Aptauja: gandrīz katru piekto Latvijas iedzīvotāju joprojām regulāri pārņem bezcerība un bezspēcība

Kopumā 18% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā regulāri pārņem bezcerības un bezspēcības sajūtas (4% tās ir nepārtraukti, 14% – bieži), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2300 respondentus. Salīdzinājumā ar šī gada martā veikto aptauju, šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo pavasarī ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnījās katrs ceturtais respondents jeb 25% (5% šīs sajūtas bija nepārtraukti, 20% – bieži). Īpaši satraucoša situācija ir starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, jo arī vasaras laikā šajā respondentu grupā 36% norādījuši, ka regulāri izjūt bezcerības un bezspēcības sajūtas.

Tāpat jaunākie dati liecina, ka 43% ar bezcerības un bezspēcības sajūtām saskaras dažreiz, 25% – reti, 24% – nekad, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Martā bezcerības un bezspēcības dažreiz pārņēma 31%, reti – 23%, nekad – 18%, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību ievērojami biežāk izjūt sievietes. Ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 23% sieviešu (6% – nepārtraukti, 17% – bieži) un 14% vīriešu (1% – nepārtraukti, 11% – bieži), kamēr martā šie rādītāji bija attiecīgi 29% (7% – nepārtraukti, 22% – bieži) un 21% (4% – nepārtraukti, 21% – bieži).

Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, bezcerību un bezspēcību visbiežāk izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Šobrīd 36% šīs vecuma grupas pārstāvju ar minētajām sajūtām cīnās regulāri (19% – nepārtraukti, 17% – bieži), savukārt visretāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem (2% – nepārtraukti, 10% – bieži). Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 15% līdz 18% respondentu. Savukārt šī gada pavasarī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 41% aptaujāto (15% – nepārtraukti, 26% – bieži), vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs 18% (4% – nepārtraukti, 14% – bieži), bet pārējās vecuma grupās svārstījās no 22% līdz 28%.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas kopumā biežāk pārņem krievvalodīgos iedzīvotājus. Latviešu vidū šobrīd ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 18% aptaujāto (4% – nepārtraukti, 14% – bieži), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 24% (8% – nepārtraukti, 16% – bieži). Interesanti, ka krievvalodīgie ir vienīgā demogrāfiskā grupa, kurā bezcerības un bezspēcības sajūtu līmenis kopš pavasara ir palielinājies. Martā ar šīm sajūtām regulāri saskārās 20% (6% – nepārtraukti, 14% – bieži), bet šobrīd šis rādītājs ir 24%. Tikmer latviešu vidū minētās sajūtas ir kļuvušas retākas. Ja pavasarī ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās 25% aptaujāto jeb katrs ceturtais, tad šobrīd šis rādītājs ir 18%.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2341 respondentu.