Padomi veselīgas zarnu mikrofloras uzturēšanai vasarā
Vasarā mūsu ēdienkarte var ievērojami mainīties – tajā ienāk daudz vairāk svaigu augļu un dārzeņu, ogu un zaļumu, ...
01.02.2020.
01.02.2020.
Diemžēl daudzi no mums ir saskārušies ar pēkšņām muguras sāpēm, kad muguras dēļ vairs nevar ne saliekties, ne atliekties. Kāpēc tādas rodas un kāda ir tā saucāmās muguras krikas profilakse un ārstēšana? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un klīnikas Ortomed traumatologs ortopēds, mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks un BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule.
Saskaroties ar šādām sāpēm, cilvēki parasti saka: “iemetās krika”. Savukārt mediķi tādu terminu nelieto, pareizi būtu sacīt – pēkšņas vai akūtas muguras sāpes, skaidro K. Buiks.
Ko tas nozīmē? Iemesli muguras sāpēm ir dažādi, un arī vietas, kur sāp, atšķiras. Mugurkauls ir sarežģīta organisma daļa – tas sastāv no skriemeļiem, amortizatoriem jeb starpskriemeļu diskiem, kā arī locītavām, kas nodrošina mugurkaula kustīgumu, ir saites un nervu struktūras. Kakla un krūšu daļā tās ir muguras smadzenes, bet jostas daļā – nervu saknītes. Krika jeb pēkšņas sāpes var būt lokalizētas visa mugurkaula garumā – kakla, krūšu vai jostas daļā. Taču visbiežāk cieš tieši lejasdaļa. Šīs sāpes sākotnēji ir īslaicīgas – no dažām minūtēm vai stundām līdz dažām dienām.
Pirmā galējība ir dažādas pārslodzes – nepareiza smagumu celšana, nešana, vilkšana, rakšana, neveiklas kustības, arī strauja atliekšanās vai neveikla pagriešanās, citreiz atliek tikai nošķaudīties. Retāks muguras sāpju iemesls ir muskuļu šķiedru sastiepums, biežāks – starpskriemeļu diska bojājums. Proti, plaisiņas – neliels diska izvelvējums, ko sauc par protrūziju, vai nopietnāks bojājums – diska trūce.
Otra galējība ir mazkustīgums – mugurai nepatīk ilgstoša sēdēšana, ilga stāvēšana, atrašanās neveiklā pozā. Vēl ir arī citi nelabvēlīgi faktori – liekais svars, smēķēšana, nesabalansēts uzturs. Smags darbs ne vienmēr būs sliktākais mugurai. Viss ir atkarīgs no vairāku faktoru kopuma – cik pareiza stāja, cik stipri un koordinēti muskuļi, cik regulāri cilvēks strādā, kāds ir uzturs.
Ja sāpes mugurā parādās pēkšņi, jāizslēdz faktors, kas tās izraisījis. Proti, jābūt saudzīgam kustībās, bet nevajag tāpēc arī uzreiz gulties gultā. Ja var pakustēties, tad arī jākustas. Ja sāpes ir ļoti asas, vienu vai divas dienas var pagulēt, bet labāk ir darīt ikdienas darbus, tikai bez pārslodzes. Organisms ir gudrāks par visiem ārstiem kopā un pasaka priekšā, kā uzvesties: kas pastiprina sāpes, to nedari! Visbiežāk sāpes pastiprina locīšanās uz priekšu un sēdēšana.
Ne velti šīs nespecifiskās muguras sāpes dēvē arī par pašlimitējošām sāpēm, tas nozīmē, ka pēc pāris dienām tās ļoti bieži mazinās vai pāriet. Bet, ja sāpes ir ārkārtīgi stipras, jālieto nespecifiskie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Mūsdienās izvēle ir plaša, bet jāskatās, kuras zāles katram labāk palīdz. Vienmēr jāņem vērā medikamentu panesamība. Piemēram, ja ir gremošanas trakta problēmas, jāpiemeklē preparāti, kas mazāk kairina kuņģi un zarnas. Tiem gan var būt atkal citas blaknes, piemēram, tie var kaitēt sirds un asinsvadu sistēmai vai aknām. Ja arī tad nedēļas laikā sāpes nepāriet un nemazinās, bet tām ir tendence pieaugt vai pievienojas sāpes arī rokā vai kājā, tad gan jādodas pie ārsta, uzsver K. Briuks.
