Mutes veselība – vairāk nekā skaists smaids

20. martā tiek atzīmēta Pasaules mutes veselības diena, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mutes dobuma veselības nozīmei un veicināt pareizus ikdienas zobu kopšanas paradumus. Par mutes veselības nozīmi, biežākajām kļūdām zobu tīrīšanā un mutes veselības ietekmi uz vispārējo veselību stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas Institūta Estētikas klīnikas zobārste Dr. Darja Ķīse un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Neatkarīgi no vecuma ikviena pacienta zobu un mutes dobuma stāvoklim ir svarīga loma cilvēka vispārējās veselības uzturēšanā. Laicīgi neārstēti bojātie zobi un ilgstošs hronisks smaganu iekaisums var veicināt dažādu slimību attīstību organismā. Vairāki pētījumi ir noteikuši tiešu saistību starp mutes dobuma slimībām un iekšējo orgānu disfunkciju: dažas hroniskas slimības var veicināt  zobu un smaganu saslimšanu attīstību, un otrādi – mutes dobuma infekcijas var pasliktināt citu orgānu darbību.

Biežāk sastopamās kļūdas zobu tīrīšanā

Mūsdienu steidzīgais dzīves ritms bieži ietekmē arī ikdienas mutes dobuma kopšanas paradumus, piemēram, daudzi cilvēki zobu tīrīšanai velta pārāk maz laika. Pētījumi liecina, ka Eiropas iedzīvotāji zobus tīra vidēji tikai aptuveni 46 sekundes, kas ir būtiski mazāk nekā ieteicamais laiks efektīvai zobu attīrīšanai. Lai palīdzētu kontrolēt zobu tīrīšanas ilgumu, zobārsti bieži iesaka izmantot elektriskās zobu birstes ar iebūvētu taimeri, kas atgādina par nepieciešamo tīrīšanas laiku. Tāpat viena no izplatītākajām kļūdām ir pārāk liela spiediena lietošana zobu tīrīšanas laikā, īpaši, izmantojot vidējas cietības zobu birstes vai veicot nepareizas kustības, norāda zobārste Darja Ķīse. Tas var veicināt smaganu kairinājumu un atkāpšanos, kas savukārt nereti izraisa zobu jutīgumu.

Kā pareizi rūpēties par zobiem?

Rūpēm par mutes dobuma veselību jābūt kā pozitīvam un regulāram ieradumam ikviena cilvēka ikdienā gan bērniem, gan pieaugušajiem, tostarp grūtniecēm un senioriem. Zobus ieteicams tīrīt divas reizes dienā vismaz divas minūtes, izmantojot fluorīdu saturošu zobu pastu un mīkstu zobu birsti.

Ne mazāk svarīga ir starpzobu telpas tīrīšana, kas ir būtiska pilnvērtīgas mutes dobuma kopšanas sastāvdaļa, uzsver zobārste Darja Ķīse. To ieteicams veikt ar individuāli piemeklētiem līdzekļiem – zobu diegu, starpzobu birstītēm, vienkūlīšu birstītēm vai irigatoru –, kurus palīdz izvēlēties zobārsts vai zobu higiēnists. Tāpat speciālists uz noteiktu laiku var ieteikt mutes dobuma skalošanas līdzekļu lietošanu īsa kursa veidā.

Īpaša uzmanība mutes dobuma higiēnai jāpievērš pacientiem ortodontiskās ārstēšanas laikā. Neatkarīgi no tā, vai tiek lietotas breketes vai kapes, zobus ieteicams tīrīt pēc katras ēdienreizes, lai samazinātu aplikuma uzkrāšanos un kariesa risku.

Kā izvēlēties kopšanas līdzekļus?

Farmaceite Ilze Priedniece uzsver – zobu un mutes dobuma kopšanai ir pieejams plašs līdzekļu klāsts gan bērniem, gan pieaugušajiem. Izvēloties piemērotākos līdzekļus, svarīgi ņemt vērā vecumu un individuālās vajadzības.

• Zobu pastas. Bērniem pieejamas dažādu garšu zobu pastas, piemēram, zemeņu, arbūzu, ogu un citas. Kariesa profilaksei bērniem vecumā no 2 līdz 6 gadiem ieteicams lietot fluorīdu saturošas zobu pastas ar aptuveni 1000 ppm fluorīdu, bet vecākiem bērniem un pieaugušajiem – līdz 1500 ppm. Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā, notīrot visas zobu virsmas. Brekešu lietotājiem zobus ieteicams tīrīt pēc katras ēdienreizes.
• Zobu birstes. Pieejamas gan manuālās, gan elektriskās zobu birstes. Ieteicams izvēlēties birstes ar mīkstiem vai īpaši mīkstiem sariņiem. Papildu tīrīšanai var izmantot starpzobu birstītes, vienkūlīšu birstes un speciālas ortodontiskās birstes, kas palīdz piekļūt grūti aizsniedzamām vietām.
• Zobu diegs. Tas palīdz iztīrīt starpzobu spraugas, kur zobu birste netiek klāt. Pieejami dažādi veidi, tostarp vaskoti, lentveida un speciāli diegi cilvēkiem ar breketēm vai tiltiņiem.
• Papildu līdzekļi. Mutes dobuma irigators palīdz efektīvāk attīrīt starpzobu spraugas un aplikumu, īpaši, ja mutē ir implanti, kroņi vai breketes. Mēles tīrītāji palīdz noņemt aplikumu un baktērijas no mēles virsmas, savukārt ortodontiskais vasks mazina brekešu radīto gļotādas kairinājumu. Aptiekās pieejami arī gēli, aerosoli un citi līdzekļi smaganu iekaisuma, mutes gļotādas bojājumu un sausuma mazināšanai.

