Izplatītākās acu saslimšanas un profilakses iespējas

12. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules redzes diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību redzes veselībai un tās profilaksei. Taču ikdienā reti kurš apzinīgi rūpējas par savu redzes veselību, arī profilaktiskās vizītēs pie oftalmologa jeb acu ārsta pacienti bieži vien dodas daudz retāk, nekā būtu nepieciešams. Kādas ir izplatītākās acu saslimšanas, cik liela loma ir iedzimtībai un ko paši varam darīt savas redzes veselības labā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas ārste-oftalmoloģe Marija Klindžāne un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Tā kā dzīves līmenis aug, medicīnas tehnoloģijas attīstās straujāk un parādās dažādas mikrooperāciju iespējas, varētu domāt, ka arī acu veselības problēmām vajadzētu mazināties. Tomēr tendence visā pasaulē ir tieši pretēja – redzes veselība pasliktinās. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas (PVO) dati, vismaz 2,2 miljardiem pasaules iedzīvotāju ir redzes traucējumi. Protams, tie visi nav smagi gadījumi, tomēr pieaugošā tendence ir skaidra, stāsta M. Klindžāne. 2017. gada PVO statistikā ar smagiem vai vidēji smagiem redzes traucējumiem pasaulē tika uzskaitīti 217 miljoni iedzīvotāju, bet 2050. gadā šis skaits tiek prognozēts aptuveni 588 miljoni, kas ir pieaugums vairāk nekā divas reizes.

Izplatītākie redzes traucējumi un saslimšanas

Katarakta ir viens no izplatītākajiem redzes traucējumu un akluma iemesliem visā pasaulē, izraisot gandrīz 45% no visiem akluma gadījumiem. Taču, kā uzsver ārste, šāda statistika veidojas uz jaunattīstības un citu valstu rēķina, kur ir ļoti daudz iedzīvotāju, bet maz resursu, lai šo problēmu risinātu. Būtiski ir tas, ka kataraktas izraisītais aklums ir novēršams –  kataraktu var ļoti veiksmīgi operēt un novērst. Palīdzēt kataraktas pacientiem var arī diezgan ielaistos gadījumos, tomēr, protams, rezultāts būs daudz labāks, uzsākot ārstēšanu savlaicīgi. Pēdējos gados Latvijā ir krietni palielinājies kataraktas operāciju skaits un šīs problēmas risināšanai tiek piešķirts ievērojami lielāks valsts atbalsts.

Glaukoma ir otrs ļoti būtisks akluma iemesls un liela problēma arī Latvijā. Vidēji pasaulē tā ir 2-3% iedzīvotāju. Protams, tas nenozīmē, ka visus šos pacientus sagaida nenovēršams aklums. Tomēr jāņem vērā, ka, lai arī cik labi un daudzveidīgi šobrīd ir medikamenti, ķirurģijas un diagnostikas metodes, agrīnas diagnostikas iespējas ar optiski koherento tomogrāfiju (OCT), kas ļauj daudz agrīnāk diagnosticēt glaukomu vēl pirms defektiem redzes laukā, diemžēl daļa pacientu tomēr atnāk pie ārsta par vēlu, kad ir attīstījusies redzes nerva neatgriezeniska atrofija. Otra problēma ir tā, ka mēdz būt tādas glaukomas formas, kas, pat laicīgi uzsākot ārstēšanu,  nepadodas terapijai un ķirurģijai, un atrofiskās izmaiņas redzes laukos un redzes nervā turpina progresēt. Pēc PVO datiem apmēram 12% gadījumu akluma iemesls ir tieši glaukoma.

Vecuma sklerotiskā mākulas deģenerācija mūsdienās kļūst izplatītāka. Tiek uzskatīts, ka pasaulē ar šo problēmu saskaras 8,7% iedzīvotāju. Tā neizraisa pilnīgu aklumu, taču cilvēkam zūd spēja lasīt, izšķirt burtus un atpazīt sejas vaibstus.

