Aptauja: Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju izjūt spēcīgu nogurumu no Covid-19
Izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19 izjūt 48% Latvijas iedzīvotāju, desmit baļļu skalā to vērtējot no astoņi līdz desmit, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos. Salīdzinājumā ar šī gada janvāra rezultātiem, jaunākie dati liecina, ka nogurums no Covid-19 ir palielinājies, jo gada sākumā izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19 izjuta 42% respondentu. Ļoti augsts nogurums saglabājas jauniešu vidū – vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19 izjūt 58% respondentu.
Analizējot iedzīvotāju pašvērtējumu, aptaujā secināts, ka vidēju Covid-19 nogurumu – no piecām līdz septiņām ballēm izjūt 28% respondentu, savukārt ar nelielu (no 1 līdz 4 ballēm) Covid-19 nogurumu saskaras 24% respondentu. Salīdzinot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka spēcīgāku nogurumu izjūt sievietes. Kopumā 54% aptaujāto sieviešu sniedza atbildi, ka izjūt izteikti spēcīgu (no 8 līdz 10 ballēm) nogurumu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 42%. Ja visvairāk no Covid-19 noguruši ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (58%), tad vismazākais nogurums ir vecāka gadagājuma cilvēkiem – vecumā no 55 līdz 74 gadiem 32% respondentu snieguši atbildi, ka izjūt spēcīgu Covid-19 nogurumu.
Kā tiekam galā ar negatīvajām emocijām?
Lai tiktu galā ar Covid-19 izraisīto nogurumu, satraukumu un negatīvajām emocijām, 49,9% pandēmijas laikā pievērsušies seriāliem un filmām, 48,3% biežāk uzturas svaigā gaisā, 38,1% – regulāri sazinās ar ģimeni un draugiem, 33,8% – klausās mūziku, 28,7% – lasa grāmatas, 22,1% – iespēju robežās apceļo Latviju, 20,6% – apgūst jaunas prasmes un hobijus, savukārt 18,5% mēģina biežāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos.
Lai arī ir uzsākta masu vakcinācija pret Covid-19, vērojams, ka pandēmijas izraisītais nogurums no ilgstošiem saslimšanas riskiem, ierobežojumiem, izmaiņām ikdienā, stresa, informācijas pārbagātības un klātienes komunikācijas trūkuma turpina palielināties.
Tas, kā cilvēki tiek galā ar šīm emocijām, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Ja cilvēks ir “iestrēdzis” depresijā, ir nepieciešama ārstēšanās. Parasti problēmas ilguma laiks atbilst tam laikam, kas ir nepieciešams, lai no tās pilnībā atgūtos. Piemēram, ja cilvēks gadu ir juties nomākts, tad apmēram gads ir nepieciešams, lai no šīm emocijām pilnībā atbrīvotos un atgūtu dzīvesprieku.
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka arī sociālajiem medijiem ir gan spriedzi, gan t. s. “Covid-19 nogurumu” pastiprinošs efekts, jo tur ikdienā ir novērojama izteikta agresivitāte un spēcīga viedokļu dalīšanās. Šobrīd sociālajos medijos ir ļoti daudz emocionāli kaitīgas informācijas, kas veicina pārmērīgu satraukšanos, baidīšanos, agresiju un dusmu izvirdumus. Tādēļ ieteicams samazināt informācijas patēriņu, īpaši emocionāli jutīgiem cilvēkiem. Tāpat, iestājoties siltam laikam, speciālists aicina regulāri izkustēties svaigā gaisā, kas arī palīdzēs atbrīvoties no negatīvām domām un noguruma.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.
