Plikpaurība un matu izkrišana vīriešiem – ko darīt?

Vairāk nekā 50% vīriešu vecumā pēc 50 gadiem ir novērojama dažādu pakāpju matu izkrišana, taču stresa, apkārtējās vides un citu faktoru ietekmē matu pārstādīšanas pacienti kļūst aizvien jaunāki. Tomēr mūsdienās matu izkrišanu ir iespējams mazināt un reizēm arī apstādināt, bet plikpaurību – risināt ar matu pārstādīšanas palīdzību. Vairāk par matu izkrišanu un vīriešu plikpaurību stāsta Veselības centra 4 ķirurģe, matu transplantoloģe Ilze Runce un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

Matu izkrišana – globāla problēma

Visā pasaulē ar matu izkrišanu saskaras miljoniem cilvēku, un to nosaka virkne dažādu iemeslu. Biežākais matu izkrišanas cēlonis ir ģenētiski pārmantota matu izkrišana jeb androgēnā alopēcija, kas ir saistīta ar mantotu ģenētisku matu folikulu jutību pret hormonu dihidrotestosteronu. Matu folikulos, kas ir jutīgi pret šo hormonu, mata stiebri sāk samazināties diametrā, līdz izkrīt pavisam kopā ar visu mata sīpoliņu, skaidro I. Runce. Vizuāli vīriešiem tas izpaužas kā matu daudzuma samazināšanās un izkrišana priekšējā un pakauša zonā. Androgēnā alopēcija var sākties jau pusaudža gados, bet risks pieaug ar vecumu. Speciāliste norāda, ka vairāk nekā 50 % vīriešu 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā matu izkrišana, taču, kā novērojuši transplantologi, matu pārstādīšanas pacienti ar gadiem kļūst arvien jaunāki. Tas izskaidrojams gan ar apkārtējās vides ietekmi, gan arī paaugstināto stresa līmeni, kas var novest pie hormonālām izmaiņām un alopēcijas. BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece piebilst, ka arī medikamentu lietošana var ietekmēt matu veselību, to augšanu, matu krāsu un struktūras izmaiņas. Noteiktiem medikamentiem iespējamā blakusparādība ir matu izkrišana. Te var minēt onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā izmantojamos medikamentus, antidepresantus, līdzekļus pret pinnēm (retionīdus), imūnsupresantus, pretepilepsijas medikamentus, antikoagulantus, holesterīna līmeni pazeminošus medikamentus, pretsēnīšu līdzekļus, asinsspiedienu pazeminošus medikamentus (AKE inhibitorus, beta blokatorus) un citus.

Mūsdienās ir pieejami risinājumi

Pateicoties zinātnes attīstībai, mūsdienās ģenētiski pārmantoto matu izkrišanu ir iespējams aizkavēt un mazināt, bet reizēm pat apstādināt. Ar matu ārstēšanu un saglabāšanu nodarbojas ārsti-trihologi, kas iesaka dažādas procedūras un medikamentus cīņai pret matu izkrišanu. Parasti pacientiem tiek piedāvāts veikt plazmas IPRF procedūras – vismaz reizi gadā iziet četru procedūru kursu. Pieredze rāda, ka rezultāts ir biezāki un izturīgāki matu stiebri, kā arī mazāka matu izkrišana. I. Runce norāda, ka plazmas procedūras iespējams veikt gan vēl pirms matu transplantācijas, gan arī pēc tās, lai paātrinātu un uzlabotu jauno pārstādīto matiņu augšanu.

Risinājumi plikpaurībai, kas ir jau ilgstoša un kur izkritis ne vien mata stiebrs, bet arī pati saknīte, ir divi. Pirmais – pieņemt situāciju un nēsāt matus īsā griezumā vai arī nodzīt tos pavisam, bet otrais – veikt matu pārstādīšanu. I. Runce atgādina, ka vietā, kur mats ir zaudējis savu saknīti un vairs neaug, vienīgā iespēja ir ieaudzēt to no jauna, pārnesot matus no donorzonas un “iestādot” vietā, kur tie neaug. Šajā gadījumā tas būs vienīgais risinājums – šampūni, ampulas, medikamenti un citas procedūras jaunu mata saknīti nevar izaudzēt, bet tikai palīdz saglabāt jau esošos matus. I. Runce min interesantu faktu, ka matiņi, kas tiek pārstādīti no donorzonas – pacienta pakauša, pēc pārstādīšanas vairs neizkritīs nekad. Tas nozīmē, ka rezultāti ir paliekoši un nav pamata satraukumam, ka laika gaitā pārstādītie mati varētu izkrist.

