Padomi veiksmīgam un veselīgam mācību procesam

Mācību gads rit pilnā sparā – pilns jaunu zināšanu un jaunu izaicinājumu. Kā parūpēties par to, lai mācību process bērnam būtu pēc iespējas veselīgāks un veiksmīgāks? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 fizioterapeite Lolita Šņickovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ergonomiska mācību vietas iekārtošana

Viens no būtiskākajiem faktoriem, ko varam ietekmēt un uzlabot bērna mācību procesā, ir pareiza mācību vietas iekārtošana, stāsta fizioterapeite L. Šņickovska. Ir svarīgi pielietot ergonomikas pamatprincipus, kuru pamatā ir cilvēku anatomija, fizioloģija un psiholoģija, kā arī cilvēka attiecības ar darbu – šajā gadījumā bērnam ar mācību vietu. Bērna pašsajūtu mācību vietā noteiks tādi faktori kā darba pozas, kustības, troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats, stress un citi. Tāpēc, lai mācību process noritētu pēc iespējas raitāk, ir nepieciešama ergonomiska darba vide, turklāt pareizi sakārtota vide kalpos kā stājas problēmu profilakse.

Kas jāņem vērā, lai iekārtotu bērnam atbilstošu mācību vietu? Regulējams galds un krēsls būtu pirmais nozīmīgais ieguldījums bērna labklājībā, uzsākot skolas gaitas. Jārūpējas, lai darba galds ir labi apgaismots, telpas tiek vēdinātas ik pa 40–60 minūtēm un arī pauzes mācību procesā tiek nodrošinātas ik pa 40 minūtēm – pārslēgšanās uz kādu citu darbu un aktīva izkustēšanās uzlabos koncentrēšanās spējas.

Kādas kļūdas nepieļaut?

Kā stāsta fizioterapeite L. Šņickovska, viena no izplatītākajām kļūdām bērna mācību vietā ir tā, ka bērns mācoties atrodas neērtā pozā, piemēram, nav atbalstītas pēdas uz stabilas virsmas vai arī mugura netiek balstīta pret atzveltni.

Iespējams mājās aug vairāki, dažāda vecuma bērni, kas pilda savus mājas darbus pie viena darba galda, turklāt varbūt tā ir arī darba vieta vecākiem. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi atrast veidu, kā pielāgot darba vietu visiem. Ja nav iespējams iegādāties regulējamu galdu un krēslu, var izmantot citus risinājumus, piemēram, bērnam zem pēdām ir jānoliek kurpju kaste, lai, sēžot uz krēsla, viņam būtu stabila poza, kā arī ceļi būtu saliekti 90 grādos, uzsver fizioterapeite.

Apgaismojumam arī ir liela nozīme – gan dabiskajam, gan mākslīgajam. Jānodrošina iespēja arī apgaismojumu pielāgot bērna individuālajām vajadzībām. Piemēram, ja vienu mācību vietu izmanto gan labrocis, gan  kreilis, ir jābūt iespējai pamainīt apgaismojumu tā, lai rakstot neveidotos ēna no paša rokas.

Pareiza poza

Lai jau sākotnēji bērnam mācītu pareizu un veselīgu pozu pie darba galda, ir jānodrošina ērta vide, kas neradīs vajadzību ieņemt nedabisku, ilgtermiņā nogurdinošu un stāju deformējošu pozu, uzsver fizioterapeite L. Šņickovska. Svarīgi ir arī mainīt darba pozu – drīkst mācīties arī stāvus, ja darba galds ir regulējams, vai arī atrast, kurus mācību priekšmetus var mācīties ne pie galda, piemēram, mācīties dzejoli no galvas stāvot. Pozas maiņa ir arī atslodze ķermenim, jo pārslodzi izraisa ne vien neergonomiska poza, bet arī ilgstoša vienveidīga poza vai atkārtojošas vienveidīgas kustības vairāk par divām stundām. To nevajadzētu pieļaut, iesaka speciāliste.

Vingrinājumi stājas uzlabošanai

Stājas uzlabošanai noderēs relaksācija un stiepšanās vingrinājumi, turklāt dažreiz pietiek ar intuitīvu izkustēšanos – pastiept saspringtās vietas vai pagulēt uz muguras ar acīm ciet, skaidro fizioterapeite L. Šņickovska. Lai uzlabotu stāju un izvairītos no muguras sāpēm un mugurkaula saslimšanām, ieteicams veikt vingrojumus, kas stiprinās muguras muskuļus, piemēram, nūjas (vai slotaskāta) pacelšana augšā un laišana lejā ar taisnām rokām vai arī guļus uz vēdera, roku iztaisnošana priekšā un celšana augšā. Sēžot var salikt plaukstas kopā aiz muguras un nedaudz pacelt uz augšu, lai pastieptu krūšu muskuļus un palīdzētu stājai būt staltākai.

