Ko par populārākajiem Lieldienu ticējumiem saka veselības speciālisti?

Par Lieldienu svinēšanu netrūkst interesantu tautas ticējumu – arī veselības un skaistuma uzturēšanas jomā. Ko par tiem saka speciālisti un kā tos varam realizēt mūsdienās? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes, ģimenes ārste Zane Zitmane, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ticējums: Lieldienas rītā priekš saules jāmazgā mute, tad vasarā miegs nenāk.

Iespējams, ticējums radies, jo cilvēki bija novērojuši, ka agra celšanās ļauj dienā paveikt vairāk darbu, būt aktīviem un enerģiskiem, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Ceļoties un ejot gulēt līdz ar sauli (tā sauktais cirkadiānais ritms), varēja efektīvi izmantot diennakts gaišo laiku. Tas ir fizioloģiski vispiemērotākais cilvēka organismam, jo saules gaisma regulē miegu, hormonu izdalīšanos, ķermeņa temperatūru. Dienas sākšana ar saules gaismu aktivizē seratonīna izdalīšanos un uzlabo garastāvokli. Savukārt vakarā, kad kļūst tumšs, izdalās miega hormons melatonīns, raisot dabisku nogurumu, kas ļauj vieglāk un ātrāk aizmigt. Līdz ar to saules ritma ievērošana var palīdzēt sakārtot miegu. Veselīgs miegs ir ļoti svarīgs cilvēka veselībai un labsajūtai, un, ja iespējams, jācenšas doties pie miera laicīgi, nevis nakts vidū, un negulēt līdz pusdienlaikam. Regulārs miega režīms uzlabo koncentrēšanās spējas, kognitīvās funkcijas un samazina nogurumu dienas laikā.

Ticējums: Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.

Lieldienas ir pavasara atnākšanas un dabas mošanās laiks. Arī mēs, cilvēki, it kā mostamies no garās ziemas, saka uztura speciāliste L. Sondore. Lielās dienas ticējumos un rituālos pavasara saulgriežos, daļa ir veltīti labai veselībai, skaistumam, labai dzīvei, pārticībai. Sārti vaigi liecina par labu veselību un skaistumu. Mūsdienās ir zināms, ka dzērvenes satur polifenolus ar antioksidatīvām īpašībām, kas palīdz organismam cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, vitamīnus, organiskās skābes, luteīnu, zeaksantīnu, beta karotinoīdus, C vitamīnu, A, E, K vitamīnu un minerālvielas. Tāpat šai mazajai purva odziņai piedēvētas unikālas ārstnieciskas īpašības – sviedrējoša, uzrīndzenošana, pretvīrusu un antibakteriālas īpašības, pret paaugstinātu asisnspiedienu un citas. Tātad ēdam dzērvenes un uzņemam to vērtīgās vielas arī mūsdienās!

Ticējums: Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.

Viena no latviešu Lieldienu paražām ir šūpoļu kāršana un šūpošanās, kas simbolizē saules kustību vai šūpošanos – lai būtu labāka raža, gads būtu veiksmīgs, nenāktu miegs, nekostu odi un nebūtu lietaina vasara, saka klīniskā farmaceite I. Priedniece. Mūsdienās pieejams plašs repelentu klāsts, kas palīdzēs atvairīt odus un ērces. Te noderēs sintētiskie vai dabīgie repelenti aerosolu veidā, ko izsmidzina uz ādas, apģērba un apaviem. Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna, ģerānijas, piparmētras ēteriskās eļļas. Izmanto arī aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces vai ultraskaņas repelenta ierīces bērniem, pieaugušajiem un mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai. Tāpat, ejot mežā, atcerieties – lai ērces nepiesūktos, jāparūpējas par piemērotu, piegulošu apģērbu gaišās krāsās, kreklu ar garām piedurknēm un garām biksēm, kuru gali sabāzti zeķēs vai zābakos, kā arī jānēsā cepure vai lakats. Ik pa laikam apskatiet, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce, bet, atnākot mājās, apskatieties, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērču.

Ticējums: Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.

