Cinks imunitātei un ādai: farmaceita ieteikumi

Cinkam ir būtiska nozīme imunitātes stiprināšanā, nervu sistēmas darbības nodrošināšanā, ādas veselības uzturēšanā un vispārējā organisma attīstībā. Lai gan šo mikroelementu iespējams uzņemt ar uzturu, ikdienas praksē reizēm cilvēkiem tā daudzums ir nepietiekams vai arī tā uzsūkšanās organismā ir traucēta, tādēļ nereti nepieciešami papildu risinājumi. Vairāk par cinka nozīmi organismā stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Cinks ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem cilvēka organismā – pieauguša cilvēka ķermenī tas sastopams aptuveni 2–3 gramu daudzumā un pēc izplatības ieņem otro vietu aiz dzelzs. Organisms cinku uzņem ar uzturu, galvenokārt ar zivīm, jūras veltēm, gaļu, olām, riekstiem, sēnēm un pākšaugiem. Šim mikroelementam ir būtiska nozīme imūnsistēmas stiprināšanā, nervu sistēmas darbībā, smadzeņu aktivitātes un atmiņas uzturēšanā. Tāpat cinks veicina brūču dzīšanu un ir svarīgs pilnvērtīgai garšas un ožas sajūtai.

Ja cinku nav iespējams pietiekami uzņemt ar uzturu vai arī tā uzsūkšanās organismā ir traucēta, pastāv vairāki efektīvi risinājumi, norāda farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. To izvēle ir atkarīga no cinka deficīta pakāpes un cilvēka vispārējā veselības stāvokļa. Viens no visbiežāk izmantotajiem un pieejamākajiem veidiem ir cinka uzņemšana ar uztura bagātinātājiem, kas ļauj nodrošināt organismu ar nepieciešamo cinka daudzumu gadījumos, kad uzturs to nespēj pilnvērtīgi nodrošināt.

Cinka nozīme organismā

Cinks ir būtisks mikroelements, kas organismā pilda daudzas nozīmīgas funkcijas. Tas ir vairāk nekā 300 enzīmu sastāvdaļa, kas piedalās olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu vielmaiņā, kā arī DNS un RNS sintēzē, nodrošinot normālu orgānu un audu darbību. Ne mazāk svarīga ir cinka loma imūnsistēmā – tas veicina imūno šūnu attīstību un funkcionalitāti, palīdz organismam efektīvāk cīnīties ar infekcijām, samazina iekaisuma risku un paātrina atveseļošanos pēc slimībām.

Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins norāda, ka cinks būtiski ietekmē arī ādas veselību un brūču dzīšanu, jo veicina šūnu dalīšanos un audu reģenerāciju; cinka trūkums var palēnināt apdegumu, griezumu un citu ādas bojājumu sadzīšanu. Reproduktīvajā veselībā cinks ir īpaši nozīmīgs – vīriešiem tas ietekmē testosterona veidošanos un spermatoģenēzi, savukārt sievietēm tas veicina auglību un reproduktīvo orgānu normālu darbību, kā arī ir svarīgs augļa attīstībai grūtniecības laikā.

Turklāt cinks ir nepieciešams normālai bērnu un pusaudžu augšanai un attīstībai, jo piedalās šūnu dalīšanās un diferenciācijas procesos, tā trūkums var palēnināt fizisko attīstību un ietekmēt kognitīvās spējas. Cinks ir arī cieši saistīts ar garšas un ožas sajūtu, tā deficīts var izraisīt šo maņu traucējumus, apetītes samazināšanos un pastiprinātu nogurumu.

Riska grupas, kas pakļautas cinka deficītam

Cinka deficīta risks nav vienāds visām iedzīvotāju grupām, to būtiski ietekmē fizioloģiskie, uztura un veselības faktori. Dažām cilvēku grupām cinka nepieciešamība ir paaugstināta vai arī tā uzsūkšanās organismā ir traucēta, tādēļ deficīta attīstības iespējamība ir lielāka.