Kas jāņem vērā pirms un pēc matu pārstādīšanas?

Matu pārstādīšanas procedūra parasti aizņem aptuveni 8 stundas, tas gan ir atkarīgs no pārstādāmo matu daudzuma. Procedūra notiek vietējā anestēzijā (līdzīgi kā pie stomatologa), pacients visu procedūru sēž lielā, mīkstā procedūru krēslā un netiek atslēgts no apkārtējās pasaules – var klausīties mūziku, lasīt grāmatu, izmantot planšeti, telefonu, datoru, lielākā daļa pacientu skatās televizoru, stāsta ķirurģe un matu transplantoloģe I. Runce. Galvenais uzdevums ir sēdēt mierīgi un turēt galvu taisni – par visu pārējo rūpējas matu transplantācijas komanda.

Pēc procedūras veikšanas mati aug pamazām, katru mēnesi palielinoties to apjomam, un gala rezultāts tiek sasniegts aptuveni pēc 12 mēnešiem, kad ir izauguši visi pārstādītie mati. Kontrindikācijas procedūrai ir tādas pašas kā jebkurai medicīniskai manipulācijai, īpašu noteikumu un prasību nav, kā arī pirms procedūras veikšanas tiek veiktas asins analīzes, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Pēc procedūras donorzona (pakauša zona, no kurienes tiek ņemti pārstādāmie mati) sadzīst aptuveni nedēļas laikā. Priekšpusē vai augšpusē, kur ir pārstādīti jaunie matiņi, krevelītes saglabājas aptuveni 7 līdz 10 dienas, pēc to nokrišanas pārstādītajā zonā ir redzams apsārtums, kas pamazām uzsūcas un parasti izzūd 2 līdz 3 nedēļu laikā. Pēc tam atliek tikai gaidīt, kad izaugs jaunie mati.

Ieteikumi, ja mati sāk izkrist

Pamanot, ka matu apjoms samazinās, noteikti ir savlaicīgi jāvēršas pie matu ārsta – trihologa, kas veiks trihoskopiju un ieteiks nepieciešamos soļus, lai matu izkrišana neturpinātos. I. Runce uzsver, ka noteikti nevajadzētu gaidīt, kad būs izkrituši visi mati, jo tas paildzinās un sadārdzinās matu transplantācijas procedūru. BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece norāda, ka matu izkrišanas mazināšanai ir pieejami gan kosmētikas līdzekļi, gan bezrecepšu un ārsta nozīmēti recepšu medikamenti. Bezrecepšu medikamentus šķīdumu veidā, kam sastāvā ir minoksidils, lieto androgēnās alopēcijas ārstēšanai gan vīriešiem, gan sievietēm. Tie mazina intensīvu matu izkrišanu un stimulē jaunu matu augšanu. No kosmētikas līdzekļiem pieejami šampūni, balzami, kondicionieri, maskas, eļļas, losjoni, kas satur placentas ekstraktu, vitamīnus PP, B5, B6, biotīnu, hinīnu, ēdelveisu, amineksilu, kofeīnu, dadžu eļļu, peptīdus, adenozīnu, aminoskābes un citas aktīvās sastāvdaļas. Farmaceite atgādina, ka matu veselībai svarīgs ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids, kā arī vitamīni un minerālvielas, ko ieteicams uzņemt ar sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu – ēdienkartē jāiekļauj ar olbaltumvielām bagāti produkti, zivis, dažādas ogas, augļi, dārzeņi un rieksti. Tāpat nozīmīgi ir B grupas vitamīni, D, C, A, E vitamīns, cinks, dzelzs un selēns.