Mūsu senčiem pārtikas pieejamība bija sezonāla un atkarīga no rudenī sagādātajiem krājumiem. Pavasaris ir laiks, kad ēdiens bija jātaupa, jaunā raža vēl nebija prognozējama, vistas sāka dēt olas, atnesās mājlopi. Savukārt apaļi vaigi vai apaļīgums bija veselības zīme, īpaši maziem bērniem, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Olas ir bagātīgs olbaltumvielu avots – olu baltums tiek pieņemts par olbaltumu bioloģisko standartu, tās satur visas neaizvietojamās aminoskābes, antioksidantus (luteīnu un zeaksantīnu), folātus, riboflavīnu, holīnu, A, B12, D, K vitamīnu, tauksskābes, dzelzi, kalciju, fosforu, cinku, sēru, selēnu,  nātriju, Omega-3. Turklāt olas sniedz sāta sajūtu ilgākam laikam. Vidēji vienā olā ir 6 grami olbaltumvielas un ~ 70 kcal. Ar vitamīniem un taukvielām bagāts ir olas dzeltenums – tajā ir vitamīni, dzelzs, kalcijs, fosfors, cinks, holīns, lecitīns, kā arī antioksidanti luteīns un zeaksantīns. Tāpēc visa ola kopumā ir tik unikāla un vērtīga! Noteikti nav jāmet ārā dzeltenums un jāēd tikai baltums vai otrādi!

Dienā ieteicams apēst vienu olu vai droši var ēst olas 2–3 reizes nedēļā. Lieldienās gan parasti sakrāsotās olas apēdam krietni vairāk, īpaši, ja ir olu kaujas un olu ripināšana. Taču atcerieties – vārītas olas ledusskapī ieteicams uzglabāt slēgtā traukā līdz nedēļai. Olu čaumala ir poraina, tāpēc lai tās neuzsūktu citu ēdienu un produktu aromātu, tās ir jāuzglabā slēgtā traukā.

Ticējums: Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu būs vesels.

Ticējums, visdrīzāk, radies no senām tradīcijām kā simboliska attīrīšanās un atjaunošanās, iezīmējot pavasari kā jaunu sākumu, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Peldes vēsā ūdenī tiešām var pozitīvi ietekmēt veselību. Regulāras vēsas ūdens peldes var stiprināt imūnsistēmu un uzlabot stresa toleranci. Turklāt temperatūras svārstības uzlabo asinsriti. Vēl viens ieguvums ir, ka pēc peldes izdalās endorfīni, tāpēc uzlabojas garastāvoklis. Tomēr vēsās peldes nevajadzētu uzsākt strauji, bet organisms ir pakāpeniski jāpieradina un jānorūda.

Ticējums: Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu.

Šī tradīcija arī var būt saistīta ar norūdīšanos, savukārt veselības uzturēšanai visa gada garumā ir svarīgi veidot veselīgus ieradumus ikdienā, kas ietver fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, rūpes par emocionālo labsajūtu un miegu, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ieteicamas regulāras fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā atbilstoši veselības stāvoklim, bez pārmērībām. Ieviesiet ikdienā vairāk kustību – sākt sportot var jebkurā vecumā, turklāt tas ir daudzu saslimšanu (piemēram, sirds un asinsvadu, gremošanas trakta, nervu, elpošanas sistēmas saslimšanu) profilaktisks līdzeklis. Fiziskās aktivitātes palīdz rūpēties par imunitāti, vielmaiņu un veselīgu ķermeņa svaru, veido pareizu stāju, uzlabo kustību kordināciju, stiprina muskulatūru un kaulus, kas ir nozīmīgi osteoporozes profilaksei.  Sportošana un pastaigas svaigā gaisā mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu, palielina enerģiju un uzlabo garastāvokli.

Ticējums: Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.

