Kolagēna nozīme organismā

Par kolagēna nozīmi organismā tiek runāts arvien plašāk. Tas tiek uzskatīts par būtisku ādas kopšanas līdzekļu un skaistuma vitamīnu sastāvdaļu. Taču kāda ir tā patiesā loma organismā? Ko tas sniedz mūsu skaistumam un labsajūtai? Kā varam to uzņemt un veicināt tā veidošanos organismā? Konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Kolagēns ir organisma strukturālais proteīns, kas ir atbildīgs par ādu, matiem, nagiem, zobiem, kauliem, cīpslām, saitēm, locītavām, saistaudiem, muskuļiem un veido līdz pat 35 % no visa ķermeņa olbaltumvielu satura. Kolagēns savieno dažādus organisma audus un nodrošina to elastību un stingrību, skaidro L. Blaževiča. Arī 80% no cilvēka ādas sastāda kolagēns, kas, darbojoties kopā ar elastīnu, nodrošina ādas tvirtumu.

Dažādie kolagēna veidi

Organismā ir 28 dažādi kolagēna tipi, stāsta farmaceite. Tā, piemēram, visvairāk organismā ir pirmā tipa kolagēna. Tas ir izturīgs pret audu izstiepumu un atrodas ādā, cīpslās, fascijās, saitēs, orgānu kapsulās, sklērā (acs cīpslenē), radzenē, šķiedrainajā skrimslī un kaulos. Savukārt otrā tipa kolagēns ir izturīgs pret saspiešanu, un tas ir  acs stiklveida ķermenī un skrimšļos. Trešā tipa kolagēns sastopams gandrīz visos asinsrades orgānos un asinsvadu sieniņās, ceturtā tipa kolagēns atrodams bazālajā membrānā, bet piektā tipa kolagēns ir matos un placentā.

Kolagēna uzņemšana

Organisms pats aktīvi ražo kolagēnu līdz aptuveni 20-25 gadu vecumam, taču pēc tam šis process palēninās un organisms zaudē aptuveni 1–1,5% kolagēna katru gadu. Kolagēna šķiedras sabiezē, un izmainās tā veidi. Šos procesus paātrina negatīvie ārējie faktori, piemēram, piesārņojums, saules un cits starojums, smēķēšana un cigarešu dūmi.

Visvairāk kolagēna deficītu izjūt āda un locītavas, uzsver Ļ. Blaževiča. Kolagēna, elastīna un hialuronskābes samazināšanās dēļ āda kļūst plānāka, sausāka, mazāk elastīga, kā rezultātā veidojas grumbas. Kļūst vājāki arī nagi un mati, kā arī pasliktinās zobu veselība. Samazinās arī locītavu kustīgums, kas var izraisīt sāpes un iekaisumu, artrītu un citas slimības. Šādos gadījumos noderīga var būt kolagēna papildu uzņemšana.

Der atcerēties, ka uztura bagātinātājos esošais kolagēns satur tādas pašas aminoskābes kā organisma kolagēns, taču tas satur īsākas aminoskābju ķēdes un tāpēc vieglāk uzsūcas organismā. Pētījumi liecina, ka efektīvs uzņemta kolagēna daudzums ir 2,5-15 g dienā.

Kolagēna papildu uzņemšana ir ieteicama ārēja izskata uzlabošanai, piemēram, ādas novecošanas procesu aizkavēšanai vecumā, kad kolagēns organismā vairs netiek aktīvi sintezēts. Kolagēnu saturošie uztura bagātinātāji labvēlīgi ietekmē arī locītavu veselību un kustīgumu. Tie ir ieteicami locītavu un kaulu sāpju gadījumā, kā arī pie lielām fiziskām slodzēm, piemēram, strādājot fizisku darbu vai sportojot.

Kolagēna veidošanās organismā

Klīniskā farmaceite skaidro, ka dažādas uzturvielas var veicināt kolagēna veidošanos organismā, tāpēc ir svarīgi uzturā uzņemt C vitamīnu saturošus produktus, kā arī Omega-3, Omega-6 un Omega-9 taukskābes, kas atrodamas zivīs, riekstos, avokado, olīveļļā un linsēklās.

Gaļas produkti, soja, sīpoli, selerijas, olīvas, sezama sēklas, lēcas, kakao un zaļā tēja arī satur vērtīgas uzturvielas, kuras ir vajadzīgas kolagēna sintēzei.