Fizioterapeite iesaka piemeklēt bērnam tādu aktivitāti, kas viņam patiktu tik ļoti, lai bērns gribētu turp doties ar degsmi un nepacietību. Tā būtu laba motivācija veikli izpildīt visus mājas darbus un labs ieradums, lai veidotu stipru un veselīgu stāju, kā arī palīdzētu bērnam tikt galā ar stresu, kas varētu rasties mācību procesā.

Stresa kontrole – būtisks faktors veiksmīgām mācībām

Stress ir dabiska organisma reakcija, kam var būt dažādi iemesli – jauna vide, attiecības ar skolasbiedriem, mācību režīms un citi, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Stresa apzināšanai ļoti būtiska ir vecāku saruna ar bērnu – ir svarīgi pārrunāt dienas aktuālos notikumus, sniegt atbalstu un risināt problēmas, ja tādas radušās.

Labs veids, kā mazināt stresu un rūpēties par emocionālo labsajūtu, ir ikdiena atvēlēt laiku fiziskajām aktivitātēm, pastaigām, laika pavadīšanai svaigā gaisā. Sportošana, izkustēšanās un svaigs gaiss mazina stresu un uzlabo miega kvalitāti.

Neatsverama loma gan bērnu, gan pieaugušo labsajūtā un stresa kontrolē ir miega kvalitātei. Miegam ieteicams atvēlēt pietiekami ilgu laiku. Veselīgu miegu veicina došanās gulēt vienā un tajā pašā laikā ik dienas, svaigs gaiss – izvēdinātas telpas, ērta guļvieta, klusums, arī tumsa veicina miegu. Pirms gulētiešanas nevajadzētu ēst, skatīties TV vai lietot viedierīces, arī pa dienu jāsamazina pie ekrāniem pavadītais laiks. Rūpējieties par to, lai bērnam būtu sabalansēts mācību un atpūtas režīms. Kā efektīvs veids stresa kontrolei var noderēt arī elpošanas vingrinājumi.

Ja stress ir ilgstošs vai pārmērīgs un izsauc veselības traucējumus, tai skaitā miega traucējumu, ir noteikti jākonsultējas ar ārstu, uzsver farmaceite I. Priedniece. No minerālvielām labam miegam nozīmīgs ir magnijs, jo veicina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Arī ārstniecības augiem, piemēram, kumelītēm un melisai, piemīt nomierinošas un miegu veicinošas īpašības.

Organisma stiprināšana vīrusu laikā

Skolas sākuma laiks un rudens vienlaikus ir arī periods ar biežākām vīrusu saslimšanām. Farmaceite I. Priedniece atgādina, ka rūpēties par savu un bērna veselību ir svarīgi visa gada garumā, tai skaitā arī par imunitāti. Ieteicamas regulāras fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, piemēram, doties pastaigās. Svarīgi izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus. Vitamīnu un minerālvielu nodrošināšanā organismam būtisks ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, iekļaujot svaigus augļus un dārzeņus, probiotikām bagātus produktus, zivis, samazinot cukura, sāls un kofeīna, kā arī konditorejas un pārstrādāto produktu patēriņu.

Augšējo elpceļu infekciju profilaksē liela nozīme ir higiēnas prasību ievērošanai – roku mazgāšanai. Ar rokām, pieskaroties mutei, degunam un acīm, varam pārnest dažādus slimību ierosinātājus no virsmām, priekšmetiem vai pēc tiešiem kontaktiem. Jāizmanto vienreiz lietojamie kabatlakatiņi. Vīrusu laikā ir īpaši būtiski regulāri vēdināt telpas un biežāk veikt telpu mitro uzkopšanu. D vitamīns savu aktualitāti nav zaudējis – tas palīdzēs stiprināt imunitāti gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lietojot D vitamīnu, iepriekš ieteicams noteikt tā līmeni asinīs, nododot analīzes. Arī C vitamīns ir būtisks imunitātes stiprināšanas procesā, vīrusu profilakse un atlabšanas procesā pēc slimošanām. Savukārt B grupas vitamīni palīdzēs ne vien rūpēties par organisma aizsargspējām, bet arī stiprināt nervu sistēmu. Vienmēr atcerieties konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko izvēli! Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.