Cilvēki bieži vien iedomājas, ka viņiem vislabāk palīdzēs blokādes, kad ar injekcijām ilgas darbības glikokortikoīdus un lokālo anestētiķi ievada sāpju vietā. Blokādes ir populāras, bet jāņem vērā, ka tās ir nopietnāka terapija ar iespējamiem sarežģījumiem un blakusefektiem. Viena no nepatīkamākajām blaknēm – baktēriju radīts iekaisums injekcijas vietā vai pat visā organismā. Risks nav liels, un tomēr ar to jārēķinās. Tāpēc blokāde nav pirmās palīdzības metode akūtu, nespecifisku muguras sāpju gadījumā. Parasti sāpes var efektīvi mazināt, pareizi kombinējot dažādu grupu zāles tablešu un muskuļu injekciju veidā. Blokāde nereti ir starpposms starp uzsākto medikamentozo terapiju un ķirurģisku iejaukšanos. Lai veiktu blokādi krikas gadījumā, vajadzīgi papildu izmeklējumi.
Tiesa, blokādes labi palīdz atvieglot sāpes – vai nu sāpīgajā vietā ievada zāles, vai nobloķē nervu, kurš pievada sāpes konkrētai vietai. Efekts ir tūlītējs, turklāt labums vēl tāds, ka zāles ievada mērķtiecīgi, tieši tur, kur sāp, neapgrūtinot ar tām pārējo organismu. Problēma šajā metodē ir saprast, no kurienes tieši nāk sāpes, to dažkārt ļoti grūti noteikt. Lai tehniski pareizi izdarītu blokādi, parasti izmanto rentgenu vai ultrasonogrāfu.
Ja sāpes no zālēm samazinās un pāriet, bažām nav pamata, bet, ja atkārtojas vai nepāriet, ir vērts izmeklēties. Vajadzīgs rentgens vai datortomogrāfija, vai vēl labāk magnētiskā rezonanse. Ja izrādās, ka nav nekā nopietna, pietiek sevi uzturēt formā un vingrot.
Viens no galvenajiem iemesliem – ģenētiskais faktors. Cilvēks no saviem vecākiem manto mazāk izturīgus starpskriemeļu diskus – to apvalki ir mazāk noturīgi pret slodzi. Šādi diski arī pie normālas slodzes daudz ātrāk izdils vai plīsīs.
Otrs iemesls ir neveselīgs dzīvesveids – smēķēšana, modificēta pārtika, stress –, tas viss tieši vai netieši bojā saistaudus un arī starpskriemeļu diskus.
Trešais būtiskais iemesls ir stājas traucējumi, kad atsevišķas mugurkaula daļas un diski pat pie normālas noslodzes tiek pārslogoti, jo slodze sadalās nevienmērīgi. Proti, ir kāds pārslodzes punkts, kurš netiek neitralizēts ar muguras dziļajiem muskuļiem. Šādos gadījumos, palielinot fizisku slodzi, proporcionāli pieaug arī pārslodze uz konkrēto disku, un tas ātrāk izdilst vai saplaisā. Te ieguvēji būs tie, kas neaizrausies ar pārāk lielu fizisko aktivitāti.
Ceturtais būtiskais faktors ir sēdošs dzīvesveids. Sēžot pēdējie jostas starpskriemeļu diski saņem daudz lielāku slodzi nekā staigājot. Jo ilgāk cilvēks sēž, jo mazāk muguras stabilizējošie muskuļi piedalās diska atslodzē – tāpēc ilgāk par 30–40 minūtēm no vietas nav ieteicams sēdēt. Vajag izkustēties!
Kas notiek tālāk? Starpskriemeļu diska plīsums var īpaši nesāpēt un netraucēt, jo tajā praktiski nav nervu šķiedru. Ja saplīsis disks (trūce) nepieskaras muguras smadzenēm vai muguras nervam, stipras sāpes parasti tas nerada. Ir gadījumi, kad disks var sāpēt – ne pašas trūces dēļ, bet tāpēc, ka zaudējis savu funkciju. Diska funkcija ir divējāda: tas darbojas gan kā amortizators starp skriemeļiem, gan kā līme, kas salīmē skriemeļus kopā, lai tie nebūtu pārāk kustīgi cits pret citu. Ja disks ir bojāts, parādās pārāk liels kustīgums, un arī tas var radīt sāpes mugurā pēc slodzes. Ja trūce netraucē, var dzīvot mierīgs tālāk. Taču – ņemot vērā zināmu slodzes režīmu.
