Emocijas Covid-19 laikā: ceturtā daļa Latvijas iedzīvotu regulāri izjūt bezcerību un bezspēcību

Kopumā 25% Latvijas iedzīvotāju aptaujā atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā regulāri izjūt bezcerības un bezspēcības sajūtu (5% – nepārtraukti, 20% – bieži), 31% to izjūt dažreiz, 23% – reti, 18% – nekad, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tāpat 58% aptaujāto norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk izjūt interešu un dzīvesprieka trūkumu (22% to izjūt izteikti biežāk, 36% – nedaudz biežāk), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 iedzīvotājus.

Riska grupa – jaunieši

Aptaujas dati atklāj, ka izteikti bieži bezcerību un dzīvesprieku trūkumu izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kamēr gados vecākus cilvēkus šīs sajūtas pārņem retāk. Ja kopumā bezcerības un bezspēcības sajūtu regulāri izjūt 25% Latvijas iedzīvotāju, tad jauniešu vidū šis rādītājs ir 41% (15% – nepārtraukti, 26% – bieži), savukārt dzīvesprieka trūkumu regulāri izjūt 68% aptaujāto jauniešu. Tāpat BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka bezcerības un bezspēcības sajūtu, kā arī dzīvesprieka trūkumu biežāk izjūt sievietes. 29% sieviešu atbildēja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā regulāri izjūt bezcerības un bezspēcības sajūtu (7% – nepārtraukti, 22% – bieži), kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 21% (4% – nepārtraukti, 17% – bieži). Arī dzīvesprieka trūkumu biežāk izjūt sievietes – kopumā 64% sieviešu atzinušas, ka pēdējā gada laikā biežāk izjūt dzīvesprieka trūkumu (24% – ievērojami biežāk, 40% – nedaudz biežāk), kamēr vīriešu vidū dzīvesprieka trūkumu biežāk izjūt 51% respondentu (19% – ievērojami biežāk, 32% – nedaudz biežāk).

Kā tikt galā?

Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka ir pagājis vairāk nekā gads kopš pandēmijas sākuma Latvijā. Šajā laikā daļa cilvēku ir iemācījušies sadzīvot ar savām emocijām un jauno situāciju, tomēr daļai krīze ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu, jo cilvēki nav spējuši pielāgoties krīzes radītajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un veselības riskiem.

Šobrīd speciālists aicina koncentrēties uz maziem īstermiņa darbiem un nemocīt sevi ar ilgtermiņa problēmām. Ņemot vērā, ka tuvojas vasara, īpaši svarīgi ir rast iespēju regulāri doties dabā, fiziski kustēties un meklēt sev patīkamās nodarbes. Tāpat jāfokusējas uz lietām, kuras cilvēks var ietekmēt, nevis globālās politikas norisēm un citiem faktoriem, kas vienatnē nav ietekmējami.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.