Hipertensija – veselības drauds, kuru bieži nejūtam

Ik gadu 17. maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai pievērstu uzmanību paaugstinātam asinsspiedienam jeb hipertensijai – vienam no būtiskākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Vairāk par simptomiem, kas norāda uz hipertensiju, sekām neārstēšanas gadījumā un līdzestības nozīmi hipertensijas ārstēšanā stāsta digitālās klīnikas Medon kardiologs Sergejs Pikta un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Arteriālā hipertensija jeb hroniski paaugstināts asinsspiediens skar vairāk nekā miljardu cilvēku visā pasaulē. Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas skaidri definē: optimāls asinsspiediens ir zem 120/80 mmHg, bet par hipertensiju sāk runāt, ja rādītāji pārsniedz 140/90 mmHg atkārtotos mērījumos.

Turklāt hipertensija skar arvien jaunākus cilvēkus. Ja agrāk hipertensiju saistīja ar vecumu, šobrīd hipertensija arvien biežāk tiek diagnosticēta arī gados jauniem cilvēkiem. Kāpēc tas notiek? Kā skaidro kardiologs Sergejs Pikta, viens no iemesliem ir metabolais sindroms – mazkustīgs dzīvesveids apvienojumā ar kalorijām bagātu uzturu veicina aptaukošanās attīstību jau jaunībā. Tāpat liela nozīme ir psihosociālajam stresam – mēs esam “vienmēr tiešsaistē” kultūrā, kurai raksturīgas augstas prasības darbā un hronisks miega trūkums, kas uztur pastāvīgi paaugstinātu simpātiskās nervu sistēmas tonusu. Tāpat būtiska nozīme ir arī tādiem slēptajiem faktoriem kā pārmērīga sāls lietošana (ātrās uzkodas), enerģijas dzērieni un nikotīnu saturoši produkti, kas tieši ietekmē asinsvadu tonusu.

Hipertensija – “klusais slepkava”

Hipertensiju bieži dēvē par “kluso slepkavu”, jo lielākā daļa pacientu gadiem ilgi nejūt būtiskas veselības izmaiņas. Organisms pakāpeniski pielāgojas paaugstinātam asinsspiedienam, savukārt asinsvadi kļūst biezāki un mazāk elastīgi, ilgstoši izturot paaugstinātu slodzi. Taču šajā laikā slimība turpina bojāt organismu.

Kardiologs Sergejs Pikta norāda, ka neārstēta hipertensija var radīt nopietnus mērķorgānu bojājumus, visbiežāk ietekmējot sirdi, smadzenes, nieres un acis. Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens izraisa strukturālas izmaiņas sirdī, tostarp sirds kreisā kambara palielināšanos un sabiezēšanu, kas vēlāk var novest pie sirds mazspējas. Tāpat hipertensija būtiski palielina dzīvībai bīstamu komplikāciju risku, tostarp miokarda infarktu un hemorāģisku insultu jeb asinsvada plīsumu smadzenēs.

Simptomi, kurus nereti ignorē

Lai gan hipertensija bieži norit bez izteiktiem simptomiem, organisms var sūtīt signālus, kuri ikdienā tiek nepamanīti vai skaidroti ar nogurumu un stresu. Kardiologs Sergejs Pikta aicina pievērst uzmanību šādām pazīmēm:

• rīta galvassāpēm vai smaguma sajūtai pakauša rajonā pēc pamošanās;
• periodiskiem redzes traucējumiem, piemēram, miglošanās sajūtai vai “punktiņiem” acu priekšā;
• pulsējošai skaņai vai dūkšanai ausīs;
• paaugstinātai aizkaitināmībai un emocionālai nestabilitātei;
• aizdusai un sliktai fiziskās slodzes panesībai.

Šādu simptomu gadījumā ieteicams regulāri kontrolēt asinsspiedienu un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu, lai savlaicīgi uzsāktu hipertensijas terapiju.

Veiksmīgas terapijas pamats

Veiksmīga hipertensijas ārstēšana sākas ar pacienta izglītošanu un izpratni par savu veselības stāvokli. Pacientam ir svarīgi zināt sasniedzamo asinsspiediena mērķi, piemēram, uzturēt to zem 130/80 mmHg, kā arī saprast medikamentu nozīmi un darbības principus. Kardiologs Sergejs Pikta atgādina, ka asinsspiediena zāles nav paredzētas simptomu mazināšanai, bet gan asinsvadu un orgānu ilgtermiņa aizsardzībai.

