Ieelpo pavasari droši!

Pavasaris un vasara atnāk ar siltiem saules stariem, plaukstošiem pumpuriem un – diemžēl arī ziedputekšņiem, kas daudziem visu prieku sabojā. Jo dabas mošanās viņiem izraisa alerģiju un dažkārt pat astmu.

Konsultē pulmonologs VIESTURS ŠILIŅŠ

Alerģiju laikmets

Ziedputekšņi ir vieni no vecākajiem alergēniem. Jēdziens siena drudzis radies jau diezgan sen, taču alerģiskā iekaisuma palaišanas mehānisms mediķiem joprojām nav zināms. Līdz šim ārsti un zinātnieki nav guvuši pārliecinošus pierādījumus tam, kāpēc kļūstam alerģiski. Nav skaidrs, kāpēc rodas dermatīti, alerģisks konjunktivīts, alerģiski bronhiālā astma. Jā, daļēji ir izdevies noskaidrot dažādu alerģiju izraisītājus, taču kāpēc organisms tieši tā reaģē, nav zināms.

Daba mīl līdzsvaru, bet tagad notikušas radikālas cilvēces dzīvesveida pārmaiņas. Ja mēs joprojām dzīvotu koka būdiņās kopā ar mājlopiem, vairākiem suņiem un kaķiem, cīnītos ar visu veidu parazītiem, bērnībā slimotu ar smagām infekcijas slimībām un ja dabiskas izdzīvošanas ceļā puse ļaužu ietu bojā, pat nesasnieguši pilngadību, mums nebūtu alerģiju – tāpat kā to nebija mūsu senčiem. Antisanitārie apstākļi, daudzie veselībai, dažkārt arī dzīvībai, bīstamie ārējie kairinātāji un faktori padarīja mūsu imūnsistēmu līdzvērtīgu stabilai nervu sistēmai: tā nepārdzīvoja par niekiem – nemēģināja cīnīties ar ziedputekšņiem pavasarī. Vēl pirms simts gadiem cilvēku imūnsistēmai bija svarīgāki uzdevumi un tā veltīja visus spēkus, lai paveiktu tos. Mūsdienās, kad dzīve kļuvusi ievērojami tīrāka un vairāk atgādina inkubatora apstākļus, imūnsistēma, gluži kā cilvēks, kas zaudējis savu vērtību paša acīs, sāk uztraukties par lietām, par kurām tam nevajadzētu pārdzīvot.

Nenoliedzami – esam arī kļuvuši mazāk fiziski aktīvi un vairs netrenējam elpošanas muskulatūra. Elpceļi ir klāti ar skropstiņepitēliju, kas kustību laikā ar pilnu jaudu visu tīra ārā. Ja kustību nav, tas nenotiek. Arvien ir aktuālas vides piesārņojuma problēmas. Joprojām liela daļa astmas pacientu smēķē, lai gan ik uz soļa tiek runāts par šī kaitīgā ieraduma ietekmi uz organismu.

Deguns ziņo

Alerģija pret ziedputekšņiem izpaužas kā tūska elpošanas orgānos – sākotnēji degunā, vēlāk jau bronhos. Deguns ir pirmais, kas ziņo par to, ka kaut kas nav kārtībā, taču cilvēki bieži vien nepievērš tam pārāk lielu vērību. Samierinās līdz brīdim, kad situācija samilst un sāk trūkt elpas. Būtībā deguns visu šo laiku ir mēģinājis aizturēt alergēnu, kas nāk no ārējās vides. Deguns ir kā sētnieks. Tajā ir ejas, kuras uztver lielāko daļu netīrumus un cenšas tos izvadīt ārā. Kad nāsis aiziet ciet, mēs sākam elpot caur muti. Tveram lielus gaisa malkus, kas strauji nokļūst elpceļos. Brīdī, kad pārāk daudz alergēnu caur muti nonāk plaušās, tās saka – stop! Sākas pamatīga aizdusa un dažkārt arī klepus.

