Kā atpazīt un novērst stresu bērniem?

Diemžēl stress ir kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Paši reizēm saprotam, kad ir par daudz un ka stress var izraisīt nopietnas negatīvas sekas. Tomēr kā stresu izjūt bērni, īpaši tagad, septembrī, atgriežoties mācību iestādēs? Ko vecāki var darīt, lai palīdzētu pārvarēt stresa situācijas gan bērniem, gan sev pašiem? Par šiem daudziem un citiem būtiskiem ar stresu saistītajiem jautājumiem BENU Aptiekas rīkotajā diskusijā sprieda veselības jomas speciālisti.

Rudens stress bērniem

Kā uzsver Bērnu klīniskās slimnīcas pediatre Liene Smane, rudens stress bērniem ir ļoti aktuāla problēma, turklāt stresa galvenais izraisītājs bieži vien nav solā uzdotie mājasdarbi un iegūtās atzīmes, bet tieši attiecības ar skolasbiedriem, draugiem un arī ģimeni. Šobrīd īpaši aktuāla problēma ir arī ņirgāšanās skolā un internetā, kuras risināšanai tiek izdoti materiāli pedagogiem. Tieši pedagogs bieži vien ir tas, kas pamana problēmas pirmais un ziņo vecākiem par radušos problēmu, tādēļ vecākiem būtu jāveido kontakts ar pedagogiem un noteikti jāapmeklē vecāku sapulces.

Pamats ir ģimenē

Tomēr paši pamati un būtiskākās lietas tiek iemācītas ģimenē. Psihoterapeits Andris Veselovskis norada, ka tieši pareizu pamatu veidošana ir tā, kas gan bērnam, gan vēlāk jau pieaugušajam palīdz tikt galā un pārvarēt stresa situācijas. Mūsu stresa pārvarēšanas mehānismi veidojas no visas dzīves pieredzes – ja pieredze ir pozitīva, arī turpmāk stresu varēsim pārvarēt veiksmīgāk, savukārt gadiem uzkrātu negatīvu pieredzi būs arvien grūtāk pārvarēt un risināt. Tieši tādēļ ir svarīgi problēmsituācijas risināt jau bērnībā. Diemžēl šobrīd izteikta tendence ir neievērot stresu un tā radītās sekās, kamēr tas neizpaužas nopietnākās fiziskās saslimšanās, ko varētu novērst, risinot ar stresu saistītās problēmas savlaicīgi.

Jāsaprot, ka stress ir dabiska organisma reakcija uz kairinājumu, izmaiņām. Stresu vajadzētu uztvert kā treniņu – kā problēmsituāciju, kura ir jārisina. Ja tā tiek pārvarēta pozitīvi, izveidojas mehānisms stresa pārvarēšanai, kas nākotnē noder nākamo stresa situāciju pozitīvai pārvarēšanai. Turklāt stresa situācijas, bērnam augot un attīstoties, pieaug. Ir jāmācās tās risināt, pārvarēt, lai veidotos stresa pārvarēšanas mehānismi.

Stresa mazināšanas pamatlikumi vecākiem

Pediatre L.Smane skaidro, ka ir vairāki būtiski pamatprincipi, kā vecāki var mazināt bērniem stresu, veidojot tiem veselīgu emocionālo vidi. Pats būtiskākais – vecākiem mājās ir jārada ģimeniska vide, jāstimulē bērns runāt, jāvelta laiks bērnam, piemēram, ieturot kopīgas ēdienreizes – brokastis un vakariņas – un pārrunājot dienas gaitas. Šādos gadījumos vecāki uzreiz pamanīs, ja bērnam būs kas noticis un viņš kļūst noslēgts sevī un nerunīgs.

Otrs būtisks aspekts ir kopīgas fiziskās aktivitātes. Tās ne vien liks bērnam izkustēties un justies labāk, bet kalpos arī par lielisku iespēju veidot komunikāciju ar bērnu. Turklāt pasaules veselības organizācijas ir formulējušas, ka bērniem dienā vismaz 60 minūtes ir jāpavada svaigā gaisā, tas arī mazina stresu.

Miega traucējumi ir būtisks rādītājs

Kā skaidro BENU Aptiekas farmaceits Kārlis Mačāns, cilvēki aptiekā vēršas pēc pretstresa līdzekļiem galvenokārt divu iemeslu dēļ – stresa epizodes pa dienu vai stresa izraisīti miega traucējumi. Miegam ir būtiska ietekme uz cilvēka produktivitāti, veselību un pašsajūtu, tādēļ, ja parādās miega traucējumi, tie noteikti jārisina, vēršoties pie speciālista. Ja regulāri ir grūtības iemigt – ir ilgs iemigšanas periods, kā arī ir regulāra mošanās naktīs, šīs problēmas ir jārisina.