Ne mazāk būtiska ir regulāra paškontrole – asinsspiediena mērījumu pierakstīšana dienasgrāmatā palīdz ārstam objektīvi izvērtēt terapijas efektivitāti un pieņemt pamatotus lēmumus par turpmāko ārstēšanu.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece atgādina par precīzas asinsspiediena mērīšanas nozīmi. Uzsākot hipertensijas ārstēšanu, būtiski regulāri kontrolēt asinsspiedienu un pulsu – ieteicams mērījumus veikt divas reizes dienā un reģistrēt asinsspiediena dienasgrāmatā, norādot datumu un laiku. Asinsspiediens jāmēra uz augšdelma, mierīgā vidē un ievērojot pareizu ķermeņa pozīciju. Mērījuma laikā jāapsēžas ērti, ar atbalstītu muguru, taisnu stāju un uz grīdas novietotām pēdām. Rokai jābūt atbalstītai uz galda virsmas ar plaukstu uz augšu, savukārt manšete jānovieto sirds līmenī, pielāgojot tās pozīciju artērijas atzīmei virs elkoņa locītavas. Pirms mērījuma veikšanas ieteicams 5–10 minūtes mierīgi atpūsties un savlaicīgi apmeklēt labierīcības.

Kardiologs Sergejs Pikta vērš uzmanību, ka, lai arī mūsdienu tehnoloģijas piedāvā iespēju sekot līdzi asinsspiediena rādītājiem viedierīcēs, jāņem vērā, ka tās nav medicīniskas ierīces un lielākā daļa izmanto PPG (fotopletizmogrāfijas) sensorus, kas mēra asinsvadu svārstības, nevis tieši spiedienu. Būtiska ir arī kalibrēšana – daudzas ierīces reizi mēnesī ir “jākalibrē” ar parasto tonometru. Ja tas netiek darīts, dati ir kļūdaini. Tādējādi viedpulksteņi var būt noderīgi skrīningam, lai pamanītu neparastas svārstības, tomēr tie nevar aizstāt augšdelma tonometru terapijas pielāgošanai.

Līdzestības jeb terapijas ievērošanas nozīme

Līdzestība jeb regulāra ārsta nozīmētās terapijas ievērošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem hipertensijas ārstēšanā, stāsta kardiologs Sergejs Pikta. Pētījumi liecina, ka aptuveni puse pacientu gada laikā pēc diagnozes noteikšanas pārtrauc lietot izrakstītos medikamentus, tādējādi būtiski palielinot veselības komplikāciju risku.

Viena no biežākajām problēmām ir tā dēvētais “neko nejūtu” sindroms – ja paaugstināts asinsspiediens nerada izteiktus simptomus, pacienti mēdz aizmirst vai apzināti pārtraukt zāļu lietošanu. Tāpat terapijas ievērošanu var apgrūtināt nepieciešamība lietot vairākas tabletes dienā, kas palielina kļūdu risku. Mūsdienās šo problēmu arvien biežāk risina ar fiksēto kombināciju preparātiem, kuros vairākas aktīvās vielas apvienotas vienā tabletē.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka līdzestības nozīme sirds veselības uzturēšanā ir viens no noteicošajiem faktoriem, vai terapija būs veiksmīga: lai terapija būtu efektīva un asinsspiediens saglabātos normas robežās, ārsta nozīmētie medikamenti jālieto regulāri katru dienu, ievērojot noteiktās devas un ārstēšanas plānu. Ne mazāk svarīgi ir ievērot rekomendācijas par veselīgu uzturu, regulārām fiziskajām aktivitātēm un citām dzīvesveida izmaiņām.

Asinsspiedienu bieži neizdodas normalizēt gadījumos, kad pacienti medikamentus lieto neregulāri, patvaļīgi maina devas, pārtrauc terapiju vai neievēro visas ārsta rekomendācijas. Tāpat ārstēšanas efektivitāti var ietekmēt nepietiekama izpratne par slimību un terapijas nozīmi. Paaugstināts asinsspiediens ir viens no būtiskākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, taču savlaicīga ārstēšana, regulāra medikamentu lietošana un veselīgs dzīvesveids palīdz būtiski samazināt nopietnu komplikāciju risku un saglabāt labu veselību ilgtermiņā.

Kā saglabāt motivāciju ilgtermiņā?

Kardiologs Sergejs Pikta norāda, ka daudziem pacientiem ilgtermiņā ir grūti saglabāt motivāciju regulāri lietot medikamentus, jo hipertensijas ārstēšanas rezultāti ikdienā ne vienmēr ir tūlītēji sajūtami. Tāpēc būtiski ir apzināties, ka stabils un kontrolēts asinsspiediens ir nozīmīgs ieguldījums veselībā un dzīves kvalitātē nākotnē – kontrolēts asinsspiediens pusmūžā būtiski samazina insulta, asinsvadu demences un atmiņas traucējumu risku vēlākos gados.

Jāatceras, ka hipertensijas ārstēšana nav tikai cīņa ar paaugstinātiem asinsspiediena rādītājiem. Tā ir ilgtermiņa investīcija veselīgākā un kvalitatīvākā dzīvē, kurā regulāra terapija, veselīgs dzīvesveids un disciplīna palīdz saglabāt labu pašsajūtu un samazināt nopietnu komplikāciju risku.

Speciālisti atgādina – hipertensija ir nopietns, taču kontrolējams veselības risks. Regulāra asinsspiediena kontrole, līdzestīga ārstēšanās, veselīgs dzīvesveids un savlaicīga sadarbība ar ārstu ir būtiski priekšnoteikumi sirds un asinsvadu veselības saglabāšanai.