Aptauja: Septembrī pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku pasākumu apmeklēšanu

Paaugstinoties Covid-19 saslimstības rādītājiem, septembrī ir nedaudz pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu. Ja jūlija vidū par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 44% aptaujāto (17% – pilnīgi droši, 27% – drīzāk droši), tad šobrīd šis rādītājs ir 40% (17% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši), savukārt attiecībā uz publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu jūlijā par to droši bija 69% (26% – pilnīgi droši, 43% – drīzāk droši), bet šobrīd – 61% respondentu (23% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos.

Saistībā ar došanos uz ārzemēm šobrīd nedrošību izjūt 42% respondentu (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši), bet vēl 18% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Jūlijā par ceļošanu uz ārzemēm nedroši jutās 39% (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši), savukārt 17% konkrētu viedokli nesniedza. Attiecībā uz publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu nedrošību šobrīd izjūt 32% (6% – pilnīgi nedroši, 26% – drīzāk nedroši), kamēr jūlijā šis rādītājs bija 23% (3% – pilnīgi nedroši, 20% – drīzāk nedroši).

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 50% (24% – pilnīgi droši, 26% – drīzāk droši), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 32% (11% – pilnīgi droši, 21% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm izjūt 51% sieviešu (20% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši) un 32% vīriešu (13% – pilnīgi nedroši, 19% – drīzāk nedroši). Arī saistībā ar publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu lielāku nedrošību izjūt sievietes. Vīriešu vidū par publiskas vietu un pasākumu apmeklēšanu droši jūtas 69% aptaujāto (31% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 55% (17% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), bet nedrošības sajūta pirms publisku vietu pasākumu apmeklēšanas saglabājas attiecīgi 24% vīriešu (5% – pilnīgi nedroši, 19% – drīzāk nedroši) un 38% sieviešu (6% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši).

Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, secināms, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū par došanos uz ārvalstīm ir droši 41% (17% – pilnīgi droši, 24% – drīzāk droši), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 28% (14% – pilnīgi droši, 14% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par šo izjūt 41% latviešu (16% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 57% krievvalodīgo (23% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši). Salīdzinājumā ar jūliju ir ievērojami samazinājusies krievvalodīgo drošības sajūta par ceļošanu uz ārzemēm – vasaras vidū par to droši jutās 40% aptaujāto (11% – pilnīgi droši, 29% – drīzāk droši), kamēr šobrīd šis rādītājs ir 28% (14% – pilnīgi droši, 14% – drīzāk droši).

Arī par publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu krietni drošāk jūtas latvieši – viņu vidū par šo aspektu droši jūtas 64% respondentu (24% – pilnīgi droši, 40% – drīzāk droši), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 36%. Attiecīgi nedrošību par publisku vietu un pasākumu apmeklēšanu izjūt 30% latviešu (5% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 49% krievvalodīgo (15% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, septembra sākumā aptaujājot 1883 respondentus.