Covid-19 un citu vīrusu ietekme uz atmiņu
Viena no biežām Covid-19 izslimošanas sekām, ko piemin pacienti, ir atmiņas pasliktināšanās, grūtības koncentrēties un līdzīgi kognitīvi simptomi. Vai arī citām vīrusu saslimšanām raksturīgi līdzīgi simptomi, kas tos ietekmē un kā varam rūpēties par savas atmiņas uzturēšanu? Stāsta Veselības centrs 4 preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute interniste Liene Martinsone-Bērzkalne un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Nereti dzirdēts, ka Covid-19 vīrusa izslimošana ir atstājusi iespaidu uz pacienta atmiņu – vairāk piemirstas lietas, grūtāk kaut ko atcerēties, koncentrēties, domas ir miglainas. L. Martinsone-Bērzkalne apstiprina – praksē pacientiem ir novēroti šādi simptomi un komplikācijas. Parasti tie parādās nevis aktīvajā saslimšanas periodā, bet kā seku parādība pēc pārslimošanas vai tā sauktā garā Covid-19 laikā. Garais Covid-19 ir novērots 10% no visiem saslimušajiem, taču jāņem vērā, ka dati ir ļoti aptuveni, jo ir ļoti daudz nekonstatēto saslimšanas gadījumu. Atmiņas traucējumi ir otra izplatītākā komplikācija garā Covid-19 laikā uzreiz aiz astmatiskajām pazīmēm (ilgstoša klepus, astmas saasināšanās un pirmreizējas astmas).
Turklāt parasti atmiņas traucējumi parādās kopā ar citām sūdzībām, visbiežāk nogurumu. Tomēr pie noguruma sajūtas pacienti biežāk pierod, tādēļ paši to piemin retāk.
Vīruss un kognitīvie traucējumi
L. Martinsone-Bērzkalne skaidro, ka ne vien Covid-19 spēj ietekmēt atmiņu un citas kognitīvās funkcijas. Arī, piemēram, gripas vai citu vīrusu pārslimošanai var būt līdzīgas komplikācijas. Vīrusi spēj iekļūt šūnās, bojāt nervu šūnas un tādējādi sekmēt atmiņas traucējumus.
Kā stāsta speciāliste, pētījumos atklāts, ka Covid-19 izslimošanas radītie bojājumi šūnu līmenī mēdz atgādināt insulta radītos bojājumus šūnu līmenī. Piemēram, nosakot šūnu iekaisuma reakciju un noturību pret vīrusiem – šie faktori ir ļoti līdzīgi kā insulta gadījumā, ja problēmu pēta šūnu līmenī. Tas veicina mentālos kritumus un kognitīvo simptomu parādīšanos.
Būtisks faktors, kas var norādīt uz kognitīvo traucējumu risku, ir vīrusa izslimošanas gaita – ja tā ir smagāka, ar augstu temperatūru, miega traucējumiem, galvassāpēm un dažādiem citiem papildsimptomiem, ir lielāks risks, ka pēc izslimošanas var parādīties atmiņas un citi kognitīvie simptomi.
Ko darīt, ja pēc slimošanas pasliktinās atmiņa?
Šādā gadījumā ir būtiski gan vispārīgie ieteikumi atmiņas uzlabošanai, gan došanās pie speciālista. L. Martinsone-Bērzkalne uzsver – nevajag nodarboties ar pašdarbību! Ja pēc slimošanas ir sūdzības par atmiņu vai citiem kognitīviem procesiem, ir jādodas pie ģimenes ārsta, lai veiktu asins analīzes un nepieciešamības gadījumā specifiskākus izmeklējumus (datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, specifiskus testus), kā arī saņemtu nosūtīju pie neirologa. Šo simptomu nedrīkst ignorēt, jo atmiņas pasliktināšanās var būt arī signāls nopietnākām neiroloģiskām saslimšanām (Alcheimera, Parkinsona slimībai un citām).
Savukārt, kamēr gaidāt vizīti pie ārsta, kā arī profilaktiskos nolūkos noderēs atmiņu uzturošas aktivitātes – grāmatu lasīšana, piemēram, populārzinātniskā literatūra, jaunu terminu un vārdu apgūšana, krustvārdu mīklu un dažādu rēbusu risināšana un dažādas citas prāta nodarbināšanas aktivitātes.
Būtiska loma ir arī sabalansētam uzturam, ar ko vajadzētu uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus, kā arī D vitamīna papildu lietošanai visu gadu. Pēc slimošanas ieteicams noteikt D vitamīna līmeni, jo tas ļoti bieži mēdz būt pazemināts. Tāpat var noderēt B grupas vitamīni smadzeņu un nervu šūnu atbalstam. Papildiniet uzturu ar zaļumiem, svaigajiem dārzeņiem, lai ikdienā uzņemtu pienācīgu C vitamīna un šķiedrvielu devu.
Neaizmirstiet arī par atbilstošām fiziskajām aktivitātēm, kas pēc vīrusiem ir jāatsāk īpaši piesardzīgi un lēnām, tomēr tās ir nepieciešamas. Pētījumi rāda, ka veselīgā dzīvesveida uzturēšana palīdz mazināt iespējamās garā kovida sekas.
Šie paši veselīga dzīvesveida pamatprincipi ir būtiski imunitātēs stiprināšanai, lai izvairītos no nākamajām vīrusu saslimšanām. Tāpat speciāliste aicina ikvienu nākamajā rudens sezonā veikt vakcināciju pret gripu un Covid-19.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceits K. Čerjomuhins stāsta, ka no minerālvielām un vitamīniem atmiņas uzlabošanai un stiprināšanai nozīmīgi ir B grupas vitamīni, kā arī magnijs un cinks, kas palīdzēs organismam ātrāk atgūt spējas pēc slimošanas. Ir pieejami preparāti ar ginko bilobu, kas uzlabos normālu asins mikrocirkulāciju smadzenēs, tādējādi palīdzot uzturēt labas kognitīvās funkcijas un koncentrēšanās spējas. Taču jebkurā gadījumā farmaceits iesaka vērsties pie ārsta, ja pēc Covid-19 izslimošanas tiek novēroti ilgstoši atmiņas traucējumi vai citi ieilguši simptomi.
Lai stiprinātu organismu kopumā pēc vīrusu saslimšanām un pēc iespējas izvairītos no atkārtotas saslimšanas, farmaceits iesaka ilgstošas pastaigas svaigā gaisā un citas mērenas regulāras fiziskas aktivitātes. Papildus sabalansētam uzturam ir jāatceras arī par pietiekama ūdens daudzuma uzņemšanu ikdienā. Ir jārūpējas arī par savu psihoemocionālo stāvokli, jo bieži vien stress un satraukumi kavē organisma atgūšanos pēc slimošanas un vājina aizsardzības spējas no nākamajām saslimšanām.
Tā kā slimošanas laikā cilvēki lieto temperatūru pazeminošus līdzekļus, iekaisumu mazinošus preparātus, nevajag aizmirst arī par probiotiku papildterapiju, jo tie uzlabo organisma metabolismu kopumā, kas savukārt labvēlīgi ietekmē imunitātes atbildes reakciju pret vīrusiem, uzsver farmaceits.
