Aptauja: pieaug iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu apmeklēšanu

Nepilna pusgada laikā Covid-19 dēļ ir pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu apmeklēšanu. Ja pērnā gada septembrī par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 40% (17% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši), tad šobrīd šis rādītājs ir 35%. Pieaugusi arī iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu – šobrīd par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 54% (16% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši) respondentu, kamēr 2021. gada septembrī šis rādītājs bija 61% (23% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos.

Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu nedrošību šobrīd izjūt 42% (7% – pilnīgi nedroši, 35% – drīzāk nedroši), bet vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, kamēr septembrī nedrošību izjuta 32% (6% – pilnīgi nedroši, 26% – drīzāk nedroši). Attiecībā uz ārzemju ceļojumiem nedrošību šobrīd izjūt 50% respondentu (18% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši), bet vēl 15% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr septembrī nedrošību par došanos uz ārzemēm izjuta 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši), bet vēl 18% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu uz ārvalstīm izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 41% (15% – pilnīgi droši, 26% – drīzāk droši), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 31% (8% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm izjūt 53% sieviešu (21% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši) un 47% vīriešu (14% – pilnīgi nedroši, 33% – drīzāk nedroši). Arī saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu lielāku nedrošību izjūt sievietes. Vīriešu vidū par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 57% aptaujāto (20% – pilnīgi droši, 37% – drīzāk droši), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 50% (12% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), bet nedrošības sajūta pirms publisku vietu apmeklēšanas saglabājas attiecīgi 40% vīriešu (6% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši) un 45% sieviešu (9% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši).

Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka latviešu vidū par došanos uz ārvalstīm droši jūtas 54% (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par šo aspektu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši), kamēr 3% latviešu un 8% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Saistībā ar  publisku vietu apmeklēšanu drošāk jūtas latvieši – viņu vidū par šo aspektu droši jūtas 54% respondentu (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši). Salīdzinājumā ar septembri nedrošības līmenis par publisku vietu apmeklēšanu ir pieaudzis latviešu, bet samazinājies krievvalodīgo vidū – septembrī saistībā ar šo aspektu droši jutās 64% latviešu (24% – pilnīgi droši, 40% – drīzāk droši) un 36% krievvalodīgo (17% – pilnīgi droši, 19% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjuta 30% latviešu (5% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 49% krievvalodīgo (15% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1854 respondentus.