Arī miega traucējumi bērniem ir ļoti bieži sastopami, stāsta L.Smane. Ir svarīgi, lai bērns aizmieg jau desmitos vakarā, jo jau pēc desmitiem sāk izstrādāties augšanas hormons, kas ietekme imūno sistēmu un citas svarīgas organisma funkcijas, kuras ir ļoti būtiskas bērna veselībai. Turklāt, ja bērns pierod iet gulēt noteiktā laikā, arī tas mazina stresa līmeni.

Stresa “riska vecumi”

Psihoterapeits A.Veselovskis skaidro, ka īpaša uzmanība un atbalsts būtu jāvelta jaunajiem vecākiem un bērniem pašā pirmajā dzīves gadā. Piedzimšana un grūtniecība ir pats pirmais lielais stress bērna dzīvē, kas izsit vecākus no ierastās dzīves, – tieši tādēļ ir novērojama pēcdzemdību depresija, arī tēviem bērna ienākšana pasaulē ir liels stress. Jāsaprot, ka pirmajā dzīves laikā bērns jūt tieši to pašu, ko vecāki. Ja vecāki izjūt stresu, to pašu jūt arī bērns. Tādēļ atbalsts jaunajām ģimenēm šajā periodā ir īpaši svarīgs.

L.Smane izšķir trīs bērna vecumus, kad viņš stresam ir pakļauts visvairāk. Tie ir – bērnudārza gaitu uzsākšana, skolas uzsākšana un pusaudžu vecums. Ja abi pirmie posmi ir skaidrojami ar stresu, ko izraisa vides maiņa, tad pusaudžu vecumā stress ir saistīts ar hormonālajām pārmaiņām, ko izjūt pusaudži. Lai arī bieži vien šajā vecumā bērni cenšas distancēties no vecākiem, tomēr ārste uzskata, ka pusaudžiem ir nepieciešama tikpat liela vecāku uzmanība kā mazākiem bērniem.

Kā atpazīt, ka bērns izjūt stresu?

Vecāki to var atpazīt bērna uzvedībā, skaidro L.Smane – piemēram, bērns pēkšņi vairs negrib iet uz pulciņiem, mainās interese par iepriekš interesējošiem hobijiem, bērns var atteikties ēst viņam iepriekš garšojušos ēdienus, var nepatikt rotaļlietas, kas iepriekš bijušas mīļas, bērns kļūst noslēgtāks, pavada vairāk laika savā istabā, pārstāj interesēties par sporta aktivitātēm. Tie visi ir būtiski rādītāji, kas liecina, ka bērns saskaras ar stresa situāciju, kas ir jārisina.

A.Veselovskis iesaka arī pievērst uzmanību tam, kā bērns uztver ārpusskolas aktivitātes. Piemēram, nedrīkst bērnu pret viņa gribu sūtīt uz sporta nodarbībām un pulciņiem, bet jāņem vērā arī bērna intereses. Vajadzētu pavērot, vai pēc nodarbībām bērns ir priecīgs, jūtas labi, ir enerģisks. Ja nē, vajadzētu izvēlēties tādas aktivitātes un nodarbības, kas bērnam sagādā prieku un motivē.

Pretstresa līdzekļi

Savukārt BENU Aptiekas farmaceits K.Mačāns norāda, ka gadījumos, kad ir nepieciešama pretstresa līdzekļu lietošana, ir jāpievērš uzmanība to sastāvam un mijiedarbībai ar citiem līdzekļiem, kā arī vienmēr ārstam un farmaceitam jāpastāsta par to, vai paralēli tiek lietoti kādi citi medikamenti. Stresa gadījumos iesaka lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir gan augu ekstrakti, gan B grupas vitamīni. Ja stresu pavada arī nogurums, ieteicams pievienot magnija preparātus. Viens no dabiskajiem antidepresantiem ir asinszāle, tomēr noteikti jāņem vērā, ka tā mijiedarbojas ar daudziem medikamentiem. Savukārt, lietojot magnija preparātus, vēlams, lai to sastāvā būtu magnija citrāts vai laktāts, jo tieši šiem sāļiem ir lielāka biopieejamība, līdz ar to lielāks daudzums magnija nonāks jūsu asinīs.