• Fizioloģiskie faktori

Bērni un pusaudži ir īpaši neaizsargāta grupa, jo viņu organisms intensīvi aug un attīstās. Nepietiekams cinka daudzums var izraisīt augšanas un pubertātes aizkavēšanos, pavājinātu imunitāti un negatīvi ietekmēt kognitīvo attīstību. Paaugstināts risks ir arī grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā, jo cinks ir būtisks augļa audu veidošanai, normālai grūtniecības norisei un jaundzimušā attīstībai. Gados vecākiem cilvēkiem cinka deficīts biežāk attīstās samazinātas minerālvielu uzsūkšanās, hronisku slimību un regulāras medikamentu lietošanas dēļ.

• Uztura un uztura paradumu faktori

Veģetārieši un vegāni ir pakļauti paaugstinātam riskam, jo viņu uzturā netiek lietoti dzīvnieku izcelsmes produkti, kas ir bagāti ar cinku, kas bioloģiski labi uzsūcas, piemēram, gaļa, zivis un jūras veltes. Arī cilvēki, kuri ievēro ierobežotu, vienveidīgu vai monodiētu, var neuzņemt pietiekamu cinka daudzumu. Turklāt augu valsts produktos esošie fitāti (pilngraudu produktos, pākšaugos) samazina cinka uzsūkšanos zarnās, kas ir būtisks faktors, plānojot augu izcelsmes diētu.

• Slimības un medicīniskie stāvokļi

Cinka deficīta risks ievērojami palielinās cilvēkiem ar hroniskām kuņģa-zarnu trakta slimībām, piemēram, Krona slimību, celiakiju, čūlaino kolītu vai malabsorbcijas sindromiem, jo šie stāvokļi traucē minerālvielu uzsūkšanos. Tāpat cinka līmeni organismā var negatīvi ietekmēt nieru vai aknu mazspēja, cukura diabēts, hronisks alkoholisms un ilgstoša noteiktu medikamentu lietošana. Retos gadījumos cinka deficītu izraisa ģenētiskas saslimšanas, piemēram, enteropātiskais akrodermatīts, kas izraisa smagus cinka uzsūkšanās traucējumus jau agrīnā bērnībā.

Kā novērst cinka deficītu

Cinka deficīta profilakse balstās uz regulāru un apzinātu šī mikroelementa uzņemšanu, īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu risku. Lai samazinātu deficīta iespējamību, ieteicams ikdienas uzturā iekļaut pārtikas produktus ar augstu cinka saturu, piemēram, gaļu, zivis un jūras veltes, olas, piena produktus, kā arī augu valsts cinka avotus – ķirbju un sezama sēklas, riekstus un pākšaugus. Papildu nozīme ir uzturvielu savstarpējai mijiedarbībai, jo A un B6 vitamīns veicina cinka uzsūkšanos un izmantošanu organismā.

Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins norāda – ja rodas aizdomas par cinka deficītu, ieteicams vērsties pie ārsta un veikt laboratoriskus izmeklējumus, nosakot cinka līmeni asinīs, urīnā, matos vai nagos, un konsultēties ar ārstu par nepieciešamību lietot uztura bagātinātājus. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem ar hroniskām slimībām, ierobežotu uzturu vai paaugstinātu fizioloģisko slodzi.

Ieteikumi pareizai cinka uzņemšanai

Cinka uzņemšanā ir nozīme ne tikai devai, bet arī lietošanas laikam, formai un kombinācijai ar citām uzturvielām, skaidro farmaceits. Uzņemot cinku uztura bagātinātāju formā, pieaugušajiem cinku ieteicams lietot no rīta 10–15 mg devā, jo šādā veidā tas labāk iekļaujas organisma dabiskajos ritmos. Lai uzlabotu uzsūkšanos un bioloģisko efektivitāti, cinku vēlams kombinēt ar A, C un B grupas vitamīniem.

Cinks ir pieejams dažādās ķīmiskajās formās, piemēram, citrāta, pikolināta un glicināta veidā. Helātu formas (pikolināts, glicināts) parasti uzsūcas efektīvāk un retāk kairina kuņģa un zarnu traktu, tāpēc tās ir piemērotas ilgstošai lietošanai un cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu.

Profilaktiskos nolūkos cinku ieteicams lietot 20–40 dienu kursā, atkārtojot to līdz divām reizēm gadā, īpaši rudens un ziemas periodā, kad imūnsistēmai ir paaugstināta slodze. Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins atgādina, ka pirms cinka lietošanas uzsākšanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotu devu un izvairītos no pārdozēšanas. Jāņem vērā arī iespējamās blakusparādības, īpaši, lietojot lielākas devas vai kombinējot cinku ar citiem uztura bagātinātājiem.