Protams, tas, ka cilvēki dzīvo ilgāk, veicina procentuālo pacientu skaita pieaugumu, tomēr vienlaikus vecuma sklerotiskā mākulas deģenerācija parādās arvien jaunākiem cilvēkiem. Tie vairs nav tikai 85-90 gadu veci pacienti, bet arī 60-65 gadu un pat vēl jaunāki, kam parādās deģeneratīvas izmaiņas.

Ir arī virkne citu saslimšanu, piemēram, radzenes problēmas, gan sēnīšu keratīti, gan mikrobi, kas apraud acs veselību kontaktlēcu lietotājiem, kuri neievēro higiēnas noteikumus. Radzenes distrofiskās izmaiņas atrisināt var radzenes transplantācija.

Turklāt jāņem vērā arī tas, ka acu veselība un saslimšanas nereti ir saistītas ar citām veselības problēmām, piemēram, cukura diabētu (diabētiskā retinopātija), tādēļ diabēta pacientiem ir īpaši apzinīgi jāseko savai acu veselībai un regulāri jāapmeklē acu ārsts.

Acu veselības problēmas var būt simptoms dažādu sistēmisku saslimšanu gadījumos, piemēram, reimatiskās saslimšanas, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās slimības, pusaudžiem – juvenilais idiopātiskais artrīts un citos gadījumos. Tādēļ acu veselības sūdzības nedrīkstam ignorēt nevienā vecumā.

Redzes veselības problēmu iemesli

Mūsdienās ir pierādīts, ka redzes problēmu gadījumos liela nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, skaidro M. Klindžāne. Piemēram, glaukomai divās trešdaļās gadījumu noteicošais faktors var būt tieši ģenētiskā predispozīcija. Acu veselību būtiski ietekmē arī ģenētiski vielmaiņas traucējumi un saslimšanas, piemēram, cukura diabēts. Tāpēc ārsts pacientam jautās, vai vecākiem, vecvecākiem ir glaukoma, cukura diabēts vai citas sistēmiskas saslimšanas.

Taču ģenētiku mēs būtībā nevaram izmainīt, savukārt ir virkne citu faktoru, ar ko paši nodarām lielu ļaunumu savai acu veselībai. Pirmkārt, tā ir smēķēšana – tā veicina ne vien redzes, bet arī daudzu citu veselības problēmu attīstību. Otrkārt – nepareizs uzturs. Kaut arī Latvijā mēs ēdam salīdzinoši veselīgi, tomēr neveselīgs uzturs var radīt nopietnas veselības problēmas. Problēmas pastiprina aptaukošanās, sēdošs darbs, mazkustīgums – visi šie faktori ir komplektā un būtiski ietekmē mūsu veselību.

Vēl viens būtisks faktors, ko bieži aizmirstam, ir saulesbrilles. Šobrīd sāk vairāk runāt par acu aizsardzību no ultravioletās saules gaismas, kas ir kaitīga gan tīklenei (īpaši zilā spektra gaisma), gan arī radzenei un lēcai (var veicināt kataraktas attīstību). Turklāt bieži vien šajā ziņā aizmirstam  par bērniem – arī viņiem vajadzētu saulesbrilles un ne tikai vasarā, bet arī ziemā, kad ir sniegs, kas atstaro spožo saules gaismu.

