Cik bieži Latvijas iedzīvotāji saskaras ar zobu veselības problēmām?

Sniedzot savas mutes dobuma veselības pašvērtējumu, 31% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir novērojuši smaganu asiņošanu, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos. Tāpat 41% pēdējā gada laikā ir saskāries ar zobakmeni, 36% bijuši zobu caurumi, 35% norādījuši uz nepietiekamu savu zobu baltumu, 31% bija jutīgi zobi, 22% slikta elpa, 11% gudrības zobu radīts diskomforts, 5% bija citas mutes dobuma problēmas, bet tikai 9% sniedza atbildi, ka ar mutes dobuma problēmām pēdējā gada laikā nav saskārušies, kamēr vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Situācija Latvijā – ne pārāk iepriecinoša

Raksturojot Latvijas iedzīvotāju zobu un mutes dobuma veselību, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse norāda, ka Latvija uz citu Eiropas valstu fona neizskatās pārāk labi. Latvijā vēl joprojām saglabājas augsta kariesa izplatība gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Piemēram, 12 gadus veciem bērniem kariess neatgriezeniska zobu bojājuma līmenī skar vairāk nekā 4/5 un emaljas kariesa līmenī – 98,5% bērnu. Tāpat Latvijā kariess zobu bojājuma līmenī skar vidēji 3,4 zobus, kas ir starp augstākajiem rādītājiem Eiropā. Zobu kariess un smagas periodonta slimības ir galvenie dabisko zobu zudumu veicinošie faktori.

Mutes dobuma veselību ļoti lielā mērā ietekmē zobu kopšanas paradumi, kas Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir nepietiekami: saskaņā ar pieejamajiem datiem, 35% Latvijas iedzīvotāju zobus tīra tikai vienu reizi dienā. Vienlaikus līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur zobus reizi dienā tīra ap 30%.

Arī pandēmija atstāja būtisku ietekmi uz pacientu iespējām regulāri apmeklēt zobārstu un higiēnistu. Piemēram, arī akūtu sāpju gadījumā bija atļauta tikai palīdzības sniegšana, kas būtībā ir sāpju likvidēšana, bet problēmu tas neatrisināja, jo bija nepieciešams griezties pie sava ārsta, lai turpinātu vai pabeigtu ārstēšanu. Arī higiēnas procedūru atcelšanas dēļ pacienti pie speciālistiem nokļuva vēlāk, kas saasināja smaganu iekaisumu un veicināja asiņošanas problēmas.

Svarīgākais – zobu kopšanas regularitāte

Nemitīga steiga, garas mācību un darba dienas ir biežākie attaisnojumi, kādēļ pacienti mēdz “slinkot” attiecībā uz mutes dobuma veselību, piemēram, izlaižot zobu tīrīšanas reizes. Vienlaikus tieši attieksme pret savu veselību kopumā, tai skaitā pret mutes dobuma kopšanu, ir būtiskākais veselu zobu un skaista smaida priekšnosacījums, uzsver D. Ķīse. Ikdienā nepievēršot pienācīgi daudz uzmanības zobu tīrīšanai, pacients nereti pie higiēnista nonāk ar iekaisušām smaganām. Arī ogļhidrātiem bagāts uzturs, saldumu lietošana un šķietami nevainīga, bet bieža našķēšanās noved pie pastiprinātas kariesa veidošanās. Speciāliste norāda, ka iedzimtībai ir apmēram 4% ietekme uz cilvēka mutes dobuma veselību, tomēr tā nekad nebūs noteicošais faktors. Ja vecākiem ir slikti zobi, tas nenozīmē, ka problēmas ar zobiem būs arī bērniem, jo galvenais ir regulāra un kvalitatīva zobu tīrīšana, kā arī veselīgs dzīvesveids.

Mutes dobuma veselības “zelta likumi”

Veselu zobu un skaista smaida labā katrs var darīt daudz. Zobārste D. Ķīse aicina ievērot sekojošus ieteikumus:

1. Zobi jātīra ar fluoru saturošu zobu pastu divas reizes dienā, vismaz divas minūtes.
2. Zobu tīrīšana jāveic no rīta pēc brokastīm un vakarā pēc vakariņām.
3. Jāatceras, ka mikrobi dzīvo ne tikai uz zobu virsmām un smaganām, bet arī uz vaigu gļotādas un mēles virsmas. Tāpēc obligāti nepieciešams pēc zobu tīrīšanas notīrīt arī mēli ar speciālo mēles tīrītāju.
4. Pēc katrās ēdienreizes zobu starpas jāiztīra ar zobu diegu, kā arī speciālām starpzobu birstītēm.
5. Ja nav iespējams zobus iztīrīt pēc ēdienreizes, izskalojiet muti ar mutes skalojamo līdzekli vai tīru ūdeni.
6. Samaziniet saldumu un skābu pārtikas produktu daudzumu savā uzturā.
7. Regulāri apmeklējiet savu zobārstu un higiēnistu. Profilaktiskas apskates savlaicīgi palīdz atklāt zobu bojājumus, novērst to tālāko attīstību, kā arī uzlabo smaganu un zobu balstošo struktūru veselību.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.