Kā atpazīt un palīdzēt – speciālistu padomi depresijas ārstēšanā

Garīgā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā, tomēr sabiedrībā par to joprojām runā daudz piesardzīgāk. Pasaules garīgās veselības diena, kas tiek atzīmēta 10. oktobrī, ir atgādinājums, ka depresija nav vājuma pazīme, bet gan slimība, kuru ir iespējams ārstēt un pārvarēt. Ar padomiem, kā atpazīt depresiju un palīdzēt tās ārstēšanā, dalās psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Depresija – profesionāli ārstējama slimība

Depresija ir viena no visizplatītākajām psihiskajām saslimšanām, kas var skart jebkuru cilvēku neatkarīgi no vecuma vai dzīves apstākļiem. Tā bieži sākas nemanāmi – kā nogurums, skumjas vai tukšuma sajūta, kas nepāriet. Psihiatre Sandra Pūce skaidro, ka depresiju var salīdzināt ar “saules aptumsumu – brīdi, kad viss liekas pelēks, drūms un neinteresants. Neiepriecina agrāk mīļas vietas un nodarbes, un arī miegs vai ēdiens vairs nesniedz atvieglojumu.”

Ja šāds stāvoklis ilgst ilgāk par divām nedēļām, tas vairs nav tikai garastāvokļa kritums, bet signāls meklēt palīdzību. Depresijas simptomi var būt dažādi – pazemināts garastāvoklis, neadekvāta vainas sajūta, intereses zudums, enerģijas trūkums, koncentrēšanās grūtības, neizlēmība, miega vai apetītes izmaiņas, kā arī fiziskas sāpes bez redzama iemesla. Smagākos gadījumos var parādīties arī domas par nāvi vai pašnāvību.

Kādi var būt depresijas cēloņi?

Depresija parasti neveidojas viena iemesla dēļ – tās attīstībā nozīme ir gan bioloģiskiem, gan psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem. To var veicināt ilgstošs stress, tuvinieka zaudējums, šķiršanās, bezdarbs vai vientulība. “Depresiju biežāk novēro cilvēkiem ar paškritisku vai perfekcionistisku raksturu, zemu pašvērtējumu vai tiem, kas ilgstoši dzīvo stresa apstākļos,” norāda psihiatre.

Ceļš uz atveseļošanos – atbalsts, terapija, medikamenti

Depresija pati no sevis parasti nepāriet, tāpēc savlaicīgi jāmeklē speciālista palīdzība. Vieglākos gadījumos palīdz sarunas ar psihoterapeitu, miega un dienas režīma sakārtošana, fiziskas aktivitātes un tuvinieku atbalsts, bet smagākos – medikamentu terapija.

“Mūsdienu antidepresanti ir efektīvi un droši, ja tos lieto pēc ārsta norādījumiem. Tie palīdz nostāties uz kājām, kad spēka pašam vairs nav,” uzsver Sandra Pūce.

Kā atpazīt depresiju citos un kā palīdzēt

Depresiju ne vienmēr ir viegli pamanīt – tā var izpausties kā noslēgšanās, nogurums, bezmiegs vai intereses trūkums par ierastām lietām. Cilvēks kļūst klusāks, izvairās no sabiedrības vai bieži saka, ka “nekam nav jēgas”.

Svarīgākais ir nepārmest un neuzspiest – nepalīdz frāzes “saņemies” vai “domā pozitīvi”. Vairāk palīdz klusa klātbūtne, ieinteresēta saruna un viegls iedrošinājums meklēt profesionālu palīdzību. Dažkārt pietiek ar vienkāršu teikumu: “Es redzu, ka tev grūti. Esmu tev blakus. Mēs to kopā pārdzīvosim.” Arī rūpējoties par citiem, jāatceras par sevi – atbalstīt cilvēku ar depresiju var tikai tad, ja pašam pietiek spēka.

Farmaceits – ikvienam pieejams atbalsta avots

Bieži tieši farmaceits ir pirmais, pie kura cilvēki vēršas pēc padoma slimības gadījumā. BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece norāda, ka farmaceits var sniegt atbalstu, iedrošinot cilvēku meklēt speciālista palīdzību un skaidrojot pareizu medikamentu lietošanu.

Viena no biežākajām kļūdām ir ārstēšanas pārtraukšana vai tās neuzsākšana, baidoties no blakusparādībām. Antidepresantu iedarbība parasti nav tūlītēja – paiet vairākas nedēļas, līdz var just uzlabojumu, tāpēc svarīgi ievērot ārsta nozīmēto ārstēšanas plānu un nemainīt zāļu lietošanu pašrocīgi. Tāpat būtiski ievērot ārsta ieteikumus par dzīvesveida maiņu un papildu terapiju.

Ikdienas ieradumi emocionālajam līdzsvaram

Farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka arī ikdienas ieradumi spēlē lielu lomu emocionālajā veselībā. Regulāras fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs uzturs, svaigs gaiss, pietiekams miegs un laiks ar tuviniekiem palīdz uzturēt emocionālo līdzsvaru. Nervu sistēmas darbībai nepieciešami vitamīni un minerālvielas – C, D un B grupas vitamīni, kā arī magnijs –, kurus var uzņemt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem. Taču jāattceras, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz mazināt nogurumu, uzlabo garastāvokli un palielina enerģiju, jo veicina “laimes hormona” endorfīna izdalīšanos.

Fiziska vai garīga – slimību ārstēšanā jādodas pie speciālista

Lai gan sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par garīgo veselību, daudzi cilvēki joprojām baidās meklēt palīdzību. Tomēr depresija ir ārstējama, un profesionāla palīdzība ir ļoti nozīmīgs atlabšanas priekšnosacījums. Abas speciālistes uzsver: garīgā veselība nav tabu tēma – tā ir daļa no cilvēka kopējās labsajūtas.

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.