28.03.2022.
28.03.2022.
Kopumā 74% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju informācijai par Krievijas īstenoto karu Ukrainā līdzi seko vairākas reizes dienā vai pat biežāk (24% – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 50% – vairākas reizes dienā), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos. Tikmēr 13% minētajiem notikumiem līdzi seko 2-4 reizes dienā, 6% – reizi dienā, 2% – retāk, 3% snieguši atbildi, ka šai informācijai līdzi neseko, bet vēl 2% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Kopumā vismaz reizi dienā minētajai informācijai līdzi seko 93% respondentu.
Psihoterapeits Andris Veselovskis atgādina, ka šobrīd, protams, ir svarīgi būt informētiem par notiekošo, tomēr informācijas apjomu ieteicams dozēt, jo pretējā gadījumā nepārtraukta sekošana karam var radīt pārāk spēcīgu emocionālu reakciju, kas var negatīvi ietekmēt mentālo labsajūtu, miega kvalitāti, produktivitāti, attiecības un citus ikdienas aspektus, kā arī vairot bailes. Emocionāli jutīgākiem cilvēkiem speciālists iesaka informācijas apjomu ierobežot, kā arī meklēt kādu uzticamu cilvēku, ar kuru aprunāties. Šis pats aspekts attiecas arī uz sociālo mediju lietošanu – laikā, kad tiek pārpublicēts ļoti daudz informācijas, ir svarīgi nepārslogot savu psihi un meklēt līdzsvaru starp informētību un labu emocionālo pašsajūtu.
Pārlieku lielas negatīvās informācijas dēļ cilvēkiem var rasties bezpalīdzība sajūta un bailes, kas cilvēku var “sagrauzt”. Tāpēc vēlams katram meklēt veidus, kā iesaistīties un atbalstīt Ukrainu – ziedot, pieteikties brīvprātīgo darbam, sazināties ar kādu ukraiņu ģimeni Latvijā un tml., bet pēc tam turpināt labi darīt ikdienas lietas. Eksperts uzsver, ka šajā laikā ir jāturas pie labām, vienkāršām ikdienas lietām, sekojot līdzi notikumiem, bet taupot enerģiju.
Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc dažādām demogrāfiskajām grupām, būtiskākās atšķirības parādās pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latvieši kara notikumiem Ukrainā kopumā seko biežāk. Latviešu vidū vairākas reizes dienā vai biežāk ziņām par karu Ukrainā seko 76% (24% – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 52% – vairākas reizes dienā), kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 59% (24% – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 52% – vairākas reizes dienā). Tāpat krievvalodīgo vidū biežāk ir tādi, kas kara notikumiem Ukrainā neseko vispār – to nedara attiecīgi 10% krievvalodīgo un 2% latviešu.
Pēc respondentu dzimuma secināms, ka ziņām par notikumiem Ukrainā nedaudz biežāk līdzi seko vīrieši – vismaz vairākas reizes dienā to dara 74% vīriešu un 73% sieviešu. Vienlaikus vīrieši nedaudz biežāk norādījuši, ka šai informācijai līdzi neseko – attiecīgi to nedara 4% vīriešu un 2% sieviešu. Tāpat 15% sieviešu informācijai par karu Ukrainā līdzi seko 2-4 reizes dienā, 7% to dara reizi dienā, bet 2% – retāk. Tikmēr vīriešu vidū 2-4 reizes dienā situācijai Ukrainā līdzi seko 11% vīriešu, vienu reizi dienā – 6%, retāk – 2%.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, martā aptaujājot 1859 respondentus.