Protams, ļoti daudz šobrīd tiek runāts par datoru, televīzijas, viedtālruņu un dažādu citu ierīču pārmērīgo lietošanu. Taču tās pašas par sevi tik ļoti nebojā redzi. Te jautājums ir par redzes higiēnu un darba vietas iekārtošanu – vai dators ir novietots pareizi, vai ir pareizais apgaismojums, attālums līdz cilvēka acīm, vai ekrāns nav par spilgtu, neskaidru, netīrs vai novecojis, un, protams, par lietošanas ilgumu. Diemžēl ir cilvēki, kas lieto datoru 12 un pat 14 stundas dienā. Turklāt reti kurš ikdienā atceras, ka stundas laikā vismaz piecas minūtes vajadzētu atpūtināt acis – nevis datora vietā pievēršoties telefonam, bet gan skatoties tālumā, piemēram, pa logu, debesīs, uzsver ārste.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Pašai pirmajai acu pārbaudei ir jānotiek drīz pēc piedzimšanas, jau dzemdību nodaļā pārbaudot, vai nav iedzimtas glaukomas vai kataraktas. Tāpat ir ļoti svarīgi aizvest bērnu pie acu ārsta 2-3 gadu vecumā, lai novērstu vājredzību ar vienu vai pat abām acīm refrakcijas jeb staru fokusēšanas traucējumu dēļ. Medicīniski to sauc par ambliopiju, bet bērnam tā ir  “slinkā acs”, kurā ir traucēta tīklenes svarīgākās daļas attīstība. Diemžēl šo stāvokli turpmākajā dzīve nevar uzlabot nedz ar brillēm, nedz ar operāciju. Pasaulē refrakcijas problēmas 124 miljoniem cilvēku ir būtisks vājredzības un pat akluma iemesls. Agrīni diagnosticējot un piemeklējot korekcijas līdzekļus, šiem cilvēkiem iespējams palīdzēt. Vēlāk, kad 6-7 gadu vecumā tiek veikta acu pirmsskolas pārbaude, jau var būt par vēlu šo problēmu risināt un bērnam palīdzēt.

Vēlāk skolas vecuma bērns jau parasti pats pateiks, ja radusies kāda problēma ar redzi. Protams, tad nekavējoties jāvēršas pie speciālista. Pieaugušajiem līdz 40 gadu vecumam ieteicams vismaz reizi piecos gados doties profilaktiskā vizītē pie oftalmologa arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Savukārt 40-60 gadu vecumā profilaktiskās vizītes jāveic reizi divos gados, bet pēc 60 – reizi gadā. Protams, ja ģimenē ir jau zināmas kādas redzes problēmas, speciālista konsultācija ieteicama biežāk.

Cilvēki nedrīkst ignorēt tādas sūdzības kā redzes pasliktināšanās vai miglošanās, sāpes acī, apsārtums. Ļoti nopietns simptoms ir fotofobija (bailes no gaismas), parasti tā  kombinējas ar “sarkano aci”, sāpēm, kas īpaši pastiprinās pie palpācijas. Tas var norādīt uz ļoti nopietnu iekaisumu, un šajā gadījumā ir steidzami jādodas pie ārsta.

Neatliekamos gadījumos, piemēram, ar acs traumu, pēkšņu redzes zudumu, uzreiz jādodas pie dežūrārsta, piemēram, veselības centrā “Biķernieki” vai Stradiņa slimnīcā. Līdzīgi jārīkojas, ja parādās gaismas uzplaiksnījumi, zibeņošana, dzirksteļošana acī, kas ir ļoti nopietni simptomi.

Cilvēkiem nereti var būt citi simptomi, piemēram, peldošas “mušiņas” redzes laukā, kropļojas priekšmetu aprises, taisnās līnijas kļūst izliektas – arī šajos gadījumos noteikti jādodas pie acu  ārsta.

Ko varam darīt profilaksei?

