābēm. Tā satur arī E vitamīnu, cinku, selēnu un karotinoīdus un ir pieejama ne tikai šķidrā veidā, bet arī kapsulās. Ķirbju sēklu eļļu preparātos parasti kombinē kopā ar zivju eļļu, olīveļļu, upeņu sēkliņu eļļu. Tā labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, aknu, redzes, prostatas un urīnpūšļa veselību. Turklāt šo eļļu izmanto arī kosmētiskajos līdzekļos – matu un ādas kopšanai. Taču to var izmantot arī salātu un citu auksto ēdienu pagatavošanā, taču to nekarsē!

Kā pagatavot veselīgi?

Ķirbis labi uzglabājas teju visu gadu, un veselīgo īpašību dēļ to ir vērts iekļaut ikdienas uzturā, saka uztura speciāliste Liene Sondore. Labākais gatavošanas veids būtu tvaikošana un cepšana nelielos grādos, bet viss ir atkarīgs no izvēlētā ēdiena receptūras. Ja izvēlaties pievienot rīvētu vai gabaliņos sagrieztu ķirbi zupām, sautējumiem – pievienojiet to gatavošanas beigās, lai nezustu vērtīgās uzturvielas.

Gatavojiet ķirbi biezzupās, tas ir kā hameleons – labi garšo ar teju visiem dārzeņiem, garšsaknēm un garšaugiem, bet īpaši labi – ar papriku, sīpoliem, ķiplokiem, tomātiem, lēcām, pākšaugiem, kartupeļiem, olīveļļu. Izteiktākai garšai apcepiet ķirbi cepeškrāsnī kopā ar citām saknēm, garšsaknēm, svaigu rozmarīnu, timiānu, ķimenēm un tad gatavojiet biezzupas. Tā būs vieglāk arī nomizot biezo mizu.

Gatavošanas laikā vienmēr būs vitamīnu zudumi, taču tādi ir visiem produktiem termiskās apstrādes laikā. Svarīgi ir censties vitamīnu zudumu samazināt, piedomājot pie atbilstoša gatavošanas procesa, piemēram, samazinot karsēšanas laiku. Kā arī neaizmirstiet ēst ķirbi svaigā veidā, piemēram, salātos kopā ar selerijas sakni, puraviem, skābākas šķirnes āboliem, dzērvenēm, brūklenēm. Papildiniet salātus ar labas kvalitātes olīveļļu, ķirbju sēklu, linsēklu u.c. eļļu vai jogurtu, skābo krējumu pēc izvēles. Savukārt, spiežot ķirbju sulu, papildiniet to ar eļļu.

Ja pēc gatavošanas paliek pāri ķirbis – sautēts, svaigs, gabaliņos –, to var uzglabāt saldētavā un izmantot pēc nepieciešamības, iesaka uztura speciāliste Liene Sondore. Mazuļu vecāki šādi var uzglabāt ķirbi mazuļa biezenīšiem.

Dažādie veidi

Biežāk gatavošanai tiek izmantots sviesta ķirbis (Butternut), kas ir koši oranžā krāsā un ar stingru, blīvu konsistenci, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore. Iecienīts ir muskata ķirbis (Moschata) – tas nedaudz smaržo pēc muskatrieksta. Pamēģiniet pagatavot spageti no ķirbja–kabača, kas ir ovālas formas un, izcepts cepeškrāsnī ar ķiplokiem, sāli un olīveļļu, garšos izcili – atliek vien pēc cepšanas to nedaudz “saplucināt”, un tā mīkstums būs kā spageti.

Cept cepeškrāsnī var visu veidu ķirbjus, taču ir tā saucamie cepamie ķirbji, kas pēc sava izmēra ir aptuveni 1-2 kg smagi, koši oranžā krāsā. Šāda izmēra ķirbi var viegli pildīt ar gaļu un dārzeņiem un cept cepeškrāsnī. Cepamos ķirbjus pirms gatavošanas nemizo, bet cep un ēd ar mizu.

Tuvojoties Halovīnam, daudzi izvēlas grebt ķirbi, lai pagatavotu dekoratīvu svečturi. Lai to varētu izdarīt, labāk ir izvēlēties tā saukto Halovīna ķirbi, kas ir selekcionēta šķirne ar mīkstāku mizu un nelielu mīkstumu.

Lai veselīgs rudens!