Tāpat alerģija var izpausties kā konjunktivīts – acu gļotādas iekaisums. Visi šie simptomi nopietni pazemina dzīves kvalitāti.

Izplatītākie – bērzs un lazda

Pavasarī visbiežāk alerģisku reakciju izsauc bērza un lazdas ziedputekšņi. Mums patīk ienest mājās pavasari ātrāk, ieliekot vāzē bērza zarus, un gaidīt tos izplaukstam. Diemžēl tas var izraisīt deguna aizlikumu un apgrūtināt elpošanu naktī, jo smalkie ziedputekšņi ātri vien nokļūst elpceļos.

Pēdējo 40 gadu laikā mūsu platuma grādos savairojušās arī papeles un Rīgas mikrorajonu daudzdzīvokļu pagalmi mēdz būt kā apsniguši, noklāti ar balto papeļu pūku. Lai gan papeļu ziedi ir apjomīgi un daudz, tie nav tik alerģiski kā bērza un lazdas. Problēma ir tajā, ka papeles ziedi uz savas virsmas savāc arī milzum daudz mājas putekļu, putekļu ērcīšu izkārnījumu, arī citu koku ziedputekšņu un pārnēsā tos. Skats ir labi zināms – ja aktīvajā ziedēšanas laikā istabas logs paliek vaļā, pēc laika visi istabas stūri ir pilni putekšņiem.

Pļavas zāles

Vasarā ir sastopami visdažādākie ziedputekšņi visdažādākajos periodos, tāpēc var noderēt ziedēšanas – putekšņu – kalendārs, kurā norādīts katra auga ziedēšanas laiks. Piemēram, maijā ir īpaši liela bērzu un priežu ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jūnijā – graudzāļu, bet jūlijā – nātru. Zied arī visas pļavas zāles un puķes. Interesanti, ka spēcīgā smarža nebūt nenosaka to, ka augs ir īpaši alerģisks. No vasaras augiem alerģiju nereti izraisa vērmele, timotiņš, dažkārt arī rudzi, kvieši. Pietiek ar niecīgu alergēna daudzumu, lai tas izraisītu reakciju, tāpēc tiem, kam alerģija diagnosticēta, jāuzmanās laikus.

Kā neslimot?

Visvairāk izplatītais veids cīņā ar alergēniem ir izvairīšanās no tiem. Turklāt tas ir arī visiedarbīgākais variants. Latvijā droša vieta ir jūrmala, jo tur vismazākā ziedputekšņu izplatība un alerģija no skujkokiem ir liels retums.

Lai maksimāli izvairītos no alergēniem, kuri lido pa gaisu un nosēžas uz dažādām virsmām, mājās regulāri jāveic mitrā uzkopšana – jānoslauka putekļi, jāmazgā grīdas. Samērā bieži jāmazgā arī aizkari, bet guļamistabā nevajadzētu likt paklāju. Vislabākā ir līdzena dēļu grīda, kas regulāri tiek kopta. Diezgan labu efektu var panākt arī, vienkārši turot logus aizvērtus un neļaujot putekšņiem iekļūt mājā. Īpaši papeļu ziedēšanas laikā.

Kā konstatēt

Paaugstinātu jutību pret ziedputekšņiem var noskaidrot ar ādas provēm – skrāpējumiem uz ādas. Dažādus alergēnus iespējams noteikt arī asins analīzēs. Tāpat var izmantot provokācijas testus. Situācijā, kad ir aizdomas par iespējamo alergēnu, tas tiek izmēģināts un novēro, kā mainās bronhu atvērums. Alergēnu, kurus var noskaidrot laboratoriski, ir neiedomājami mazāk nekā to, kas satopami dabā. Tāpēc ārsts sarunā ar pacientu visbiežāk mēģina iezīmēt blokus, kuros varētu būt problēma, attiecīgi arvien sašaurinot iespējamo alergēnu loku. Pacientu un ārstu dzīvi sarežģī arī krustotās alerģiskās reakcijas, kas izpaužas tikai konkrētos savienojumos. Piemēram, piens plus rieksti.

Ārstēt vajag!