Ne visi ticējumi ir jāpārnes tiešā veidā uz mūsdienām, bet jāpadomā, kā tieši mēs katrs rūpējamies par savu veselību ikdienā, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Vai ēdam ikdienā labu, veselīgu, sezonālu pārtiku, esam aktīvi, ievērojam darba un atpūtas režīmu? Iespējams, šis ticējums ir saistīts arī ar pārdomātu pārtikas uzglabāšanu – un tā tiešam ir jāievēro visur un vienmēr. Ir jāsaprot, kādu pārtiku pērkam, kāds ir tās sastāvs un kā tā jāuzglabā. Ir jāievēro personīgā higiēna, arī gatavojot ēdienu. Ļoti svarīgi ir mazgāt rokas ar ziepēm! Savukārt pārtikai ir jābūt kvalitatīvai, pareizi uzglabātai. Ja pārtika ir iepakota – ievērojiet norādes uz iepakojuma par uzglabāšanu. Kad pārtiku izņem no iepakojuma, tā jāuzglabā slēgtās kastītēs, speciālos maisiņos. Jēli produkti jāuzglabā slēgtos traukos ledusskapī. Gatavajam ēdienam ir jābūt termiski apstrādātam – tas palīdz izvairīties no infekcijas slimībām, piemēram, salmonelozes, ko izraisa salmonellas, kuras intensīvi vairojas inficētu vistu olās. To, vai ēdienā ir vai nav salmonellu, ar aci ir neiespējami noteikt, tāpēc savas veselības labā ir jāievēro higiēnas un ēdiena termiskās apstrādes noeteikumi. Pirms lietošanas olas ir jāmazgā ar karstu ūdeni. Olas vāra vismaz septiņas minūtes. Nelietojiet uzturā jēlas olas un produktus, kas var saturēt jēlas olas. Olas cepot, ir vēlams tās cept no abām pusēm. Šie drošības pasākumi attiecas uz visiem, īpaši uz grūtniecēm, sievietēm laktācijas periodā, bērniem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.

Ticējums: Ja pirmās Lieldienās agri priekš saules lekšanas nomazgā strautā acis, tad to vasaru nenodeg.

Lieldienās ūdenim, kas tek pret sauli, tika piedēvēts maģisks spēks, kas nes veselību un skaistumu. Avota ūdens jau izsenis izmantots ādas kopšanai. Taču neatkarīgi no jūsu ādas attīrīšanas procesa Lieldienās, ir jāatceras par ādas aizsardzību no saules, lietojot saules aizsargkrēmu un atbilstošu apģērbu, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece. Saules aizsargkrēmu uzklāj ādai 15–30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī to nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc 2 stundām, kā arī pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. Saulainās un karstās dienās jāvelk atbilstošs apģērbs – viegls un gaišs, no dabīgiem materiāliem (piemēram, lins vai kokvilna), galvai noteikti jābūt nosegtai ar galvassegu, kā arī jānēsā saulesbrillēs, lai aizsargātu acis.

Lai priecīgas un veselīgas Lieldienas!

Lieldienas nereti saistās ar bagātīgām maltītēm, tomēr ieteicams svētku mielastā iekļaut arī dārzeņus, graudaugus, augļus un pārmērīgi neaizrauties ar saldumiem. Lieldienās parasti vairāk nekā ikdienā tiek ēstas olas. Tas ir labs un pilnvērtīgs uzturvielu avots, tomēr svarīgi ievērot mērenību, kā arī nepārsātināt olas ar sāli, majonēzi un citām ne tik veselīgām piedevām, iesaka ģimenes ārste Z. Zitmane. Pavadiet laiku svaigā gaisā – pastaigas, olu meklēšana un citas vieglas fiziskas aktivitātes palīdz gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Svētku laiku var izmantot arī, lai labi izgulētos un atpūstos.

Savukārt uztura speciāliste L. Sondore iesaka nepārspīlēt ar olu vārīšanas un krāsošanas apjomiem, jo pēc svētkiem nereti olu ēdienus nemaz vairs nekārojas. Tradicionāli Lieldienās galdā lika apaļas formas ēdienus – raušus, maizi, dažādus ēdienus no zirņiem, kartupeļiem un citus. Ēdiens pēc garās ziemas galdā tika celts sātīgs, trekns. Mūsdienās ir svarīgi izvērtēt savas iespējas, pārtikas produktu un ēdienu daudzumu atbilstoši viesu skaitam, lai svētki būtu izdevušies un mūsu gremošanas trakts nebūtu noslogots.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece iesaka svētku brīvdienas izmantot, lai izzinātu Lieldienu tradīcijas un ticējumus, ko ieviest kā savas ģimenes svētku tradīciju. Lai svētkos atrodas laiks izkustēties – rotaļās, pastaigās vai pārgājienos. Šūpojoties vai citās aktivitātēs atcerieties par drošību, lai iztiktu bez traumām.