Aptauja: pieaug iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu

Novembra sākumā ir pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu. Ja septembrī par publisku vietu apmeklēšanu droši jutās 61%  aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (23% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), tad šobrīd šis rādītājs ir 46% (14% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos. Vienlaikus salīdzinājumā ar septembri šobrīd iedzīvotāji nedaudz drošāk jūtas saistībā ar ceļošanu uz ārzemēm – septembrī par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 40% (17% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši), bet novembra sākumā šis rādītājs ir 42% (15% – pilnīgi droši, 27% – drīzāk droši).

Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu nedrošību šobrīd izjūt 49% (9% – pilnīgi nedroši, 40% – drīzāk nedroši), bet vēl 5% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, kamēr septembrī nedrošību izjuta 32% (6% – pilnīgi nedroši, 26% – drīzāk nedroši). Attiecībā uz ārzemju ceļojumiem nedrošību šobrīd izjūt 42% respondentu (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši), bet vēl 18% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 47% (19% – pilnīgi droši, 28% – drīzāk droši), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 38% (12% – pilnīgi droši, 26% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm izjūt 49% sieviešu (22% – pilnīgi nedroši, 27% – drīzāk nedroši) un 33% vīriešu (12% – pilnīgi nedroši, 21% – drīzāk nedroši). Arī saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu lielāku nedrošību izjūt sievietes. Vīriešu vidū par publiskas vietu apmeklēšanu droši jūtas 54% aptaujāto (19% – pilnīgi droši, 35% – drīzāk droši), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 39% (9% – pilnīgi droši, 30% – drīzāk droši), bet nedrošības sajūta pirms publisku vietu apmeklēšanas saglabājas attiecīgi 40% vīriešu (7% – pilnīgi nedroši, 33% – drīzāk nedroši) un 56% sieviešu (11% – pilnīgi nedroši, 45% – drīzāk nedroši).

Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka latviešu vidū par došanos uz ārvalstīm ir droši 43% (15% – pilnīgi droši, 28% – drīzāk droši), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 38% (14% – pilnīgi droši, 24% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par šo izjūt 42% latviešu (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 35% krievvalodīgo (16% – pilnīgi nedroši, 19% – drīzāk nedroši).

Saistībā ar  publisku vietu apmeklēšanu krietni drošāk jūtas latvieši – viņu vidū par šo aspektu droši jūtas 46% respondentu (13% – pilnīgi droši, 33% – drīzāk droši), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 47% (17% – pilnīgi droši, 30% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjūt 49% latviešu (9% – pilnīgi nedroši, 40% – drīzāk nedroši) un 50% krievvalodīgo (9% – pilnīgi nedroši, 41% – drīzāk nedroši). Salīdzinājumā ar septembri nedrošības līmenis par publisku vietu apmeklēšanu abās grupās ir būtiski pieaudzis, jo septembrī saistībā ar šo aspektu droši jutās 64% latviešu (24% – pilnīgi droši, 40% – drīzāk droši) un 36% krievvalodīgo (17% – pilnīgi droši, 19% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjuta 30% latviešu (5% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 49% krievvalodīgo (15% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 3109 respondentus.