Aptauja: Kā Latvijas iedzīvotāji vērtē savu mentālo veselību pēdējā gada laikā?

Sniedzot savas mentālās veselības pašvērtējumu pēdējā gada laikā, 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tā kopumā ir pasliktinājusies (16% – ievērojami pasliktinājusies, 37% – nedaudz pasliktinājusies), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos.

Tāpat 35% aptaujāto mentālās veselības izmaiņas pēdējā gada laikā nav novērojuši, 7% mentālā veselība ir uzlabojusies, bet vēl 5% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Salīdzinājumā ar 2021. gada septembri šobrīd iedzīvotāji biežāk norāda, ka pēdējā gada laikā viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies. Pērnā gada rudenī, sniedzot savas mentālās veselības pašvērtējumu, kopumā 35% respondentu tā bija pasliktinājusies (16% – ievērojami pasliktinājusies, 19% – nedaudz pasliktinājusies), 42% nekādas izmaiņas šajā ziņā novērojuši nebija, 19% mentālā veselība bija uzlabojusies, bet vēl 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka sievietes biežāk norāda uz mentālās veselības pasliktināšanos – 55% sieviešu (17% – ievērojami pasliktinājusies, 38% – nedaudz pasliktinājusies) un 50% vīriešu (15% – ievērojami pasliktinājusies, 35% – nedaudz pasliktinājusies) snieguši atbildi, ka viņu pašu vērtējumā mentālā veselība pēdējo 12 mēnešu laikā ir pasliktinājusies. Izmaiņas savā mentālajā veselībā nav novērojuši 34% sieviešu un 37% vīriešu, mentālā veselība uzlabojusies 6% sieviešu un 8% vīriešu, bet vēl 5% katrā no minētajām grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Skatoties pēc respondentu ģimenē lietotās sarunvalodas, latvieši savu mentālo veselību pēdējā gada laikā vērtē sliktāk, respektīvi, 54% latviešu (16% – ievērojami pasliktinājusies, 38% – nedaudz pasliktinājusies) un 43% krievvalodīgo (15% – ievērojami pasliktinājusies, 28% – nedaudz pasliktinājusies) atbildējuši, ka mentālā veselība pēdējā gada laikā kopumā ir pasliktinājusies. Izmaiņas savā mentālajā veselībā nav novērojuši 35% latviešu un 44% krievvalodīgo, mentālā veselība uzlabojusies 6% latviešu un 10% krievvalodīgo, bet vēl 5% latviešu un 2% krievvalodīgo konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pēc respondentu vecuma redzams, ka biežāk mentālās veselības pasliktināšanās novērojama gados jaunāku cilvēku vidū, piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem un vecumā no 25 līdz 34 gadiem mentālā veselība pasliktinājusies attiecīgi 56% (23% – ievērojami pasliktinājusies, 33% – nedaudz pasliktinājusies) un 57% (15% – ievērojami pasliktinājusies, 42% – nedaudz pasliktinājusies) minēto vecuma grupu pārstāvjiem. Tikmēr vecumā no 35 līdz 44 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem uz mentālās veselības pasliktināšanos pēdējā gada laikā norādījuši 54% respondentu (katrā grupā), bet salīdzinoši retāk šādu atbildi sniedza iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem, kuru vidū mentālā veselība pasliktinājusies 45%. Tāpat iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem biežāk atbildējuši, ka pēdējā gada laikā viņi izmaiņas savā mentālajā veselībā nav novērojuši – minētajā grupā šādu atbildi sniedza 47% respondentu, kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs svārstās no 30% līdz 33%.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1854 respondentus.