Aptauja: 80% iedzīvotāju iecienījuši ātro ēstuvju ēdienus

Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas augsta ātro ēstuvju ēdienu popularitāte. Lielākā daļa jeb 80% aptaujāto kopumā uzturā iekļauj ātro ēstuvju ēdienus, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Reizi nedēļā vai biežāk ātro ēstuvju ēdienu uzturā lieto 17% respondentu, ¼ respondentu (25%) to dara pāris reižu mēnesī, bet vairāk nekā ⅓ respondentu (38%) to dara retāk nekā pāris reižu mēnesī. Savukārt 18% respondentu uzturā neiekļauj ātro ēstuvju ēdienus un 1% nevarēja sniegt noteiktu atbildi.

Lai arī, salīdzinot 2020. un 2021. gada datus, kopumā rezultāti būtiski nav mainījušies, var secināt, ka 2021. gadā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas ātro ēstuvju ēdienus jeb fast food savā uzturā iekļauj reizi nedēļā vai biežāk.

Ātro ēstuvju uzkodu sekas

Kā skaidro sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore, ikdienā ar uzturu mums ir nepieciešams uzņemt organismam nepieciešamās uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, pietiekamā daudzumā dzert šķidrumu. Mūsdienu laikmetam ir raksturīgas “ātrās uzkodas”, “ātra ēšana” un mūžīgais laika trūkums, ar ko mēs bieži aizbildināmies, kad izvēlamies negatavot mājās. Ja reizi pa reizei apēd kādu ātrās ēdināšanas ēdienu, nekāda kaitējuma organismam nebūs, taču, ja tas kļūst par normu, tad ilgākā laika posmā var rasties ietekme uz veselību, piemēram, svara pieaugums, kas nāk komplektā ar cukura līmeņa svārstībām, paaugstinātu holesterīna līmeni, taukaino aknu hepatozi, kas ir tauku uzkrāšanās aknās. Kādam ar laiku rodas problēmas ar gremošanas traktu, ādas problēmas, nogurums, izteikta saldumu kāre, palielināta apetīte, kas var būt saistīta ar pastiprinātām cukura līmeņa svārstībām, ēdot ātrās ēdināšanas ēdienus. Šādos tā saucamajos fast food ēdienos ir liels taukvielu, cukura un rafinētu ogļhidrātu daudzums. Tas vairāk attiecināms uz burgeriem, karstajām maizēm ar cīsiņiem, desām, dažādām mērcēm ar lielu tauku un cukura daudzumu. Protams, vienmēr ir kāda veselīgāka  izvēle arī starp šiem ēdieniem – piemēram, salāti, kādas zupas. Taču, lai kvalitatīvi uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas no šiem ēdieniem, ir jāizvēlas patiešām labi ēdinātāji un jāņem vērā, ka šāds ēdiens nemaksā lēti.

Liela ietekme šajā jautājumā ir pandēmijai, kuras dēļ daudzi strādā attālināti, vairāk stundas pavada sēžot – darbs ir trīs soļu attālumā. Kādu laiku nevarējām apmeklēt ierastās sporta nodarbības un citas aktivitātes. Tas ir tik vilinoši – ar pāris klikšķiem pasūtīt ēdienu un pašiem mājās negatavot, saka L. Sondore. Šajā laikā daudziem ir izmainīts dienas-atpūtas-darba režīms. Cilvēki jūtas vairāk noguruši, ir stress un, iespējams, mājās gatavot nemaz negribas. Katrs no mājiniekiem var izvēlēties sev vēlamāko ēdienu, kas citkārt nebūtu iespējams. Ātro ēstuvju ēdienu piedāvājumos ir dažādi komplekti un akcijas, kas ir klientam vilinoši un pamudina veikt šo pirkumu.

Visbiežāk izvēlas vīrieši

Pētījumā secināts, ka ātro ēstuvju ēdienus biežāk (vismaz reizi nedēļā) savā uzturā iekļauj vīrieši un gados jaunākie respondenti. Tā, piemēram, šādus ēdienus katru dienu uzturā iekļauj 1% aptaujāto vīriešu, 2-4 reizes nedēļā – 6%, reizi nedēļā – 15%, pāris reizes mēnesī – 26%, retāk – 36%, nekad – 15% aptaujāto vīriešu, un 1% snieguši atbildi “grūti pateikt”. Savukārt aptaujātās sievietes katru dienu ātro ēstuvju ēdienus uzturā neiekļauj, 2-4 reizes nedēļā tos uzturā iekļauj 5% aptaujāto sieviešu, reizi nedēļā – 9%, pāris reizes mēnesī – 25%, retāk – 40%, nekad – 40% aptaujāto sieviešu.

Uztura speciāliste L. Sondore skaidro, ka, iespējams, tas ir saistīts ar to, ka vīrieši vairāk strādā par šoferiem, kurjeriem, darba specifikas dēļ vairāk pārvietojas ar mašīnu lielos attālumos.  Fast food ēdienus piedāvā degvielas uzpildes stacijās un gandrīz katrā veikalā. Tas ir tik ērti un ātri – piestāt un ātri paēst.

Ja tomēr nav iespējas ēst mājās gatavotu ēdienu un nākas izvēlēties kaut ko no ātro ēstuvju uzkodām, uztura speciāliste iesaka labi izpētīt piedāvājumu, jo noteikti var atrast kādu veselīgāku alternatīvu un neizvēlēties fritētus, panētus ēdienus, neņemt papildu mērcītes vai lielāko dzērienu tikai tāpēc, ka tas maksā lētāk. Labāk paņemiet klāt svaigo salātu porciju!

Jaunieši patērē biežāk

Savukārt no vecuma grupām visbiežāk ātro ēstuvju ēdienus savā uzturā iekļauj respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Otra vecuma grupa, kas visbiežāk iecienījusi ātru ēstuvju ēdienus, ir respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Abās šajās vecuma grupās 72% respondentu uzturā iekļauj ātro ēstuvju ēdienus vismaz pāris reizes mēnesī vai biežāk.

Uztura speciāliste L. Sondore uzsver, ka, ilgtermiņā ēdot regulāri šādus ēdienu, agrāk vai vēlāk tiem būs ietekme uz veselību. Liela daļa neinfekciju slimību atklājas pēc četrdesmit gadu vecuma, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, 2. tipa diabēts un citas. Jauni cilvēki nereti sūdzas par neizskaidrojamām gremošanas trakta problēmām, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu un holesterīna līmeni, galvassāpēm, problemātisku ādu un citām kaitēm. Iespējams, problēma ir tieši ēšanas paradumos un dzīvesveidā.

Cilvēki, izvēloties ātrās ēdināšanas ēdienus un ēstuves, paši nemanot, maina attieksmi pret ēšanas tradīcijām, galda kultūru un kopīgām, nesteidzīgām maltītēm kaut reizi nedēļā. Jau šobrīd daudzi jaunieši mājās nemāk gatavot zupas, sautējumus, pamatēdienus. Jāpatur prātā, ka mājās gatavots ēdiens var būt ne vien veselīgāks, bet arī ekonomiski izdevīgs. Kāpēc laikā, kad mums ir pieejami laba pārtika un iespējas gatavot, izvēlēties ēst nekvalitatīvu, nevērtīgu ēdienu?

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veica BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.