Plānoto ķeizargriezienu riski un indikācijas
Statistika Latvijā liecina, ka plānotie ķeizargriezieni ir diezgan izplatīti. Taču diemžēl ne vienmēr tiek izprasti to riski un iespējamās komplikācijas. Lai skaidrotu šo situāciju – kad ķeizargrieziens ir nepieciešamība, bet kad no tā labāk atteikties – padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete. Savukārt BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa sniedz ieteikumus brūces apkopei pēc operācijas.
Sabiedrībā arvien populārāks kļūst uzskats, ka sievietei vajadzētu pašai izvēlēties, kā viņa dzemdēs – dabiski vai ar ķeizargriezienu. Tiek uzsvērti ķeizara plusi: fiziski vai psiholoģiski vieglāk; zināms datums, kad notiks operācija; izpaliek zīlēšana, vai jau jādodas uz dzemdību nodaļu; procesā ir liela prognozējamība; bērns tiek pasargāts no iespējamā skābekļa bada, kāds var notikt dabisko dzemdību laikā – viņš neiesprūdīs, nesapīsies nabas saitē… Ir grūtnieces, kurām gan pašu, gan topošā mazuļa veselība ļauj dzemdēt pašām, tomēr viņas izvēlas dažādos veidos pierunāt ārstus nozīmēt ķeizargrieziena operāciju un ir gatavas par to tērēt visai lielas naudas summas.
Par šādu tendenci liek aizdomāties arī statistika. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2016. gadā Latvijā stacionāros pieņemtas 21095 dzemdības, no tām 4663 gadījumos bērniņi pasaulē ieradās ar ķeizargriezienu: 2684 bija neatliekami ķeizari, bet 1978 – plānoti. Arī 2017. gadā šie skaitļi nebija mazi: no 20040 notikušajām dzemdībām bija 4636 ķeizari, no tiem plānoti – 1896, savukārt 2018. gadā stacionāros notika 18587 dzemdības, no tām – 4065 ķeizargriezieni, plānotie – 1597. RAKUS Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete saka: „Ārstus šī statistika uztrauc. Latvijā ar ķeizargrieziena operāciju beidzas vidēji katra piektā grūtniecība, bet ķeizara sekas nemaz nav tik nevainīgas, kā sievietei sākumā varētu šķist.”
Kā tas notiek?
Ķeizargrieziens ir operatīvu dzemdību veids, kad auglis no mātes ķermeņa tiek izņemts caur apmēram desmit centimetrus garu griezienu vēdera lejasdaļā virs simfīzes. Atsāpināšanai visbiežāk izmanto spinālo vai epidurālo anestēziju, kas ir ar pavisam minimālu ietekmi uz bērnu. Tās laikā sieviete ir nomodā, var sarunāties, taču sāpes nejūt. Vispirms tiek pārgriezta vēdera priekšējā siena – āda, muskuļi, vēderplēve, tālāk šķērseniski iegriež dzemdes apakšējā daļā un izceļ augli. Kad nabassaite pārgriezta un nospiesta ar klemmi, ārsts no mātes ķermeņa izņem arī placentu un augļa apvalkus. Tad pēc kārtas sašuj operācijas sākumā pārgrieztos audus. Pēc operācijas sieviete apmēram pāris stundas atrodas pēc narkozes atmošanās palātā, kur tiek kontrolēts pulss, asinsspiediens un dzemdes stāvoklis. Pēc tam viņa tiek aizvesta uz palātu kopā ar savu bērnu, un nu jāsāk jaundzimušo barot ar krūti, kas uzreiz pēc operācijas nav viegli. Arī bērna aprūpe sievietei pēc ķeizara ir daudz grūtāka nekā pēc dabiskajām dzemdībām, sāp grieziena vieta. Pēcoperācijas periodā viņai nozīmē atsāpinošus un dzemdi savelkošus preparātus, kādreiz arī antibiotikas.
