31.01.2023.
Aptauja: 31% iedzīvotāju informāciju par dažādiem veselības jautājumiem primāri meklē internetā
31.01.2023.
Atbildot uz jautājumu, kur primāri tiek meklēta informācija par dažādiem veselības jautājumiem, gandrīz katrs trešais jeb 31% aptaujāto Latvijas iedzīvotāji atzina, ka to pārsvarā meklē internetā. Par to liecina BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.
Tikmēr 45% respondentu vispirms vēršas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta, vēl 7% jautā ģimenei vai draugiem, 3% vēršas pie farmaceita, vēl 9% šāda veida informāciju nemeklē, bet 5% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Salīdzinot datus ar 2021. gadu, situācija šobrīd ir diezgan līdzīga – arī 2021. gadā 31% respondentu atbildes uz jautājumiem par savu veselību primāri meklēja internetā, 43% vispirms vērsās pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta, 8% padomu jautāja ģimenes locekļiem vai draugiem, 4% pirmām kārtām vērsās pie farmaceita, kamēr 10% informāciju par veselības jautājumiem nemeklēja vispār, bet vēl 4% konkrēti atbildēt nevarēja.
Internetā veselību neatrast
Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka cilvēks pats saviem spēkiem vairumā gadījumu nevar adekvāti izvērtēt savu veselības stāvokli un noteikt potenciālās problēmas. Tikai ārsts var novērtēt reālo veselības stāvokli un zina, kā risināt veselības problēmas, ja tādas tiek diagnosticētas. Pašārstēšanās bieži ir ne vien nelietderīga, bet var būt pat bīstama un radīt draudus veselībai, uzsver Z. Zitmane. Piemēram, nepareizi nosakot saslimšanu, veselības problēmas var ieilgt un kļūt smagākas. Tāpat arī nepareizu medikamentu lietošana var izraisīt nopietnus traucējumus. Attiecībā uz “ārstēšanos internetā” vēl viens būtisks aspekts ir cilvēku spēja izvērtēt konkrētā informācijas avota uzticamību. “Informācijas meklēšana internetā pēc būtības nav slikta, tomēr jāseko līdzi, jāpārbauda un attiecīgā informācija noteikti jāpārrunā ar speciālistu,” piebilst Z. Zitmane.
Arī tuvinieki ārstu neaizstās
Lai arī var likties, ka tuvinieki reizēm ir pieredzējuši vai arī biežāk saskārušies ar dažādu veselības jautājumu risināšanu, tomēr jāatceras, ka ārstiem ir medicīniskā izglītība, kā arī viņi regulāri pilnveido savas zināšanas (apmeklē kursus, seminārus) un seko medicīnas aktualitātēm, savukārt tuviniekiem un draugiem vairumā gadījumu šādu zināšanu nav un viņu ieteikumi var nebūt atbilstoši. Šeit arī pašiem tuviniekiem un draugiem jāpatur prātā, ka, ar labiem nodomiem vēloties sniegt veselības padomus, iznākums var būt neprognozējams, tādēļ labākais, ko tuvinieki un draugi var darīt šādās situācijās, ir aicināt sazināties vai doties pie ārsta. “Ārstēšana vienmēr tiek pielāgota konkrētā pacienta veselības stāvoklim, ņemot vērā vecumu, dzimumu, iepriekšējās saslimšanas un citus aspektus, tādēļ arī tad, kad šķiet, ka slimība ir tāda pati kā tuviniekam, noteikti ir jākonsultējas ar ārstu,” uzsver Z. Zitmane.
Kas ar pašārstēšanos aizraujas visbiežāk?
Internetā visbiežāk informāciju par veselības tēmām meklē gados jauni cilvēki – vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem to dara 38%, kamēr visretāk to dara iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 26%, bet citās vecuma grupās šis rādītājs ir robežās no 29% līdz 33%. Tāpat iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem salīdzinoši retāk par savas veselības jautājumiem vēršas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta – viņu vidū to primāri dara 31%, kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs ir 43% līdz 52%. Analizējot datus pēc reģionālās piederības, atklājās, ka visbiežāk internetā informāciju par veselības jautājumiem meklē Latgales iedzīvotāji – 35%, kam seko Rīga – 32%, Vidzeme – 30%, Kurzeme – 29% un Zemgale – 28%.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veica BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.