Kad nepieciešams apmeklēt zobārstu?

Mutes dobuma veselība lielā mērā ir paša pacienta atbildība, tāpēc, lai izvairītos no zobu sāpēm, smaganu asiņošanas un citām problēmām, svarīgas ir regulāras profilaktiskās apskates pie zobārsta un zobu higiēnista vismaz reizi gadā. Savlaicīga problēmu diagnosticēšana palīdz novērst nopietnākas saslimšanas, izvairīties no sarežģītākas ārstēšanas un bieži arī no lielākām izmaksām nākotnē. Tāpēc nav ieteicams gaidīt, līdz parādās sūdzības, lai dotos pie zobārsta, atgādina zobārste Darja Ķīse.

Mutes veselības ietekme uz vispārējo veselību

Mutes dobuma mikroflora ir nozīmīga cilvēka veselības sastāvdaļa. Normālos apstākļos mutes dobumā esošās baktērijas nerada kaitējumu, taču mutes dobuma saslimšanas var būt saistītas ar dažādu sistēmisku slimību attīstību, tostarp cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un elpceļu infekcijām, stāsta zobārste Darja Ķīse. Iekaisuma procesu gadījumā baktērijas no mutes dobuma var nonākt asinsritē un veicināt iekaisuma reakcijas citos orgānos. Piemēram, mikroorganismi no mutes dobuma var izraisīt endokardītu – sirds iekšējā apvalka iekaisumu. Tādēļ cilvēkiem ar sirds slimībām vai mākslīgiem sirds vārstuļiem īpaši svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību mutes dobuma veselībai.

Arī elpceļu infekcijas var būt saistītas ar nepietiekamu mutes dobuma higiēnu. Baktērijas no mutes dobuma var nonākt elpceļos un veicināt plaušu vai bronhu iekaisumu, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām elpceļu slimībām.

Savukārt stress var negatīvi ietekmēt mutes dobuma veselību, veicinot bruksismu jeb zobu griešanu dienas vai nakts laikā. Tas var izraisīt zobu nodilumu, košļāšanas muskuļu sasprindzinājumu, deniņu–žokļu locītavas sāpes un galvassāpes.

Par ko var liecināt mutes dobuma problēmas?

Mutes dobuma stāvoklis var sniegt būtisku informāciju arī par cilvēka vispārējo veselību, saka klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Piemēram, vitamīnu un minerālvielu trūkums nereti izpaužas ar izmaiņām zobu un mutes dobuma veselībā. Par to var liecināt zobu emaljas izmaiņas, palielināts zobu kustīgums, kariesa attīstība, smaganu iekaisums un asiņošana, kā arī mutes gļotādas un mēles iekaisums, čūlu veidošanās, sausuma vai dedzinoša sajūta mutē.

Nepietiekams vitamīnu un minerālvielu daudzums var arī palēnināt brūču dzīšanu mutes dobumā. Piemēram, D, C un A vitamīna, kā arī cinka trūkums var apgrūtināt audu atjaunošanos. A un B grupas vitamīnu nepietiekamība var ietekmēt mutes gļotādas stāvokli, savukārt D vitamīna trūkums ietekmē zobu mineralizāciju un bērniem zobu attīstību.

Zobu un kaulu veselībai īpaši svarīgi ir D vitamīns un kalcijs. D vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, tādējādi palīdzot uzturēt stiprus kaulus un zobus. Tas veidojas ādā saules UV staru ietekmē, bet uzturā atrodams, piemēram, treknās zivīs, zivju aknās, olu dzeltenumā, sviestā un sierā. Tomēr ar uzturu vien D vitamīnu bieži neuzņem pietiekamā daudzumā, tāpēc nereti nepieciešama papildu uzņemšana.

Kalciju vislabāk uzņemt ar piena produktiem – pienu, kefīru, sieru un jogurtu. Tas atrodams arī dārzeņos, augļos un graudu produktos, taču no tiem kalcijs organismā uzsūcas mazāk efektīvi. Ja ar uzturu kalcijs netiek uzņemts pietiekami, to iespējams lietot arī papildus.

Farmaceite atgādina – uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Veselīga smaida nozīme

Smaids ir svarīga cilvēka vizītkarte un nozīmīgs komunikācijas instruments. Cilvēkus, kuri smaida, citi bieži uztver kā draudzīgākus, pārliecinātākus un kompetentākus, kas pozitīvi ietekmē arī viņu pašapziņu. Patiess smaids palīdz veidot uzticību, veicina atvērtību un atvieglo savstarpējo komunikāciju, tostarp arī profesionālajā vidē. Turklāt smaidīšana palīdz mazināt stresu, jo samazina stresa hormona kortizola līmeni. Zobārste Darja Ķīse uzsver – vesels un pārliecinošs smaids stiprina cilvēka pašapziņu un labsajūtu.