Risks zaudēt dzemdi
Ķeizargrieziena operācija simtprocentīgi negarantē drošu iznākumu mātei un bērnam. Ginekoloģe Nellija Lietuviete ir saskaitījusi vairāk nekā desmit ķeizargrieziena komplikāciju, ar kurām operējošajiem ginekologiem nākas sastapties arvien biežāk: „Dažu komplikāciju agrāk vispār nebija. Piemēram, parasti ārpusdzemdes grūtniecības tipiskā vieta ir olvads, bet apmēram pēdējos desmit gados parādījusies jauna vieta – apaugļotā olšūna ieligzdojas ķeizara rētā. Modernā medicīna piedāvā dažādus šīs problēmas risinājumus, taču neveiksmes gadījumā pastāv liels risks zaudēt dzemdi.
Nākamā komplikācija: visai bieži mēs ultrasonogrāfijā redzam, ka dzemdes rēta pēc ķeizara ir nepilnvērtīga – dzemdes priekšējā sienā, kur tika veikts grieziens, palicis muskuļu slāņa defekts jeb niša. Tas netraucē dzīvot, taču šī niša var radīt asiņošanu starp menstruālajiem cikliem. Turklāt nākamajā grūtniecībā pastāv lielāks risks dzemdei pārplīst. Jo lielāka grūtniecība, jo risks pieaug. Grūtniecība var izvērsties dzīvībai bīstamā situācijā, un te daudz ko izšķir fakts, kur sieviete tobrīd atrodas – cik tuvu vai tālu no slimnīcas un vai tajā ir ārsts, kurš prot šādās situācijās palīdzēt.”
Tāpēc ginekoloģe Nelija Lietuviete sievietēm, kurām bijis ķeizargrieziens un kuras vēlas nākamo bērniņu, iesaka pirms grūtniecības obligāti veikt ultrasonogrāfiju: „Ķeizara rēta parasti sadzīst sešu, septiņu mēnešu laikā, un ultrasonogrāfijas izmeklējumā var redzēt, cik kvalitatīvi tas noticis. Ja viss labi, tad drīkst plānot nākamo grūtniecību. Ja nav labi, jālemj par dzemdes rētas korekciju, kas ir vēl viena operācija. Pēc tam sievietes izredzes iznesāt nākamo grūtniecību un dzemdēt bērniņu ir lielas. Kā viņš varētu nākt pasaulē – dabiski vai atkal ar ķeizaru, būtu jāizvērtē ginekologam un lēmums jāpieņem, ņemot vērā apstākļus, kāpēc noticis iepriekšējais ķeizargrieziens. Piemēram, ja tā iemesls bijis dzemdību darbības vājums, šīm sievietēm parasti ir mazas cerības, ka nākamreiz dzemdību darbība pēkšņi kļūs teicama un viņas dzemdēs pašas. Arī, ja sievietei no dzemdes izņemts ļoti liels miomas mezgls un pēc tam viņa palikusi stāvoklī, parasti veic ķeizargriezienu, jo šāda dzemde vairs nav spējīga izstumt bērniņu. Savukārt, ja sievietei iepriekšējo dzemdību laikā bijis, piemēram, pilns dzemdes kakla atvērums, bet ķeizargrieziens veikts tāpēc, ka atslāņojusies placenta, tas nozīmē, ka viņai dzemdes kakls spēj ļoti labi atvērties un pat ar ķeizara rētu viņa var dzemdēt dabiski.”
Vēl viena komplikācija, kam ginekoloģe Nellija Lietuviete pievērš īpašu uzmanību, – lielāks risks, ka nākamās grūtniecības laikā placentas novietojums nebūs pareizs. „Piemēram, tur, kur ir ķeizargrieziena operācijas rēta, placenta var ieaugt pārāk dziļi dzemdes sieniņā un tas savukārt dzemdībās var izraisīt lielu asiņošanu. Tik masīvu, ka vienīgais veids, kā asiņošanu apturēt un glābt mātes dzīvību, ir izņemt dzemdi. Tāpēc šajā situācijā tiešām labāks variants, kā bērniņam nākt pasaulē, ir ķeizargrieziens.”
