Aptauja: Kopš pandēmijas sākuma 31% miega režīms ir kļuvis neregulārāks

Lai arī 49% miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā nav mainījies, tomēr gandrīz trešdaļai jeb 31% aptaujāto kopš pandēmijas sākuma miega režīms ir kļuvis kopumā neregulārāks (iešana gulēt, celšanās, miegā pavadītais laiks), kamēr 17% atzinuši, ka pēdējā gada laikā miega režīms ir kļuvis regulārāks. Izteikti neregulārāks miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā ir kļuvis jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, viņu vidū miega režīms neregulārāks ir kļuvis 43%, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk ar miega režīma izmaiņām saskaras sievietes. 34% sieviešu miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 29%. Salīdzinot datus pēc respondentu reģionālās piederības, visbiežāk miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks tieši rīdziniekiem (37%), kam seko vidzemnieki (33%), zemgalieši (29%), latgalieši (26%) un kurzemnieki (21%).

RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Doc. Juris Svaža norāda, ka, lai uzlabotu miega kvalitāti, īpaši cilvēkiem, kuri ir predisponēti miega traucējumiem, ir ieteicams ievērot vairākus miega higiēnas principus.

• Miegam nepieciešams atvēlēt optimālu stundu skaitu. J. Svaža skaidro, ka miega medicīnā tiek veikti divi būtiski mērījumi – miegā pavadītais laiks un gultā pavadītais laiks. Šie lielumi būtu jāsalīdzina, un ieteicams, lai miegā pavadītais laiks būtu vismaz 90% no gultā pavadītā laika, respektīvi, no 8 gultā pavadītām stundām 7,5 vai vairāk stundas būtu jāatrodas miegā.
• Gulta tikai miegam. Optimāli būtu, ka ir atsevišķa guļamistaba ar miegam piemērotiem apstākļiem – vēsa, tumša un bez ārējiem traucēkļiem. Tāpat gultu nevajadzētu izmantot citiem nolūkiem – darbam, televizoram, ēšanai vai lasīšanai.
• Ja nenāk miegs, jāceļas augšā un jādara kaut kas cits!
• Pirms miega nevajadzētu intensīvas fiziskās aktivitātes, tās labāk plānot agrākā pēcpusdienā.
• Pirms miega ieteicams nepieēsties, bet arī badā gulēt nevajadzētu.
• Alkohols labākam miegam – nē! J. Svaža skaidro, ka lielākā daudzumā alkohols laika gaitā sāk izjaukt miega režīmu un miegs kļūst seklāks.
• Jāmācās tikt galā ar stresu! Ja tas ilgstoši neizdodas, ir jāmeklē psihoterapeita palīdzība.
• Pirms miega neaizraujieties ar ekrāniem! Tā sauktais gaismas “zilais spektrs” caur redzes nervu stimulē smadzenes un liek būt aktīviem. Tādēļ pirms došanās gulēt TV, telefoni, planšetes un datori nebūtu ieteicami. Tāpat arī darbā un mājās apgaismojumam no rītiem ieteicams izmantot “baltos toņus”, lai iedotu organismam un prātam impulsu, bet vakarā labāk izmantot piezemētu apgaismojumu.

Doc. J. Svaža uzsver, ka ar īslaicīgiem miega traucējumiem var saskarties ikviens, jo katram var gadīties satraukuma pilni periodi, bet pamatā tie ir pārejoši. Tomēr, ja regulāras sūdzības vai neapmierinātība ar miega kvalitāti nepāriet 3 mēnešus un tas pasliktina dzīves kvalitāti, noteikti ir jāmeklē speciālista palīdzība.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.