Skābpiena un skābētie produkti un vērtīgās probiotikas

Vasarai sākoties, pieaug vēlme uzturēties svaigā gaisā, kam neizbēgami seko arī maltītes ārpus mājas, dažādi gardumi, kulinārijas eksperimenti un nesabalansēts uzturs. Mēdz teikt, ka mēs jūtamies tik labi, cik labi jūtās mūsu gremošanas sistēma. Kā rūpēties par tās labsajūtu un ko vērtīgu organismam sniedz skābpiena produkti, stāsta sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Skābpiena  produkti ir labs olbaltumvielu un kalcija avots. Tie satur organismam tik vērtīgās  pienskābās baktērijas jeb probiotikas, piemēram, Bifidobacterias, Lactobacillus, Acidofilus. Ne velti arī mūsu senči gatavoja skābputru, rūgušpienu, dzēra paniņas, uzturā lietoja biezpienu, krējumu, gatavoja svaigos biezpiena sierus. Pienskābās baktērijas ļoti labvēlīgi iedarbojas uz kuņģa un zarnu traktu, kā arī vairo labo baktēriju iedarbību. Nevar cerēt, ka, neplānojot savas maltītes, ēdot steigā un pārsvarā iepriekš sagatavotus ēdienus, būsim veseli un enerģijas pilni. Nereti uz konsultācijām nāk noguruši, it kā fiziski veseli cilvēki, bet ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu. Viens no veidiem, kā meklēt problēmas cēloni, ir pārrunāt ar savu ārstu skābpiena un skābētu produktu lietošanu uzturā, stāsta L. Sondore.

Skābpiena produkti – katru dienu!

Skābpiena produktiem ir ļoti svarīga loma mūsu veselības uzturēšanā, taču, lai tie organismam sniegtu patiesu labumu, tie ir jālieto katru dienu. Piemēram, katru dienu izdzeriet glāzi kefīra vai paniņu, apēdiet jogurtu bez piedevām vai pamatēdienu papildiniet ar biezpienu. Ir cilvēki, kuri nepanes skābpiena produktus – pēc to lietošanas uzturā rodas nepatīkama sajūta, pūšas vēders. Tomēr tas var nozīmēt arī to, ka šie produkti tiek lietoti pārāk reti. Reizēm tieši nelabvēlīgo baktēriju lielais īpatsvars mūsu organismā – disbakterioze – izraisa sliktu pašsajūtu, vēdera pūšanos, gāzes, vēdera darbības traucējumus, biežu saaukstēšanos, arī galvassāpēs un citas nepatīkamas sajūtas. Ja mēs ilgstoši nepamanām mūsu organisma signālus, varam iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, skaidro uztura speciāliste.

“Sliktās” baktērijas

Mūsdienu straujais dzīvesveids, pārlieku liela aizraušanās ar rūpnieciski gatavajiem produktiem, kaitīgie ieradumi un nepietiekama miega kvalitāte veicina “slikto” baktēriju īpatsvaru organismā un rada sliktu pašsajūtu. Starp abām baktērijām (tā saucamajām sliktajām un labajām) būtu jābūt līdzsvaram. Tieši skābpiena un skābētie produkti (arī skābēti, bez cukura, dārzeņi) mums palīdz justies labāk. Turklāt aptuveni 80 % imūnšūnu atrodas zarnu traktā, tāpēc par to ir jārūpējas jo īpaši. Jo labāk jūtas mūsu kuņģa un zarnu trakts – jo veselāki esam mēs paši, uzsver L. Sondore.

Kā iekļaut uzturā?

Ne vien skābpiena, bet arī skābēti jeb fermentēti produkti ir vērtīgs labo baktēriju avots. Uztura speciāliste L. Sondore iesaka katru dienu pamata maltītē svaigo dārzeņu porcijai pievienot arī nelielu porciju skābēto dārzeņu. Ja šos produktus nav ierasts lietot uzturā – jāsāk ar nelielu karoti. Atcerieties, ka tas ir normāli, ja pēc tam ir neliela vēdera pūšanās – organisms pie šādas pārtikas ir jāpieradina. Mājās var gatavot arī tējas sēnes uzlējumu, fermentēt kombuču. Savukārt Āzijas garšas cienītāji mājās var gatavot kimči – fermentētus Ķīnas kāpostus ar ingveru, čili un citām piedevām pēc receptes. Mājās gatavoti kimči ir labs uztura papildinājums pamatēdienam, kas ienesīs ēdienkartē arī pikantas garšas nianses.

Skābēšana un fermentēšana mājas apstākļos

Skābēt var teju visus dārzeņus, cietākus augļus un ogas. Mājās apstākļos skābēšanai var izvēlēties sev tīkamos dārzeņus – bietes, burkānus, kāpostus – to, kas vislabāk garšo. Ātrākā metode ir uzvārīt 500 ml ūdens, pievienot divas tējkarotes sāls, atdzesēt. Tad šo šķidrumu pārlej pāri sagrieztiem vai sarīvētiem dārzeņiem, uzliek slogu un pāris dienas tur virtuvē. Jāatceras burku ielikt bļodā, jo skābēšanas procesā šķidrums var pārnākt pāri malām. Pēc pāris dienām jāpagaršo – ja skābums apmierina, tad aiztaisa burciņai vāku un liek ledusskapī, kur to var glabāt līdz pat pusgadam. Ja kādu iemeslu dēļ skābējumu burciņa ir palikusi lieka – pievienojiet skābētos dārzeņus zupām un sautējumiem, iesaka L. Sondore.

Probiotiku papildu uzņemšana

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro, ka kuņģa un zarnu trakta veselībai, kā arī imunitātei, ādas un gļotādu veselībai un ceļojot var būt aktuāla probiotiku papildu uzņemšana. Probiotikas aizkavē patogēno baktēriju vairošanos, kā arī nepieciešamas noteiktu  vitamīnu, piemēram, no B vitamīnu grupas – B1, B6, B12 – sintēzei.

Lietojot probiotiku līdzekļus, svarīgi ņemt vērā:

• Ja tiek lietotas antibiotikas, probiotikas jālieto ar 3 stundu starplaiku no antibiotiku lietošanas. Labo baktēriju preparātus var sākt lietot antibiotiku kursa laikā vai pēc tā.
• Probiotikas aptiekā pieejamas dažādās formās – kapsulas, košļājamās tabletes, pulveri, pilieni. Tas ir tāpēc, lai var izvēlēties piemērotāko līdzekli zīdaiņiem, bērniem un pieaugušajiem.
• Lietojiet probiotikas pareizi! Parasti labo baktēriju preparātus iesaka lietot 30 minūtes pirms ēšanas vai ēdienreizes laikā, uzdzerot ūdeni. Taču vienmēr jāiepazīstas ar konkrētā līdzekļa lietošanas norādījumiem. Probiotikas neiesaka lietot kopā ar karstiem dzērieniem vai ēdieniem un alkoholu. Probiotikas var lietot ilgstoši.

Rūpējieties par savu gremošanas sistēmu atbildīgi!