Kā atbalstīt organisma imunitāti vīrusu sezonā?

Šobrīd, vīrusu, tai skaitā gripas, izplatības sezonā, organisma aizsargspēju stiprināšanai un vīrusu profilaksei ir būtiska nozīme, lai izvairītos no saslimšanas vai atvieglotu atveseļošanās un atlabšanas procesu. Par vitamīnu nozīmi imunitātes stiprināšanā stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Ziemā, kad mūsu uzturā ir mazāk rudens velšu, ogu un zaļumu, biežāk izplatīts mēdz būt vitamīnu un minerālvielu trūkums. To var veicināt arī neveselīgs dzīvesveids kopumā – ne vien nepareizs un nesabalansēts uzturs, bet arī pārsvarā sēdošs darbs un pastaigu trūkums svaigā gaisā. Tādēļ gan taukos šķīstošo (A, E, D), gan ūdenī šķīstošo (C, B grupa) vitamīnu trūkums ziemā nav retums. Būtiski, ka visi šie vitamīni tieši vai netieši ir iesaistīti vielmaiņas procesos, imūnsistēmas šūnu atjaunošanā, pretvīrusu antivielu un interferonu sintēzē (kam ir pretvīrusu iedarbība). Turklāt vitamīni uzlabo citu imūnsistēmai labvēlīgu vielu uzsūkšanos. Piemēram, lai efektīvi cīnītos ar gripu un citiem vīrusiem, tai skaitā COVID-19, nepieciešama neaizvietojamā aminoskābe L-triptofāns, kuras normāla uzsūkšana nav iespējama bez B grupas vitamīniem. Tāpat jāņem vērā, ka daļu vitamīnu organisms nevar uzkrāt “rezervei”, lai arī ķermenim tie ir nepieciešami katru dienu. Tādēļ ziemā ir īpaši jāseko līdzi savai ēdienkartei, kā arī talkā var nākt dažādi vitamīnu un minerālvielu preparāti un to kompleksi, lai palīdzētu apgādāt organismu ar visu tam nepieciešamo.

Atcerieties par vakcinācijas nozīmi organisma pasargāšanā no vīrusiem, kā arī pietiekamu hidratāciju, pilnvērtīgu atpūtu un regulārām fiziskām aktivitātēm – ja iespējams, svaigā gaisā, uzsver farmaceits.

Dažādu vitamīnu nozīme vīrusu sezonā

Lai veicinātu organisma aizsardzību no gripas un saaukstēšanās, aktuāli ir visi organismam nepieciešamie vitamīni:

• C vitamīns (askorbīnskābe). Tas paaugstina organisma izturību pret saaukstēšanos, stiprina asinsvadu sieniņas, stimulē makrofāgu pretmikrobu aktivitāti. Tam piemīt pretiekaisuma un pretalerģiska iedarbība. Šis vitamīns organismā netiek sintezēts.
• D3 vitamīns (holekalciferols). Tas aktivizē citotoksiskās T-šūnas, kas savukārt iznīcina inficētās šūnas. D vitamīns tiek sintezēts ultravioletā starojuma ietekmē (tas prasa 30 minūtes ikdienas uzturēšanās saulē) un nelielos daudzumos nonāk organismā ar pārtiku. Taču, lai iegūtu organismam nepieciešamo D vitamīna devu, parasti tas ir jāuzņem papildus.
• B1 vitamīns (tiamīns) – aizsargā šūnu membrānas no vīrusu iekļūšanas un ir daļa no leikocītiem – asins šūnām, kas cīnās ar infekcijām un audu bojājumiem.
• B2 vitamīns (riboflavīns) – piedalās imūno šūnu veidošanā.
• B6 vitamīns (piridoksīns) – stimulē nukleīnskābju sintēzi – būvmateriālu šūnām, kas ražo antivielas.
• B12 vitamīns (cianokobalamīns) – stiprina imūnsistēmas reakciju uz infekcijas izraisītāju invāziju, veicina pilnvērtīgu imūnšūnu veidošanos.
• A vitamīns (retinols) – palielina elpceļu gļotādu barjerfunkciju, pasargā tās no infekcijām, kā arī stimulē limfocītu darbību un veicina antivielu veidošanos. Tas nonāk organismā no ārpuses – tīrā veidā (retinols) vai provitamīna (karotinoīdu) veidā, no kura tiek sintezēts vitamīns.
• E vitamīns (tokoferols) – regulē limfocītu darbību, īpaši noderīgs gados vecākiem cilvēkiem. Atrodams augu eļļās, riekstos, avokado un aknās.

Vitamīni B1, B6 un B12 ir daļa no neirotropās grupas – tie samazina stresa ietekmi uz imūnsistēmu, aizsargā nervu šķiedras un samazina infekciju komplikāciju risku.

Savukārt vitamīni A, C, E ir spēcīgi antioksidanti. Tiem piemīt atjaunojoša iedarbība, un tie samazina kaitīgo ārējo faktoru negatīvo ietekmi.

Atcerieties! Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!