Alerģisko slimību formas, kas izpaužas konkrētā gadalaikā, ir nepatīkamas, taču tās var pārdzīvot: beidzas ziedēšana un līdz ar to arī alerģija. Taču, ja tā netiek ārstēta, simptomi var progresēt, ar katru gadu kļūstot smagāki. Tāpēc svarīgi paturēt prātā: tiklīdz parādās pirmie simptomi, kurus vajag likvidēt, dodies pie ārsta, kas nozīmēs pretalerģiskus preparātus. Tos var lietot dažādi – ir acu, deguna pilieni, aerosoli un tabletes.

Visbiežāk izmanto divu veidu medikamentus, kuru mērķis ir mazināt alerģijas izraisītos simptomus: tabletes, kas satur antihistamīnu, un izsmidzināmi deguna aerosoli, kas satur glikokortikoīdus. Tabletes nopērkamas bez ārsta receptes, bet, lai iegādātos aerosolus, vajadzīga ārsta izrakstīta recepte. Antihistamīnu tabletes parasti palīdz vieglu alerģijas simptomu mazināšanai; deguna aerosolu iedarbība ir spēcīgāka, tomēr tā nav tūlītēja – efektu var just pēc vismaz nedēļu ilgas, regulāras lietošanas. Tāpēc, zinot, ka tev, piemēram, ir sezonālā alerģija, pretalerģijas preparāti jāsāk lietot jau tagad – godīgi sakot, bija jāsāk lietot pat martā, īsi pirms ziedputekšņu parādīšanās – un jāpārstāj lietot vien tad, kad tavu imūnsistēmu traucējošie ziedputekšņi gaisā vairs nelidos, augustā.

Sagaidot brīdi, kad alerģija jau sākusies, simptomus mazināt ir daudz grūtāk, nekā rīkojoties laikus. Tomēr biežāk cilvēki nokļūst tieši šādās situācijās. Iespējams, cerot, ka šoreiz alerģija viņus neskars, ka tā būs pārgājusi.

Alerģiskā astma biežāk piemeklē jaunus cilvēkus, taču bronhiālā astma – arī seniorus. Ar gadiem šī problēma kļūst piezemētāka, taču pilnībā izārstējama nav. Pat ja daudzus gadus astma nav likusi par sevi manīt, pēc kāda specifiska vīrusa atkal var parādīties. Tādā situācijā galvenais uzreiz to nobremzēt, lai nepiedzīvotu atkārtošanos. Astmas ārstēšanā neiztikt bez medikamentu inhalācijām. Medikamenti – aerosoli daudz mazāk nonāk organisma kopējā sistēmā un rada mazāk blakusparādību.

Iesnas vai alerģija?

Ja no deguna rodas biezi, zaļi dzelteni izdalījumi, tad skaidrs, ka pie vainas ir parastas saaukstēšanās iesnas. Savukārt par alerģiju liecina vienkārši aizlikts vai izteikti tekošs deguns – cik strauji iesnas sākušās, tik strauji tās arī pāriet. Tādā gadījumā nepieciešami pavisam citi deguna aerosoli nekā pie saaukstēšanās. Tās ir recepšu zāles, jo bez ārsta akcepta nevar dabūt.

Ņem vērā!

Ziedputekšņu koncentrācija visaugstākā ir sausā laikā, kad nav lijis lietus, un tieši agrajās rīta stundās līdz pulksten 10.

Biežākie elpceļu alerģijas simptomi

• Aizlikts deguns.
• Tekošs deguns.
• Šķaudīšana.
• Konjunktivīts, acu asarošana, nieze, apsārtums.
• Klepus.
• Sēkšana.
• Astma.
•  Dažādas ādas reakcijas.

Pasaulē pašreiz ceturtdaļa cilvēku slimo ar alerģiju!

LABUMI no laikus uzsāktas alerģijas ārstēšanas

• Mazina iespējamo jutību pret citiem alergēniem – alerģijas izraisītāju loks tiek ierobežots.
• Uz pusi mazinās alerģiskas astmas attīstības iespējas.