Aptauja: tikai 38% respondentu dienā izdzer 2 litrus ūdens
Gandrīz ½ respondentu norādījuši (49%), ka dienā izdzer aptuveni litru ūdens vai mazāk. Vairāk nekā ⅓ (38%) respondentu dienā izdzer aptuveni 2 litrus ūdens, turpretim 4% – aptuveni 3 litrus vai vairāk. 5% respondentu ir norādījuši, ka ūdeni nedzer, bet 4% nevarēja sniegt noteiktu atbildi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem, samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri dienā izdzer aptuveni litru ūdens vai mazāk, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.
Kā skaidro sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore, izdzertā ūdens daudzuma nepieciešamību nosaka katra cilvēka svars, fiziskā aktivitāte, ikdienā veicamais darbs, gadalaiks un arī veselība. Vidēji ir ieteicams izdzert 1,5 - 2 l ūdens, bet par konkrēto šķidruma daudzumu jājautā savam ģimenes ārstam. Aprēķini ir vienkārši – uz 1kg ķermeņa masas rēķina 35 ml ūdens fiziski veselam, aktīvam cilvēkam. Maziem bērniem un senioriem aprēķini būs individuāli. Uztura speciāliste norāda, ka ikdienā pastiprināti ir jāuzņem ūdens, ja:
- uzturā tiek daudz lietoti sāļi ēdieni, marinējumi, pusfabrikāti;
- uzturā maz tiek iekļauti svaigi dārzeņi un augļi;
- tiek patērēts daudz cukura un saldumu vai īpaši daudz augļu;
- ir liels kafijas patēriņš (lielāks par divām tasēm dienā);
- regulāri tiek lietots alkohols vai tiek smēķēts.
Jāņem vērā, ka ieteicamais ūdens daudzums dienas laikā jāuzņem pakāpeniski, izvairoties no liela ūdens daudzuma uzņemšanas vienā reizē.
Vai ūdeni var aizvietot ar citiem dzērieniem?
Pētījuma dati atklāj, ka ikdienā ūdeni vairāk uzņem sievietes – kopumā dienas laikā ūdeni patērē 93% aptaujāto sieviešu (54% – apmēram 1 litru vai mazāk, 36% – apmēram 2 litrus, 3% apmēram 3 litrus vai vairāk, 4% ūdeni nedzer, 3% nevarēja sniegt noteiktu atbildi). Tikmēr no aptaujātajiem vīriešiem dienas laikā ūdeni patērē 89% (45% – apmēram 1 litru vai mazāk, 40% – apmēr 2 litrus, 4% – apmēram 3 litrus vai vairāk, 6% – ūdeni nedzer, 4% nevarēja sniegt noteiktu atbildi).
Pēc aptaujas datiem redzams, ka lielākā daļa respondentu tomēr cenšas izdzert litru vai mazāk ūdens, tas ir apsveicami, norāda L. Sondore. Taču bažas rada cilvēki, kuri atzīst, ka ūdeni nedzer nemaz.
Slikta izvēle būtu ūdeni aizvietot ar saldām sulām un sīrupūdeņiem. Daļu no ikdienā ieteicamā ūdens daudzuma iespējams uzņemt, ēdot zupas, dzerot tējas, bet lielākajai daļai no uzņemtā šķidruma vajadzētu būt ūdenim. Ja ūdens netiek lietots uzturā tā garšas dēļ, uztura speciāliste aicina pievienot ūdenim citrusaugļu vai ingvera šķēlīti vai saldētas ogas.
Ja dienas laikā ir sajūta, ka neslāpst, pie ūdens dzeršanas sevi var mēģināt pieradināt, tāpat kā cilvēki sevi pieradina ūdeni nedzert. Pareizi būtu ūdeni uzņemt, pirms sākam izjust slāpes un sāk sāpēt galva vai parādīties nogurums. Būtiski ņemt vērā, ka arī pārmērīgs ūdens patēriņš nav ieteicams. Ja cilvēks izvēlas dzert trīs un vairāk litrus ūdens dienā, tad tam arī ir jābūt pamatotam, ārsta akceptētam, pretējā gadījumā var iedzīvoties veselības problēmās.
Kas liecina par nepietiekamu ūdens patēriņu?
Nepietiekama šķidruma uzņemšanas gadījumā mūsu ķermenis reaģēs uzreiz – daudz ātrāk, nekā, ja izlaidīsim kādu ēdienreizi, uzsver uztura speciāliste. Pieauguša cilvēka organismā ūdens ir aptuveni 65% no ķermeņa masas. Ūdens un neorganiskie sāļi veido organisma iekšējās vides pamatu – tie ir asins plazmas, audu šķidruma, limfas galvenā sastāvdaļa, radot patstāvīgu osmotisko spiedienu, kas ir nepieciešams organisma šūnu darbībai.
Pēdējo gadu laikā varētu šķist, ka ūdens dzeršana sabiedrībā ir kļuvusi par modes lietu, jo par to runā arvien biežāk, taču tā tas nav, skaidro L. Sondore. Ūdens ir nepieciešams, lai mēs dzīvotu, būtu veseli – tā ir mūsu fizioloģija. Visām vielām, ko uzņemam, kas uzsūcas asinīs, vispirms ir jāizšķīst ūdenī. Galvenie orgāni, kas izvada ūdeni, ir nieres, zarnu kanāls, sviedru dziedzeri un plaušas.
Nepietiekami ikdienā uzņemot ūdeni, iespējams saskarties ar dažādiem nepatīkamiem simptomiem:
- būtiski samazinās vielmaiņas aktivitāte;
- rodas galvassāpes;
- parādās nogurums;
- var parādīties izklaidīgums, nespēja koncentrēties;
- parādās asinsrites traucējumi.
Ja izjūtat šādus simptomus, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu! Savukārt, ja pēc veselības stāvokļa pārbaudes viss ir kārtībā, bet sliktā pašsajūta turpinās, uztura speciāliste iesaka pievērst uzmanību tam, cik daudz ūdens dienā tiek izdzerts un kādi pārtikas produkti tiek patērēti.
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