Katru pacientu vajag izvērtēt individuāli. Ja trūce liela, muguras nervs izteikti saspiests un sāpes izstaro uz kāju vai roku, bieži vien labāk ir operēt uzreiz, nevis ilgstoši ārstēt ar medikamentiem, tā bojājot kuņģa un zarnu traktu, aknas un nieres. Mūsdienās vēl arvien pastāv mīts, ka operēt muguru – tas ir pēdējais solis. Mugurkaula ķirurģija pēdējo 10 gadu laikā ir strauji mainījusies – kļuvusi maz traumatiska un vieglāk panesama pacientam, kā arī mugurkaula ķirurģijā lietojamie implanti un metodes ir daudz saudzīgāki un kvalitatīvāki nekā pirms tam. Tāpēc tagad ar mugurkaula ķirurģisku ārstēšanu var daudzreiz efektīvāk uzlabot dzīves kvalitāti nekā bez tās. Taču ķirurģijas veiksmīgam iznākuma ir viens svarīgs faktors – ķirurgs ar pietiekamu pieredzi šajā jomā. Tomēr daudzos gadījumos muguras sāpes un diska problēmas izdodas izārstēt vai, pareizāk sakot, apārstēt bez ķirurģiskām metodēm.
Ja muguras sāpes kombinējas ar tirpšanu rokās vai kājās.
Ja muguras sāpes kombinējas ar vājumu rokās vai kājās.
Ja ir sāpes mugurā un augsta temperatūra.
Ja muguras sāpes kombinējas ar vēdera izejas un urinācijas traucējumiem.
Ja sāpes nemazinās nedēļas laikā arī pēc pretsāpju zāļu lietošanas un turpina pieņemties spēkā.
Staipīšanās un stiepšanās vingrinājumi ir labi, bet tie nav vienīgie vajadzīgie darbi muguras labā. Tas nav mērķis – izstiept muguru! Vērtīgāk ir to nostiprināt, jo muguras dziļā muskulatūra ir tā, kas palīdz noturēt mugurkaulu. Un, jo lielāka problēma mugurā, jo labāk, ka šie muskuļi ir spēcīgāki, uzsver ārsts.
Kā skaidro BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule – krika ir asas un pēkšņas sāpes, kas var būt gan muguras lejasdaļā, gan starp lāpstiņām, arī kakla daļā. Sāpes var rasties, strauji pieceļoties, strauji pagriežoties vai ceļot smagumu. Krika rodas muskuļu saspringuma dēļ, jo mūsdienās cilvēkiem ir sēdošs darbs, samazinātas fiziskās aktivitātes, tāpēc muguras muskuļi kļūst vājāki.
Profilaktiski ir visu laiku jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lai stiprinātu muskuļus. Var daudz staigāt, nūjot, tas būs noderīgi mugurai. Arī skriet, ja atļauj veselības stāvoklis, apmeklēt ārstniecisko vingrošanu vai arī pēc fizioterapeita ieteikuma veikt muguru stiprinošus vingrojumus mājās.
Ja piemetusies krika, cilvēks dodas uz aptieku meklēt sāpju mazinošas zāles. Vislabāk palīdz līdzekļi ar pretiekaisuma iedarbību. Ja nepatīk lietot tabletes, ir pieejami pretsāpju geli un plāksteri. Plāksteri ir ar 12 stundu iedarbību, un tie arī jātur visas 12 stundas. Svarīgi plāksterus līmēt uz tīras ādas, uz kuras nav smērēts, piemēram, ādas losjons. Ja runā par gelu pareizu lietošanu, prakse rāda, ka cilvēki uzsmērē pārāk maz, tāpēc jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju vai arī šaubu gadījumā par pareizu lietošanu jājautā padoms farmaceitam. Papildus, kad ir sūdzības par muguras sāpēm, ieteicams lietot B grupas vitamīnus, tie mazinās nervu iekaisumu. Ja tomēr bezrecepšu līdzekļi nav efektīvi un pēc 3–5 dienām sāpes nepāriet, noteikti jādodas pie ārsta, kurš nozīmēs tālāko terapiju. Kamēr nav noskaidrota diagnoze, nevajadzētu izmantot elektrisko sildītāju un termoforu, gulēt karstā vannā un veikt citas siltuma procedūras, kā arī masāžu.
