Eksperti: Lai pasargātu bērnus no traumām, vecākiem jāpamet sava komforta zona

Bērnu traumatisms Latvijā jau ilgus gadus ir augsts un ļoti sezonāls. Kādas ir izplatītākās bērnu traumas, kā tās novērst un kā rīkoties traumu gadījumos ar savu pieredzi BENU Akadēmijas ietvaros dalījās bērnu ķirurgs, traumatologs – ortopēds Ģirts Salmiņš, bērnu anesteziologs – reanimatologs Jurijs Bormotovs un BENU Aptiekas farmaceite un aptiekas vadītāja Ilze Priedniece.

Bērnu traumu sezona

Bērnu traumatisms jau ilgus gadus ir samērā augsts un ir ļoti sezonāls – maijs, jūnijs, jūlijs, augusts un septembris ir mēneši, kad bērni cieš no visdažādākajām traumām. “Tiklīdz uzlabojas laika apstākļi un beidzas skola, tā traumatisms ievērojami palielinās,” norāda bērnu ķirurgs, traumatologs – ortopēds Ģirts Salmiņš.

Arī BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece atzīst, ka pēc padoma un pirmās palīdzības līdzekļiem aptiekās vecāki vēršas, tieši sākoties siltākam laikam. “Vizbiežākie iemesli ir nelielas traumas un brūces, skrambas, kas gūtas, braucot ar riteni vai skrituļslidām, sasitumi, kā arī sadzīves apdegumi, stāsta I. Priedniece. Viņa gan piebilst, ka netrūkst arī smagāku gadījumu, kad aptiekas darbinieki iesaka vērsties pie ārsta.

Traumu galvenie iemesli

Runājot par traumu rašanās galvenajiem iemesliem, eksperti norāda, ka tie galvenokārt saistāmi ar vecāku bezatbildību, nezināšanu vai vienkārši paļaušanos uz to, ka “ar manu bērnu taču nekas nenotiks”.

Bērnu anesteziologs – reanimatologs Jurijs Bormotovs vērš uzmanību uz faktu, ka 80-85% smagu bērnu traumu gadījumu ir vainojama vecāku bezatbildība un bērnu nepieskatīšana. “Apdegumi, svešķermeņi, ko bērni norij, slīkšanas gadījumi, kritieni no augstuma. Aprīlī vien saskārāmies ar četriem gadījumiem, kad bērni izkrituši pa logu. Ir jāmaina domāšana,” pārliecināts ir J. Bormotovs.

Viņš atzīst, ka vecāki ļoti bieži aizbildinās ar nezināšanu, taču uzsver, ka, interesējoties un pameklējot, ir pieejams ļoti plašs informācijas daudzums un pat katram vecumam atbilstošas rekomendācijas, lai izvairītos no riskiem. “Regulāri tiek gatavoti Pasaules Veselības organizācijas ziņojumi ar pētījumiem par līdzekļiem, kas pielietojami dažādu traumu gadījumos. Taču mums jāsaprot, ka nepietiek ar drošības līdzekļiem vien, ir jāizglītojas pašiem un jāizglīto arī bērni,” skaidro J. Bormotovs.

Viņš gan uzsver, ka liela loma vecāku izglītošanā ir arī pašiem mediķiem, kuri cenšas vērst vecāku uzmanību uz pastāvošajiem riskiem bērna ikdienā un rīkot dažās akcijas, lai skaidrotu, kā no bērnu traumām izvairīties.

Runājot par zīdaiņu traumām, Ģ. Salmiņš skaidro, ka ļoti bieži traumas rodas situācijās, kad bērns ir atstāts bez uzraudzības un pirmo reizi pārveļas. “Atstājam uz īsu mirkli, un pēkšņi viņš jau ir uz grīdas. Pirmais ko vienmēr der atcerēties, – ja bērns ir kaut kur nolikts, tad tikai tādā veidā, lai viņam nebūtu iespējas aizvelties. Tad, kad bērni sāk staigāt, jāatceras par visiem asajiem stūriem un atvilktnēm. Applaucējumu galvenie iemesli ir vecāku steiga. Daudzos gadījumos tā ir rīta kafija, kas atstāta uz galda. Visi kodīgie šķidrumi un tīrīšanas līdzekļi nedrīkst būt bērniem pieejami. Arī pret batutiem būtu jāizturas ārkārtīgi piesardzīgi, jo traumas var būt ļoti smagas un atstāt iespaidu uz visu dzīvi,” skaidro Ģ. Salmiņš. Lai tiktu galā ar situācijām, kad trauma nav liela, bet bērns ir ļoti izbijies, Ģ. Salmiņš iesaka vecākiem pašiem censties bērnu mierināt. “Izbīļa gadījumā vislabākās zāles ir mamma. Protams, ja arī vecākiem pašiem nav panikas. Citādi neviens labāk kā vecāki izbīļa gadījumos nenomierina bērnu,” skaidro Ģ. Salmiņš.

