06.06.2023.
06.06.2023.
Eksāmeni, noslēguma darbu aizstāvēšana, sesija, iestājpārbaudījumi… Šis laiks var būt īsts izaicinājums tiem, kas mācās un studē, radot augstu stresa līmeni, ietekmējot miega kvalitāti un arī visu ikdienu. Kā šajā posmā tikt galā ar satraukumu? Konsultē RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas virsārsts psihoterapeits dr. Ernests Pūliņš-Cinis un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Esam pieraduši par stresu runāt negatīvā kontekstā, jo tam var būt liela ietekme ne vien uz emocionālo pašsajūtu, bet arī mūsu fizisko veselību. Tomēr jāņem vērā, ka kopumā stresam ir nozīme cilvēka ikdienas funkcionēšanā un tas nebūt nav tikai ar negatīvu iedarbību, skaidro psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis. Stress ir fizioloģiska un normāla organisma un psihes atbildes reakcija, kas palīdz mums mobilizēties saspringtos apstākļos. Vienlaikus tā izpausmes var būt arī pārāk intensīvas un traucēt pārvarēt “modernās” stresa situācijas, kurās stress nerodas no zobenzobu tīģera uzbrukuma briesmām vai riska visam ciemam nomirt badā, ja netiks nomedīts nākamais mamuts. Tai pat laikā cilvēka ķermenis un psihe laika gaitā ir pielāgojusies, un mērenās devās stress var būt pietiekami mobilizējošs, paaugstinot kognitīvās spējas, ļaujot fokusēties, vairākas stundas no vietas iedziļinoties konkrētajā jautājumā.
Stresa kontrole
Lai arī biežākās stresa reakcijas ir paātrināta sirdsdarbība, nemiers, bezpalīdzības sajūta, kopumā stresa izpausmes var būt ļoti dažādas, piemēram, arī palielināta vai samazināta apetīte, grūtības iemigt vai pārlieku liela miegainība, galvassāpes. Tāpat arī katram no mums ir individuāla uztvere un sensitivitāte uz stresa radītu spiedienu. To varam saukt par stresa izturību, kuru cilvēks mācās vienlaikus ar pašvērtējuma veidošanos personības nobriešanas laikā, kas pašsaprotami vēl var nebūt noticis gados jaunākiem cilvēkiem, stāsta psihoterapeits. Tādēļ ir vēlams padomāt par to, kā palīdzēt sev pārvarēt stresa periodus.
Psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis un klīniskā farmaceite I. Priedniece iesaka veidus, kā mazināt satraukumu atbildīgu uzdevumu periodā.
Kā tikt galā ar eksāmenu un aizstāvēšanu laiku?
Protams, vislabāk ir laikus aizdomāties par saviem mācību paradumiem. Tomēr ko darīt, ja ar pareizu plānošanu nav veicies tik labi, kā gribētos? Arī tad, ja ir zināms, ka darbi ir atlikti uz pēdējo brīdi, vismaz šajās pēdējās dienās ir jārezervē pietiekami daudz laika gan iekavētā uzdevuma izpildei, gan arī atpūtai, uzsver dr. E. Pūliņš-Cinis. Tāpat mācības, prezentāciju gatavošanu un citus akadēmiskos darbus nevajadzētu veikt uz miega rēķina, jo tas pasliktinās mobilizējošo stresa efektu un kritīsies kognitīvās spēja gan mācoties, gan gatavojot kādu materiālu. Pozitīvi, ka arvien biežāk izglītības iestādēs tiek ieviesti atbalsta mehānismi, kas palīdzētu pārvarēt stresa pilnās situācijas.
Eksāmenu un pārbaužu periodā jāpiedomā, lai netiktu negatīvi ietekmēta uztura kvalitāte. Lai spētu intensīvi mācīties, organismam nepieciešama ne vien spēja koncentrēties, bet arī praktiskais “būvmateriāls” jeb makro un mikroelementi, no kā smadzeņu šūnas spētu veidot jaunus starpneironu savienojumus. Papildus tam gan pirms, gan pārbaudes darbu laikā ir vērtīgi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, jo pētījumi rāda, ka fiziskās aktivitātes uzlabo kognitīvās spējas.
Vienkārši soļi stresa līmeņa samazināšanai
Psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis iesaka dažus vienkāršus soļus akūtiem satraukuma brīžiem.
Tāpat gadījumos, kad netiekat galā ar stresu, talkā var nākt ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Nervozitātes un satraukuma mazināšanai visbiežāk izmanto baldriāna saknes, pasifloras, raudenes lakstus, piparmētras un melisas lapas, māteres lakstus un kumelītes ziedus. Šie augi noder arī miega traucējumu gadījumā un pieejami tēju, sīrupu, pilienu, kapsulu un tablešu veidā. Tāpat pieejami arī kompleksi preparāti, kuros apvienoti ārstniecības augi ar vitamīniem un minerālvielām, no kuriem nozīmīgākie ir B grupas vitamīni un magnijs, kas veicina normālas psiholoģiskās funkcijas un palīdz samazināt nogurumu un nespēku. Ārstniecības augus ar adaptogēnu darbību (piemēram, eleiterokoku), izmanto kā tonizējošu līdzekli noguruma gadījumā, jo tas veicina garīgās un fiziskās enerģijas vairošanu. Atcerieties pirms lietošanas konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko izvēli!
Kad jādodas pie speciālista?
Ir stresa situācijas, ar ko veiksmīgi tiekam galā paši, taču var būt brīzi, kad vairs nespējam paši sev pilnvērtīgi palīdzēt. Psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis skaidro, kā atpazīt brīdi, ka pienācis laiks doties pie speciālista:
Lai veiksmīgs eksāmenu laiks!