Acu veselības veicināšanai noder vispārējā veselīga dzīvesveida padomi, stāsta M. Klindžāne. Tā, piemēram, ļoti būtisks ir pareizs uzturs un aktīvs dzīvesveids. Acu veselībai svarīgi ir uzturā lietot daudz dārzeņu, īpaši zaļos – brokoļus, spinātus, kāpostus un citus. Ļoti noderīgi ir arī oranžie dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji –, kas satur svarīgo A vitamīnu un karotīnu, kurš ir vajadzīgs acīm. Iesaka arī treknās zivis, aknas, mencu aknu eļļu, sieru. Savukārt mellenēs ir antocianidīni – ļoti noderīgi pigmenta reģenerācijai, tīklenes mākulai. Taču ar melleņu ēšanu vien parasti nepietiks, tādēļ var lietot melleņu koncentrētos preparātus – īpaši ziemas mēnešos, kad ar uzturu mēdzam uzņemt mazāk vērtīgo vielu. Šajā laikā, ja ir vēlme un iespējas, var lietot uztura bagātinātājus ar luteīnu un zeaksantīnu. Noderēs arī vitamīni – antioksidanti, piemēram, C vitamīns. Svarīgs ir arī A vitamīns, beta karotīns, PP vitamīns, kas stiprina asinsvadu sieniņas. No minerālvielām ieteicams cinks un selēns, kas veicina A vitamīna uzsūkšanos. Ļoti būtiska ir higiēna – mājās, pie datora, darba vietā, arī ūdens, gaisa, uztura kvalitāte. Liels ieguldījums būtu tas, ja iedzīvotāji būtu informēti un izglītoti redzes veselības un profilakses jautājumos, un savlaicīgi dotos pie ārsta gan sūdzību gadījumā, gan profilaksei.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa stāsta, ka aptiekā pie farmaceita vēršas gan akūtos, gan  hroniskos gadījumos. Akūti gadījumi izpaužas kā trauma, sūdzības par izdalījumiem no acīm vai arī pirmie alerģiskie simptomi – acu nieze, dedzinoša sajūta vai asarošana. Šādos gadījumos pacientam vienmēr tiek ieteikta konsultācija pie speciālista. Kā hronisku gadījumu varētu uzsvērt acu nogurumu vai saspringumu un izteiktākas sūdzības par acs asarošanu, kas visbiežāk ir cilvēkiem, kuri strādā ar datoru. Profilaksei pieejami acu mitrinošie pilieni, dabīgie uztura bagātinātāji un acu higiēnas līdzekļi, piemēram, salvetes acu plakstiņu kopšanai.

Izteiktās tehnoloģiju attīstības dēļ gandrīz katrs no mums pavada noteiktu laiku pie televizora, datora ekrāna, nemaz nerunājot par viedtālruņu ikdienas lietošanu, kas ietekmē mūsu redzi. Rezultātā sausās acs sindroms sastopams ļoti bieži, īpaši biroja darbiniekiem, jo visa diena tiek pavadīta darbā ar datoru. Kontaktlēcu lietotājiem iesakām acu pilienus bez konservanta, kurus var lietot, neizņemot kontaktlēcas no acs. Daļu acu pilienu nedrīkst pilināt, ja acī ir kontaktlēca. Ja rodas sūdzības vai acs ābola apsārtums, nekādā gadījumā nedrīkst lietot kontaktlēcas. Tāpat sausās acs sindromu var izraisīt sauss gaiss, apkure vai, piemēram, hormonālas izmaiņas. Saviem pacientiem iesakām tā saucamās “mākslīgās asaras”, kas ne vien mitrina, bet arī veicina šūnu atjaunošanos. Izteiktu simptomu gadījumā acu pilienus tomēr iesaka oftalmologs, un, izvērtējot simptomus, pacientam tiek nozīmēti acu pilieni bez konservantiem, ar dažādām fizikālām īpašībām, antibakteriālie vai hormonālie pilieni.

Vispārējai acu veselībai var lietot uztura bagātinātājus ar melleņu ekstraktu kā dabīgu antioksidantu, luteīnu un zeaksantīnu, kas var palēnināt tādas acu novecošanās pazīmes kā katarakta un mākulas deģenerāciju, cinku, kas iesaistīts acs pigmenta melanīna veidošanās procesā, un, protams, Omega-3 taukskābes, kas nodrošina pareizu acs tīklenes funkciju.