Kam jābūt vecāku aptieciņā?

“Dezinficējošie līdzekļi, kas var būt noderīgi gan mājās, gan izbraukumos, nelielām brūcēm. Vasarā noteikti noderēs plāksteri, dažādu veidu un izmēru, kā arī saules aizsardzības līdzekļi. Dodoties pie dabas – pretodu un pretalerģijas līdzekļi,” svarīgākās aptieciņas sastāvdaļas uzskaita farmaceite I. Priedniece.

Runājot tieši par vasaru, viņa uzsver, ka mazi bērni līdz viena gada vecumam nedrīkst atrasties tiešos saules staros, īpaši laikā no 11:00 līdz 15:00. “Ja plānojat ilgstoši atrasties saulē, lielākiem bērniem 20-30 minūtes pirms došanās ārā būtu nepieciešams uzklāt saules aizsarglīdzekli un ik pēc 2 stundām to uzklāt atkārtoti. Arī pēc peldes saules aizsarglīdzekli nepieciešams uzklāt atkārtoti,” skaidro I. Priedniece.

Karstā laika riski

Savukārt J. Bormotovs uzver, ka vasarā, dodoties pie dabas ar bērniem, noteikti jābūt līdzi ūdenim. “Jo mazāks bērns, jo mazāk būtu vēlams uzturēties saulē. Līdzās obligātiem saules aizsardzības līdzekļiem, noteikti jāņem līdzi ūdens, jo bērni dehidratējas daudz intensīvāk un ātrāk nekā pieaugušie, turklāt bērniem temperatūras kontroles mehānismi nav attīstīti, īpaši jaundzimušajiem un zīdaiņiem, kuri nejūt, kad ir dehidrējušies,” tā J. Bormotovs.

Apdegumi

Ja mājas apstākļos saskaraties ar apdegumu traumām, kā visiedarbīgāko līdzekli eksperti min vēsu tekošu ūdeni. “Apdegumu gadījumā pirmais palīdzības līdzeklis ir vēss tekošs ūdens, no 5 līdz pat 20 minūtēm, kamēr mazinās sāpēs. Tikai paralēli vai pēc tam jāzvana neatliekamajai palīdzībai. Ūdens samazina apdegumu dziļumu, savukārt uzliekot brūcei kaut ko taukainu, varam tikai vēl padziļināt apdegumu,” tā Ģ. Salmiņš, kuram piekrīt arī J. Bormotovs, norādot, ka apdegumu gadījumos tieši vēss, tekošs ūdens ir labākais līdzeklis.

Iziet no komforta zonas bērnu drošības vārdā

“Vecākiem ir jāmācās un jāpamet sava komforta zona. Jo mazāks bērniņs, jo vairāk viņa drošības labā vecākiem par sevi jāaizmirst. Ar bērniem jārunā, jāstāsta, piemēram, dodoties uz jūru, izskaidrot, ka tas nav tas pats, kas mājas piepūšamais baseins,” norāda J. Bormotovs.

Savukārt Ģ. Salmiņš aicina vecākus izglītot bērnus ar savu piemēru, jo tieši vecāki ir tie, no kuriem bērni visvairāk mācās un kam vēlas līdzināties.

Tāpat arī runājot par profilaktiskiem līdzekļiem, lai izvairītos no bērnu traumām, eksperti iesaka līdzās zināšanu papildināšanai rast iespēju nodrošināt bērniem sportiskas aktivitātes, kas ļauj ne vien izvairīties no traumām, kas bieži rodas tad, kad bērni ir nepieskatīti, bet arī ļauj bērnu ķermenim adaptēties dažādām situācijām, kad viņi potenciāli idkienā var saskarties ar traumām, piemēram, kritieniem.