Cinka nozīme ādas kopšanā

Cinks ir viens no nozīmīgākajiem mikroelementiem ādas kopšanā, jo tas palīdz uzturēt ādu gludu un elastīgu. Tas ir īpaši vērtīgs taukainas un problemātiskas ādas gadījumā, jo viena no biežākajām šāda ādas tipa problēmām ir pastiprināta sebuma izdale un nosliece uz akni. Cinks regulē tauku dziedzeru darbību, samazinot pārmērīgu tauku veidošanos un līdz ar to arī poru nosprostošanās risku, stāsta farmaceits.

Papildus sebuma regulācijai cinkam piemīt pretiekaisuma un antibakteriālas īpašības, kas palīdz mazināt apsārtumu, iekaisumu un pūtīšu veidošanos. Tas veicina ādas reģenerāciju un bojājumu dzīšanu, kas ir īpaši svarīgi aknes skartu ādas zonu kopšanā. Cinks arī stiprina ādas aizsargbarjeru, palīdzot tai labāk saglabāt mitrumu un pasargāt sevi no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.

Dažādie cinka savienojumi kosmētikā nodrošina atšķirīgu iedarbību uz ādu, tāpēc izpratne par to īpašībām palīdz izvēlēties vispiemērotāko produktu.

• Cinka oksīds – galvenokārt darbojas kā fizisks UV filtrs, tas paliek uz ādas virsmas un atstaro saules starus, darbojoties kā aizsargbarjera. Pateicoties hipoalerģiskajām īpašībām, šī forma ir īpaši piemērota jutīgai ādai, tostarp bērnu ādai.
• Cinka glikonāts un cinka sulfāts – ūdenī šķīstoši savienojumi, kas spēj iekļūt porās un iedarboties dziļākos ādas slāņos. Tie palīdz samazināt pārmērīgu sebuma veidošanos un efektīvi mazina iekaisumu, uzlabojot ādas stāvokli no iekšpuses.
• Cinka PCA – cinka savienojums ar pirolidonkarbonskābi, kas ir dabisks mitrinošs faktors. Šī kombinācija ne tikai regulē tauku dziedzeru darbību, bet arī palīdz saglabāt mitrumu ādā, novēršot sausuma sajūtu.

Izvēloties kosmētikas līdzekļus, ieteicams pievērst uzmanību arī sastāvdaļu kombinācijām. Cinks kopā ar niacinamīdu pastiprina pretiekaisuma un ādas toni izlīdzinošo iedarbību, savukārt kombinācijā ar pantenolu tas nodrošina izteiktu nomierinošu un ādas atjaunojošu efektu.

Cinka ārējas un iekšķīgas lietošanas nozīme

Cinku iespējams lietot gan ārīgi, gan iekšķīgi, jo šīs pieejas savstarpēji papildina viena otru un, pareizi kombinējot, pastiprina ādas kopšanas efektivitāti. Kombinēta lietošana ir īpaši ieteicama aknes un taukainas ādas gadījumā, seborejiska dermatīta un blaugznu gadījumā, dažādu iekaisuma ādas slimību gadījumos, kā arī ādas priekšlaicīgas novecošanās profilaksei un elastības saglabāšanai.

Ārēji lietots cinks tieši uzlabo ādas stāvokli, savukārt iekšķīgi uzņemtais cinks iedarbojas uz visu organismu, veicinot vielmaiņu, imunitāti un reģenerācijas procesus. Vienlaikus ir būtiski izvairīties no pārmērīgas cinka uzņemšanas. Cilvēkiem ar jutīgu ādu pirms jauna kosmētikas līdzekļa lietošanas ieteicams veikt alerģijas testu.

Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins uzsver, ka cinks nav universāls līdzeklis un neaizstāj vispārējos veselības aprūpes principus – pietiekamu šķidruma uzņemšanu, atpūtu un simptomātisku terapiju. Vislabākos rezultātus nodrošina savlaicīga, mērķtiecīga un līdzsvarota pieeja veselības uzturēšanā.

Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!