Citas komplikācijas
Ginekoloģe Nellija Lietuviete savā ikdienas ārstes darbā redz, ka pēc ķeizargrieziena mēdz attīstīties dzemdes iekaisums. „Dzemdes mēdz iekaist arī pēc dabiskām dzemdībām, taču pēc ķeizara iekaisums ir daudz sarežģītāks. Infekcija no dzemdes dobuma pa olvadiem var nokļūt vēdera dobumā un attīstīties peritonīts – vēdera plēves iekaisums, kas ir jau ārkārtīgi nopietna situācija.
Reizēm pēc ķeizargrieziena tā rētā – visbiežāk vēdera priekšējā sienā, aponeirozē (plēvē, kas nosedz vēdera iekšējos orgānus), – var attīstīties endometrioze, kas katru mēnesi rada ļoti izteiktas sāpes, un tad atkal nepieciešana operatīva iejaukšanās.”
Dr. Lietuviete uzskaita arī citas komplikācijas. Kā pēc jebkuras operācijas, arī pēc ķeizara, mēdz veidoties saaugumi. Var būt blakus orgānu bojājumi. Ir komplikācijas, kas saistītas ar anestēziju… „Šādi gadījumi ir reti,” saka ginekoloģe, „bet, ja salīdzina dabiskas dzemdības ar ķeizargriezienu, komplikācijas notiek biežāk, un ar to ir jārēķinās. It sevišķi, ja Latvijā notiek tik daudz ķeizargrieziena operāciju pēc pašu pacienšu vēlēšanās.” Ginekoloģe vēlreiz uzsver: lēmums, kā sievietei laist pasaulē bērniņu, ir profesionāļu jautājums.
Vai pasargā bērnu?
Šis arī ir izplatīts mīts. N.Lietuviete stāsta, ka plānots ķeizargrieziens bērnu pasargā no grūtā ceļojuma pa dzemdību ceļiem, taču nenovērš jau pirms dzemdībām iegūtās veselības problēmas. Tāpat bērna izņemšana no dzemdes ne vienmēr garantē, ka tā būs veiksmīga, un var radīt traucējumus jaundzimušā veselībai. „Bērnam daudz veselīgāk ir ierasties pasaulē pa dabiskajiem dzemdību ceļiem. Tad viņš sastopas arī ar mātes mikrofloru, kas nostiprina bērna imunitātes spējas, un viņš ir daudz izturīgāks pret apkārtējās vides ietekmi.
Kad bez ķeizara neiztikt?
„Ķeizargriezienam ir savas indikācijas – nopietni medicīniski iemesli, kad tas nepieciešams. Proti, kad dzemdību laikā tiek apdraudēta mātes un bērna dzīvība vai veselība,” uzsver ginekoloģe. „Piemēram, grūtniecei atslāņojas placenta. Nepareiza augļa guļa dzemdē, kas neļauj viņam piedzimt dabīgi. Priekšlaicīgas dzemdības noteiktā laikā. Skābekļa bads bērnam, nabas saites izkrišana, kad tā izslīd caur dzemdes kaklu un maksti, pirms bērns piedzimis, un tas var kavēt asins piegādi mazulim. Dzemdību darbības vājums, kad tā palēninājusies vai pilnībā apstājusies, un citi nopietni medicīniski iemesli. Šādos gadījumos tiek veikta ķeizargrieziena operācija.” N.Lietuviete uzsver, ka ķeizargrieziens būtu jāatstāj kā dzemdību metode izņēmuma situācijās.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – ķeizargrieziena gadījumā brūcei ir nepieciešama īpaša aprūpe, tā ir dziļa un nopietna. Nepieciešamos medikamentus pēc operācijas ieteiks un izrakstīs ārsts, tomēr arī sievietei pašai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, kā notiek rētas dzīšana. Brūces aprūpei jāsarūpē piemēroti līdzekļi – vislabāk talkā nāks izsmidzināmie līdzekļi ar sudrabu brūču tīrīšanai. Tiem ir antibakteriāla iedarbība, kas palīdzēs izvairīties no iekaisumiem. Kā arī tie veicina ātrāku un vieglāku brūču dzīšanas procesu.
Noteikti jāpatur prātā tas, ka ķeizargrieziens ir ļoti nopietna operācija, tādēļ pēc tās ir cītīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un pašsajūtai, un jebkādu šaubu gadījumā noteikti jāvēršas pēc padoma pie ārsta.
