Slavenās pienenes – vai tām ir vieta mūsu uzturā?

Pēdējā laikā popularitāti iemantojušas ne vien koši ziedošu pieneņu pļavu bildes, bet arī dažādas neparastas pieneņu receptes. Vai pienenes tiešām ir lietojamas uzturā, kā tās pagatavot un ko vērtīgu tās satur? Stāsta sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Vakariņās – ceptas pienenes? Kāpēc gan ne!

Mūsdienās ir dažādas iespējas un informācija par to, kā  izmantot savvaļas augus ikdienas uzturā, un pēdējā laikā atkal ir modē nākušas pienenes, stāsta sertificēta uztura speciāliste L. Sondore. Ne tikai  ierasti zināmākais pieneņu medus (kas tomēr satur ļoti daudz cukura, un par medu to būtu grūti nosaukt), bet arī pieneņu jaunās lapiņas salātos un zaļajos kokteiļos. Taču jāņem vērā – kādam nedaudz rūgtā pieneņu lapiņu garša ir patīkama, bet citam nē. Tomēr pienenes var izmantot vēl citos, neierastākos veidos. Vai zinājāt, ka pavasarīgos pieneņu pumpurus var marinēt un izmantot līdzīgi kā kaperus? Vai to, ka mūsu senči no pieneņu saknēm ir gatavojuši uzmundrinoši rūgtenu dzērienu, līdzīgu kafijai? Šādam dzērienam izmantoja kaltētas, samaltas un grauzdētas pieneņu saknes.

Klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta, ka no jaunajiem pieneņu ziediem, kas bagāti ar nektāru, gatavo pieneņu medu, kurš ir izmantojams kā našķis un vienlaikus ir lielisks papildinājums zāļu tējām.

Pēdējā laika  modes kliedziens ir ceptas pieneņu galviņas – panētas  līdzīgi kā karbonādes un uz sakarsētas pannas taukvielās apceptas, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Ja nu kāds rauc degunu un domā par rūgto garšu – notiek brīnums un rūgtenā garša pazūd. Garša mainās cepšanas laikā un ir attāli līdzīga ceptām rudmiešu karbonādītēm. Savukārt saldajā versijā pieneņu ziedus iemērc pankūku vai vafeļu mīklā un cep pāris minūtes no abām pusēm.

Kas pienenēs vērtīgs?

Arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver – pienenes nav tikai nezāles! Tās ir vērtīgs nektāraugs, un tās izmanto arī kā ārstniecības augu. Turklāt izmantojamas ir visas auga daļas – saknes, laksti, lapas, ziedi. Biežāk kā ārstniecības drogu izmanto pienenes saknes. Pienenēm piemīt žultsdzenoša iedarbība, tās veicina aknu un žultspūšļa veselību, uzlabo apetīti, stimulē kuņģa sulas sekrēciju, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, kā arī stiprina imūnsistēmu.

Pienenes saknes satur rūgtvielas, inulīnu, karotīnus, flavonoīdus, C vitamīnu, bet lapas – C, E un B grupas vitamīnus, karotīnus, kāliju, kalciju, dzelzi, flavonoīdus un citas aktīvās vielas. Tās izmanto augu izcelsmes zāļu un uztura bagātinātāju sastāvā. Uztura bagātinātāju sastāvā – mikstūrās, tabletēs, kapsulās, tējās – plaši izmanto tieši pieneņu saknes. Tos lieto organisma attīrīšanai, aknu un žultspūšļa veselībai kopā ar citu augu ekstraktiem.

Ievērojiet piesardzību!

Farmaceite uzsver, ka, vācot un lietojot savvaļas augus, vienmēr ir jābūt īpaši piesardzīgiem! Drīkst lietot tikai labi pazīstamus savvaļas augus. Jāpazīst indīgie augi, kas nav ēdami! Augus lietošanai uzturā vai zāļu tējām ievāc no tīrām augšanas vietām, kas nav apstrādātas ar ķimikālijām vai neatrodas šoseju malā, kā arī saudzējot dabu. Pirms lietošanas uzturā ievāktie augi noteikti jānoskalo. Ir jāpazīst arī aizsargājamie augi, kā, piemēram, laksis, kas ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Savvaļā šos augus ir aizliegts ievākt, uzturā var lietot tikai dārzā izaudzētos lakšus.

Vienlaikus speciālistes uzsver, ka ar pieneņu lietošanu uzturā nevajadzētu pārspīlēt. Ne visas pārdrošās un neparastās receptes ir jāizmēģina! Ir jāievēro piesardzība un mērenība. Savukārt, ja vēlaties augu lietot ārstnieciskos nolūkos, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.