Aktīva laika pavadīšanas traumas- kā no tām izvairīties?

Tiklīdz cilvēkam ir iespēja kustēties ātrāk par savu iešanas ātrumu, rodas traumu risks. Kādas ir biežāk sastopamās traumas vasarā, kā no tām izvairīties un kā pareizi rīkoties gūto traumu, brūču vai sasitumu gadījumā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4 filiāles Baltijas Vēnu klīnika traumatologs-ortopēds Juris Jukonis un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Izplatītākās traumas vasarā

Mūsu dinamiskajā laikā traumas var būt ļoti dažādas, skaidro traumatologs J. Jukonis. Protams, nozīme ir arī laikapstākļiem – jo tie ir labāki, jo vairāk mēs atrodamies ārā un iespēja gūt traumas palielinās. Vasarā visbiežākās traumas ir:

• sasitumi un nobrāzumi;
• saules apdegumi un saules dūriens;
• termiski apdegumi;
• galvas traumas;
• mežģījumi;
• lūzumi.

Bērniem, kuri aug un attīstās, aktīvi izzinot pasauli sev apkārt, iespējas gūt traumas ir lielākas. Visbiežāk tas notiek, izmantojot dažādus pārvietošanās veidus – skrejriteņus, elektroskūterus, divriteņus. Kā arī dažādu fizisko aktivitāšu laikā – rotaļājoties bērnu laukumos, rāpjoties kokos vai kāpšļu sienās, peldoties vai atpūšoties kopā ar ģimeni un vienaudžiem. Pieaugušie nereti gūst traumas ne vien aktīvās atpūtas laikā, bet arī darba vietā, piemēram, izmantojot dažādus darbarīkus, kad darba vidē netiek ievēroti drošības noteikumi. Pieaugušie arī biežāk saskaras ar traumām ceļa satiksmes negadījumos, skaidro traumatologs.

Kā mazināt traumu risku?

J. Jukonis norāda, ka pirmām kārtām traumu risku var mazināt, ievērojot drošību aktīvā laika pavadīšanā, sākot jau ar piemērotu ekipējumu un apģērbu, kā arī neatstājot bērnus bez pieaugušo uzraudzības. Turklāt pieaugušajiem jāspēj izvērtēt situācijas drošumu, jādomā līdzi, ko un kā darām konkrētās situācijās, kā arī jābūt saprātīgiem un nenodarboties ar fiziskām un nedrošām aktivitātēm alkohola reibumā.

Pirmie soļi traumu aprūpē

Svarīgi atcerēties, ka traumas gadījumā, lai izvērtētu tās nopietnību un tālāko ārstēšanas plānu, visdrošāk būtu konsultēties ar ārstu. Pēc traumas gūšanas ieteicams ievērot miera režīmu un traumēto vietu turēt miera stāvoklī. Lai mazinātu tūsku un iekaisumu, traumētajai vietai jāuzliek aukstums, savukārt traumētā ķermeņa daļa jāpaceļ augstāk, lai mazinātos spiediens un asinsizplūdums būtu mazāks, skaidro traumatologs J. Jukonis. Speciālists uzsver, ka vislielākās grūtības cilvēkiem nereti sagādā mazāku un lielāku brūču apkope – tieši tad tiek pieļautas dažādas kļūdas.

Ko darīt un ko nedarīt, apkopjot brūci?

• ir jāveic stingumkrampju profilakse traumpunktā saskaņā ar vakcinācijas kalendāru;
• brūces nevajag smērēt ar ziedēm, jo tas palielina iespēju, ka brūce var sastrutot;
• uz brūces nedrīkst likt vates tamponus, jo no tiem izdalās kokvilnas šķiedras, kas veicina infekcijas risku;
• brūci nedrīkst noziest ar jodu vai briljantzaļo, jo šie līdzekļi sausina audus;
• brūci nevajadzētu ilgstoši atstāt neapstrādātu;
• gan sasitumu, gan brūču gadījumā vislabāk ir pēc iespējas ātrāk tikt uz konsultāciju pie speciālistiem!

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite skaidro, ka dažādu traumu apkopšanai nepieciešamo līdzekļu, plāksteru un pārsēju klāsts ir ļoti plašs.

1. Nelielus noberzumus var apstrādāt ar dezinficējošiem šķīdumiem, kas pieejami arī ērti lietojamu spreju veidā.
2. Savukārt, lai pasargātu brūci no netīrumiem un baktērijām, vieglai pārsiešanai noderēs dažādu izmēru plāksteri vai lielākām brūcēm – marles saite un speciālās salvetes.
3. Akūtos gadījumos ērti izmantojami būs atvēsinošie aerosoli vai aukstuma kompreses. Atvēsinošie aerosoli ātri mazina tūsku un iekaisumu, ja uzreiz pēc traumas gūšanas apstrādā sasisto vietu.
4. Vēlāk jau var lietot gelus, kas nodrošina pretsāpju un pretiekaisuma efektu. Šos gelus lieto locītavu un muskuļu sāpju, traumu, sastiepumu, sasitumu un izmežģījumu gadījumos. Arī, ja ir muguras sāpes, sporta traumas un tādas hroniskas sāpes kā artrīts. Zāles klāj plānā kārtā uz ādas, tieši uz sāpošās vietas, ievērojot zāļu instrukcijā minēto lietošanas biežumu un ilgumu. Būtiski atcerēties, ka uz iekaisušas vai savainotas ādas nedrīkst klāt pretsāpju gelus, skaidro farmaceite.
5. Nepieciešamības gadījumā iekšķīgi var lietot pretsāpju līdzekļus, par kuru lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas varēs rekomendēt piemērotāko.